Bioloģiskais pamats Latvijas reto un aizsargājamo augu sugu saglabāšanai: jūras piekrastes zonā

Prof., Dr. hab. biol. Ģederts Ieviņš
 

Dotā projekta mērķis ir izpētīt Latvijas jūras piekrastes zonas reto un apdraudēto augu sugu bioloģiskās īpašības un vides apstākļus, kas nosaka to augšanas un vairošanās sekmes konkrētajā augtenē. Mērķa sasniegšanai 2007. gadā izvirzīti sekojoši uzdevumi:

  1. dabiskajās Hydrocotyle vulgaris atradnēs veikt ekofizioloģijas pētījumus, analizējot galvenos augšanu un fotosintēzi regulējošos faktorus un mehānismus;
  2. analizēt augsnes faktorus un mikorizu simbiozes dinamiku unikālajā reto augu atradnē pie Liepājas ezera;
  3. turpināt jūrmalas zilpodzes (Eryngium maritimum) Austrumbaltijas populācijas ģenētiskās struktūras analīzi, kā arī uzsākt indivīdu fizioloģiskā stāvokļa noteikšanu, lai izvērtētu galvenos vitalitāti (augšanu un fotosintēzi) noteicošos vides faktorus;
  4. pētīt sāļo mitrāju auga Glaux maritima mikorizu simbiozes atkarību no klimata un edafiskajiem faktoriem.

Hydrocotyle vulgaris ekofizioloģija

 

Parastās vairoglapes (Hydrocotyle vulgaris) ekofizioloģijas pētījumi dabiskajās augšanas vietās veikti Mērsraga piejūras pļavās un pie Būšnieka ezera Ventspils tuvumā. Divi parauglaukumi pie Būšnieka ezera pilda kontroles funkcijas attiecībā uz galveno pētāmo faktoru Mērsragā – periodisku applūšanu ar jūras ūdeni. Mērsraga parauglaukumi izvietoti dažādos attālumos no jūras, kur applūšana ar jūras ūdeni iespējama vai nu tikai rudens-ziemas sezonā vai arī regulāri augšanas sezonas laikā. Atšķiras arī augu apēnojuma pakāpe – no zemu lakstaugu apēnojuma (62 līdz 83 % no maksimālās fotosintētiski aktīvās radiācijas 1.5 m augstumā) līdz dziļai ēnai alkšņu pudura iekšienē (7 līdz 10 % maksimālās fotosintētiski aktīvās radiācijas). Intensīvas augšanas sezonas laikā reizi mēnesī veikti morfoloģiskie augu mērījumi, hlorofila analīze ar hlorofilmetru, nedestruktīvā hlorofila a fluorescences analīze ar pulsa-amplitūdas fluorimetru PAM-2100 (Waltz, Vācija), mikorizu simbiozes analīzes, augsnes minerālelementu sastāva analīzes (14 makro- un mikroelementi, kā arī pH un elektrovadītspēja), lapu minerālelementu satura analīzes (14 mikro- un makroelementi). Fizioloģisko rādītāju izmaiņas salīdzinātas ar vides apstākļu izmaiņām, lai noteiktu galvenos faktorus, kas ietekmē parastās vairoglapes augšanu un vitalitāti.

 

Fotosintētiski aktīvās radiācijas mērījumi Hydrocotyle vulgaris atradnē Mērsragā. Prof. Ģ. Ieviņš un doktorantūras studente J. Ņečajeva (I. Druvas-Lūsītes foto)

 

Parauglaukumu augsnēs konstatētas ievērojamas minerālelementu atšķirības, kas būtiski svārstās sezonas laikā. Tajos parauglaukumos, kuri atrodas tiešā jūras ietekmē (vidējais EC 3.88 līdz 6.92 mS m-1), augsnē novērojams pazemināts fosfora (45 - 83 %) un mangāna (20 - 44 %) saturs, kā arī paaugstināts dzelzs saturs (2.0 līdz 2.6 reizes). Jūras ūdens applūšanas ietekmē augsnes elektroavdītspēja palielinās līdz sešām reizēm, bet Na jonu daudzums – līdz 5 reizēm. Minētās atšķirības starp parauglaukumiem ievērojami izmaina augu augšanu, hlorofila saturu un fotosintēzes rādītājus, minerālelementu saturu lapu audos, kā arī ietekmē mikorizu simbiozi.

