Krasnojarskas apgabala un Latgales latviešu valoda un kultūrvēsture: salīdzinošais aspekts

L. Leikuma
 

Fotogalerija

Par projektam piešķirtajiem līdzekļiem atbilstoši plānotajam tika organizēta etnolingvistiska ekspedīcija pie Krasnojarskas novada latviešiem; virkne pasākumu, kas saistīti ar pētījamā areāla un saskatītās problemātikas publiskošanu, ekspedīciju norišu popularizāciju; turpinājās ekspedīciju materiālu apstrāde, iestrāde lekciju kursos, publikācijās, cita veida publiskošana.

Projekta izpildē veiktā darba galvenā nozīme ir tāda, ka tikusi turpināta Latvijā maz pazīstamās Austrumu diasporas izpēte, noskaidrota vairāku jaunu Sibīrijas latviešu ciemu (Okuņeva, Dvinka, Čenstohovka, Borokovka, Bukmuiža) vēsture (vairākas dzīvesvietas Latvijas pētnieku apmeklētas pirmoreiz), papildinoties un precizējoties informācijai par Krasnojarskas novada latviešu ciemiem kopumā. Analizējamā materiāla apritē (un zināšanā par Austrumu diasporas latviešu apmetnēm) organiski iekļāvušās agrāk nepazītas latviešu dzīvesvietas, kā ogļraču ciemi Tuima, Černogorska, Ustjabakana. Tā kā Krasnojarskas novada administratīvās robežas palaikam ir mainījušās, pētījamais areāls neaptver tikai patlabanējo Krasnojarskas novadu, tas attiecināms uz plašāku apvidu, kas projektā tiek saukts par Krasnojarskas apgabalu.

Vasaras ekspedīcijā iegūti jauni materiāli dialektoloģiskiem un sociolingvistiskiem pētījumiem, kas sekmīgi sākušies un turpinās LU Filoloģijas fakultātē ‑ 2007./2008. studiju gadā šeit top trīs bakalaura un viens maģistra darbs par pētījamā apvidus latviešu runu; darbs notiek arī Sanktpēterburgas Valsts universitātē, kur intensīvi tiek veidots latgaliešu tekstu korpuss par padomju Krievijā izdotajām latgaliešu grāmatām. Iegūtie materiāli Latvijas zinātnei nozīmīgi ar to, ka ziņas tiek vāktas latviskā kultūrvidē, par kuru pēckara Latvijā tikpat kā nekas nebija zināms. Atrasto latviešu runa, saprotams, nav viendabīga, daudziem tā degradējusies krievu valodas iespaidā, tomēr turieniešu izloksnēs paglābti arhaismi, īpaši leksikā, sintaksē, semantikā, kādus Latvijā fiksēt vairs nav iespējams. Unikālā valodas materiāla analīze, saprotams, nav dažu mēnešu darbs, tas prasa daudz ilgāku laiku, un būtu labi, ja projekta izpildē iesaistītajiem veicējiem būtu lielāka drošība par projekta finansējumu arī turpmāk.

Jāuzsver, ka materiāla analīzi ir iespējams veikt salīdzinošā aspektā, salīdzinājumam izmantojot dialektoloģijas ekspedīciju ierakstus, kas iegūti tepat Latvijā; darbā tas tiek respektēts. Ar šo aspektu darbalauks tikai paplašinās, bet par ko jādomā jau citos, jaunos, projektos.

Lai darbs ar pētījamā apvidū savāktajām valodas un (kultūr)vēstures liecībām ritētu iespējami augstā zinātniskā līmenī, projekta darba grupā iesaistīti ne tikai topošie lingvisti, bet arī bibliotēku un literatūrzinātnieki, vēsturnieki; darba grupas sastāvs, pamatā palikdams tas pats, variējas atkarā no projektā veicamajiem uzdevumiem. Šādos pētījumos starpdisciplinārais aspekts ir īpaši svarīgs. Darba norisi sekmē LU sadarbība ar Sanktpēterburgas Valsts universitātes speciālistiem; realizējot projektus citas valsts teritorijā, sadarbība ar attiecīgās valsts līdzīga profila iestādēm ir īpaši būtiska.

Tā kā savāktais materiāls ir daudzveidīgs (pateicoties LU projektu finansējumiem, palielinājušās darba grupas tehniskās iespējas), tiek turpināts darbs gan ar skaņu, gan videoierakstiem. Filoloģijas studenti veic anotēšanu un vērtīgāko tekstu pārrakstīšanu fonētiskā transkripcijā topošajai latviešu izlokšņu tekstu hrestomātijai, un pārrakstīšana nemaz nav vienkārša: darbam ar tekstiem nepieciešamas labas zināšanas latviešu dialektoloģijā (vēsturē, etnogrāfijā, ģeogrāfijā), apstrādātāja ilgstošas koncentrēšanās spējas, pacietība un patiesa ieinteresētība veicamajā darbā. Projekta audioierakstu apstrādi veic LKA studenti, ir tapusi pirmā videofilma par Jāņiem Bičkos, tiek gatavota otra ‑ par Ziemas skolu Ačinskā.

Projekta turpinājumā iecerēts strādāt sāktajos virzienos, galveno uzmanību veltījot izlokšņu tekstu pārrakstīšanai fonētiskā transkripcijā, publikāciju sagatavošanai topošajam rakstu krājumam, kā arī veicot virkni citu darbu.

Projektā plānotie konkrētie mērķi ir sasniegti, citu svarīgāko ieceru realizācijai nepieciešams ilgāks laiks un cits finansējums, tāpēc projektu būtu nepieciešams turpināt.