 

Lapu slāpekļa satura atkarība no fotosintētiski aktīvās radiācijas daudzuma augtenē Hydrocotyle vulgaris augiem

 

Lapu hlorofila satura atkarība no augsnes elektrovadītspējas (EC) lieluma Hydrocotyle vulgaris augiem

 

Augsnes faktori un mikorizu simbioze Liepājas ezera reto augu atradnē

 

Reto augu atradnē pie Liepājas ezera sastopama jūrmalas sālsastere (Aster tripolium), jūrmalas pienzāle (Glaux maritima), jūrmlas pagaurs (Spergularia salina), jūrmalas āžloks (Triglochin maritima), jūrmalas ceļteka (Plantago maritima) un zemeņu āboliņš (Trifolium fragiferum). Maksimālais kopējais augsnes sāļums (EC = 7.4 mS m-1) bija novērojams jūnijā pēc sālsūdens ieplūšanas jūras līmeņa paaugstināšanās rezultātā, kas notika maija otrajā pusē. Savukārt, sezonas otrajā pusē nokrišņu pieauguma rezultātā (jūnija beigās, jūlijā un augusta beigās un septembra sākumā) augtenes pārplūdumu izraisīja saldūdens. Ievērojamas augsnes minerālelementu satura svārstības novēroja ne tikai sālsūdens uzplūdu atkarīgajiem Na, Cl, B un Mg joniem, bet arī Fe, S, Cu, Zn, Mn, K, P un N joniem. Likumsakarīgas izmaiņas sezonas gaitā bija vērojamas arī attiecībā uz šo jonu saturu dažādu sugu reto augu lapās. Tā piemēram, Glaux maritima pastiprināti uzkrāja Fe un Mn jonus, B jonus relatīvi lielākā koncentrācijā uzkrāja Aster tripolium un Triglochin maritima. Zn lielos daudzumos uzkrāja Aster tripolium un Trifolium fragiferum. Ievērojami paaugstināta slāpekļa koncentrācija lapās bija raksturīga Trifolium fragiferum un Triglochin maritima. Paaugstināts sēra daudzums lapās visā sezonas garumā, bet Mg daudzums – sezonas sākumā, bija raksturīgs Plantago maritima augiem. Mikorizu simbiozes intensitātes un frekvences pētījumi parādīja dažādu augu sugu mikorizācijas dažādu atkarību no augsnes edafiskajiem faktoriem un vides apstākļiem, it īpaši, augsnes applūšanas ar sālsūdeni vai saldūdeni. Hlorofila a fluorescences mērījumi deva papildus informāciju par adaptīvo reakciju un stresa procesu mijiedarbību dažādām reto augu sugām Liepājas ezera piekrastē veģetācijas sezonas laikā.

 

Hlorofila nedestruktīvie mērījumi Aster tripolium augiem pie Liepājas ezera. Asistente U. Andersone (Ģ. Ieviņa foto)

 

Vasaras otrajā pusē vislielākā ietekme uz augu attīstību un mikorizu simbiozes intenistāti bija augtenes applūšanai ar saldūdeni. Doktorante I. Druva-Lūsīte (Ģ. Ieviņa foto)

 

Jūrmalas zilpodzes (Eryngium maritimum) Latvijas populācijas fizioloģiskais stāvoklis un Austrumbaltijas populācijas molekulāri ģenētiskā analīze

 

Lai varētu konstatēt jūrmalas zilpodzes Latvijas populācijas fizioloģisko stāvokli salīdzinājumā ar citos apstākļos augošām populācijām, kā arī raksturot zilpodzes vairošanās sekmes un dabiskās atjaunošanās perspektīvas, 2007. gadā veica kompleksus pētījumus. Visā augšanas sezonas laikā (no maija līdz septembrim) reizi mēnesī analizēja augu morfoloģisko attīstību un ar fotosintētisko produktivitāti saistītas pazīmes – hlorofila saturu un dažādus hlorofila a fluorescences parametrus. Noteica arī augsnes parametrus (pH, elektrovadītspēju, 14 makro- un mikroelementu saturu), kā arī mikorizu simbiozes parametrus sakņu paraugos. Hlorofila satura noteikšanai izmantoja nedestruktīvo hlorofila analīzi ar hlorofilmetru SPAD-502 (Conica-Minolta, Japāna). Hlorofila a fluorescenci analizēja ar divām atšķirīgām metodēm, izmantojot divus aparātus – pulsa amplitūdas analīzi ar aparātu PAM-2100 (Waltz, Vācija) un nepārtraukto fluorescences analīzi ar aparātu Handy PEA (Hansatech, Lielbritānija).

 

Hlorofila fluorescences nedestruktīvā analīze jūrmalas zilpodzes (Eryngium amritimum) augiem ar pulsa-amplitūdas fluorimetru PAM-2100 WALTZ. Prof. Ģ. Ieviņš (U. Andersones foto)

 

Hlorofila saturs zilpodzes lapās palielinājās augšanas sezonas pirmajā pusē, sasniedzot maksimumu jūlija vidū, kam sekoja straujš tā daudzuma samazinājums septembrī. Nebija būtisku atšķirību hlorofila satura ziņā starp indivīdiem no abām Latvijas populācijām, kā arī ar augiem no Polijas un Velsas atradnēm. Fotosistēmas II maksimālā kvantu efektivitāte (FV/FM), kas parāda tās integrācijas pakāpi un tās samazināšanās liecina par nesenā pagātnē piedzīvotu stresa situāciju, sezonas sākumā bija vienāda augiem abās Latvijas atradnēs, bet jūnijā samazinājās Užavā un pieauga Ziemupē. Tomēr, jūlijā Ziemupē varēja novērot krasu FV/FM samazinājumu ar sekojošu augsta līmeņa atjaunošanos augustā. Septembrī gan Užavā, gan Ziemupē bija straujš parametra kritums, kas, acīmredzot, bija saistīts ar strauju augu virszemes daļas novecošanos. Fotosistēmā uztvertās gaismas enerģijas sadalījuma rādītāji (fotosintēzei, karstuma izkliedei, citiem procesiem) Užavas un Ziemupes populāciju augiem apstiprināja faktu, ka arī reālā fotosintēzes efektivitāte sezonas sākumā bija augstāka zilpodzes augiem Ziemupē, bet jūnijā tur bija novērojams tās krass kritums vienlaicīgi ar karstuma izkliedes pieaugumu, kam sekoja parametru atjaunošanās sākotnēji augstajā līmenī jūlijā un augustā. Velsas indivīdiem septembra sākumā FV/FM statistiski būtiski neatšķīrās no Latvijas indivīdu FV/FM. Polijas zilpodzēm augusta beigās FV/FM bija statistiski augstāks, nekā Latvijas indivīdiem. Ar nepārtrauktās fluorescences analīzes aparātu noteiktais fotosintēzes efektivitātes indekss (performance index, PI), kurš ir vairāk komplekss parametrs nekā FV/FM un ņem vērā trīs dažādus fotosintēzes aspektus, principā korelēja ar FV/FM visās augtenēs sezonas laikā, apstiprinot, ka fotosintēzes samazināšanās nelabvēlīgu apstākļu ietekmē saistīta galvenokārt ar fotosistēmas II darbības traucējumiem. Tomēr, PI un atsevišķi fotosintēzes enerģijas plūsmu raksturojoši rādītāji Polijas un Velsas augiem attiecīgajā laika punktā bija būtiski augstāki, nekā Latvijas populācijas zilpodzēm, apliecinot, ka reālā fotosintēzes efektivitāte šiem augiem bija tuvāk optimālajam līmenim.

 

Maksimālās fotosintēzes intenistātes izmaiņas sezonas laikā jūrmalas zilpodzes augiem Ziemupē un Užavā salīdzinājumā ar Polijas un Lielbritānijas indivīdiem

 

Novērtējot klimata faktoru iespējamo ietekmi uz zilpodzes augu vitalitāti Užavas un Ziemupes atradnēs, varēja secināt, ka diennakts vidējā temperatūra nav būtisks faktors novēroto atšķirību izraisīšanā. Savukārt, perioda summāro nokrišņu daudzums negatīvi korelēja ar maksimālo fotosintēzes efektivitāti, FV/FM. Tā kā zilpodzes ir relatīvi sausumizturīgi augi, var secināt, ka pat būtisks sausums izsauc tikai nelielu FV/FM samazinājumu, bet jau relatīvi neliels nokrišņu pieaugums izraisa ievērojamu tā kritumu, kas bija īpaši izteikts Ziemupes atradnē jūlijā. Otrs būtisks vides faktors, kas ietekmēja fotosintēzes maksimālo efektivitāti, bija vidējais diennakts saulaino stundu daudzums, jo novēroja pozitīvu sakarību starp šiem parametriem. Kopumā var secināt, ka Latvijas apstākļos zilpodžu augšanas, fotosintētiskās produktivitātes un vairošanās sekmes apraud saules gaismas trūkums un paaugstināts nokrišņu daudzums. Iespējams, ka arī zemas diennakts vidējās temperatūras, kas 2007. gada jūnijā, jūlijā un septembra sākumā nepārsniedza 16.4 °C, bet augustā bija tikai 18.2 °C, kopumā pasliktina augu vitalitāti caur fotosintēzes atsevišķu parametru pazemināšanos.

 

Jūrmalas zilpodzes (Eryngium amritimum) indivīdu fizioloģiskā stāvokļa noteikšana Polijā pie Kriņicas-Morskas (Ģ. Ieviņa foto)

 

Užavā un Ziemupē konstatētas tikai nelielas augsnes minerālvielu sastāva atšķirības. Tā piemēram, Užavas atradnē bija lielāks augsnes fosfora, kā arī nātrija un hlora saturs. Savukārt, Ziemupes atradnē bija palielināts magnija un mangāna jonu līmenis. Jādomā, ka novērotās atšķirības neizraisīja fizioloģiskā stāvokļa būtiskas izmaiņas. Līdzīgi tam, mikorizu simbiozes intensitāte un frekvence būtiski neatšķīrās Užavā un Ziemupē augošajiem augiem visā sezonas garumā, vienīgi maijā Užavas zilpodzēm bija samazināta gan mikorizācijas intensitāte, gan tās frekvence. Abās augtenēs bija novērojama mikorizācijas intenistātes samazināšanās no jūnija līdz augustam, ar sekojošu krasu palielināšanos septembrī. Mikorizu frekvences izmaiņas bija mazāk izteiktas, bet augustā varēja novērot būtisku samazinājumu, kas bija izteiktāks Užavā augošajiem zilpodzes augiem. Var secināt, ka mikorizu simbiozes izmaiņas sezonas laikā saistītas ar ziedēšanas procesu attīstību sezonas pirmajā pusē un ar minerālvielu pastiprinātu mobilizāciju rezerves vielu uzkrāšanas virzienā septembrī.

Var secināt, ka mazs saulaino stundu skaits dienā kopā ar palielinātu atmosfēras nokrišņu daudzumu, kas ir visai bieži sastopama kombinācija Latvijas apstākļos, nelabvēlīgi ietekmē zilpodzes indivīdu vitalitāti, samazinot fotosintētisko produktivitāti un, domājams, indivīdu izdzīvošanas spējas un arī sēklu ražu.

Pētījumos komstatēts, ka jūrmalas zilpodzes pieaugušajiem indivīdiem raksturīgas augstas veģetatīvās atjaunošanās spējas. Virszemes daļu ievainojumu vai sakņu patogēnu darbības rezultātā bojātie augi atjauno virszemes daļas uz saknes posmu mezglos esošo meristēmu darbības rēķina. Līdzīgi tam, krasta erozijas procesu dēļ bojātie augi spēj turpināt augšanu pludmales zonā priekškāpās.

 

Jūrmalas zilpodzes dzinumu attīstība no meristēmām pēc sakneņu bojājumiem jūras krasta erozijas rezultātā Užavā (Ģ. Ieviņa foto)

 

Pastiprinātu uzmanību 2007. gada pētījumu sezonā pievērsa jūrmalas zilpodzes sēklu fizioloģijas pētījumiem. Laboratorijas apstākļos pārbaudīja gan 2006. gada oktobrī Užavā un Ziemupē ievāktās sēklas, gan arī 2007. gadā Ziemupē, Polijā un Velsā ievāktās sēklas. Analizējot 2006. gadā 80 ievāktās ziedkopas, konstatēja, ka vidējā sēklu-sēklaizmetņu attiecība tajās ir 21 %, kas ir relatīvi zems rādītājs. Sēklu dīgšana notika 12 h fotoperioda un 20/10 °C termoperioda apstākļos. Zilpodzes sēklu dīgšanai bija nepieciešama aukstā stratifikācija, kuras paildzināšanās no viena līdz diviem mēnešiem būtiski palielināja sadīgušo sēklu procentu. Konstatēja, ka sēklu dīgtspēja palielinājās arī tām sēklām, kuras bija izgājušas pēcbriedes procesu ziedkopā istabas temperatūrā pēc to novākšanas, sasniedzot 72.5 % 2006. gadā ievāktajām sēklām pēc 2 mēnešu aukstās stratifikācijas. 2007. gada sēklām bez pēcbriedes lielākā dīgtspēja bija Polijā ievāktajām sēklām (22.5 %), salīdzinot ar Ziemupē (12.5 %) un Velsā (10.0 %) ievāktajām sēklām.

Var secināt, ka Latvijas augtenēs zilpodzes atjaunošanās ar sēklām dabiskos apstākļos ir maz iespējama, jo rudenī nav piemēroti laika apstākļi pēcbriedes nodrošināšanai, bet zemā vidējā dienas temperatūra sezonas sākumā nenodrošina dīgtspējīgo sēklu dīgšanai nepieciešamos optimālos apstākļus.

 

Bagātīga jūrmalas zilpodzes atradne Velsas ziemeļos pie Ņūboro pilsētas, Lielbritānijā (B. Ieviņas foto)

 

Jūrmalas zilpodzes Latvijas populāciju ģenētiskās daudzveidības pētījumi uzsākti 2006. gada rudenī un turpināti 2007. gadā. No 2006. gada rudenī ievāktajiem Užavas un Ziemupes atradņu 53 individuālo zilpodžu augu lapu paraugiem izolēta DNS un veikta molekulārā analīze, izmantojot hloroplastu DNS, kodola mikrosatelītu un ISSR, kā arī ribosomu marķierus. Rezultāti liecināja par zemu ģenētisko diferenciāciju starp Ziemupes un Užavas populācijām, kā arī zemu ģenētisko daudzveidību populāciju iekšienē. Darba gaitā pilnveidotas DNS izdalīšanas metodes un optimizētas molekulāro marķieru tehnoloģijas jūrmalas zilpodzes pētījumiem. Lai novērtētu Latvijas zilpodzes populāciju ģenētisko daudzveidību Austrumbaltijas un Eiropas kontekstā, 2007. gada veģetācijas sezonas beigās organizēja vairākas ekspedīcijas paraugu ievākšanai Lietuvā, Polijā un Velsā (Lielbritānijā). Pabeigta DNS izdalīšana no visiem paraugiem un uzsāktas molekulāro marķieru analīzes. Veikta visu paraugu kodola ISSR marķieru analīze, izmantojot četrus praimerus divos atkārtojumos. Paralēli tam, pilnveidota ribosomālās DNS analīze un izveidoti praimeri, kas specifiski amplificē Eryngium ribosomālās DNS IT rajonu. Izmantojot šos praimerus, analizētas DNS sekvences no 12 paraugiem no visām populācijām. Tomēr, DNS sekvences dati neuzrāda ģenētisko polimorfismu klātbūtni.

Jūrmalas zilpodzes ģenētiskās daudzveidības pētījumus apgrūtina specifisku kodola molekulāro marķieru trūkums. Pārbaudīti 13 kodola mikrosatelītu marķieri no radniecīgās sugas Eryngium alpinum, no kuriem 9 praimeru kombinācijas (69 %) deva specifiskus PCR amplifikācijas produktus no jūrmalas zilpodzes genoma. Sākotnējā varbūtējo mikrosatelītu marķieru analīze Latvijas populācijās neparādīja polimorfu fragmentu klātbūtni, kas var norādīt gan uz zemu ģenētiskās daudzveidības līmeni, gan arī uz tehniskām problēmām, pielietojot vienas sugas mikrosatelītu marķierus citā sugā.

Pamatojoties uz literatūras datiem par hloroplastu genoma rajoniem, kas plaši pielietoti ģenētiskās daudzveidības analīzei sugu un populāciju līmenī, ar marķieri no rpl16 gēna introna pārbaudīti vairāk nekā 20 Latvijas populāciju indivīdi. Šīs analīzes neuzrādīja ģenētisko polimorfismu klātbūtni. Uzsākta jaunu marķieru sistēmu pārbaude, izmantojot trīs citus hloroplastu genoma rajonus ar publicētām praimeru sekvencēm.

 

Lapu paraugu ievākšana DNS ekstrakcijai jūrmalas zilpodzes (Eryngium amritimum) augiem pie Prestatinas pilsētas Velsas ziemeļu piekrastē, Lielbritānijā. Vad. pētn. N. Rostoks un maģ. stud. B. Ieviņa (Ģ. Ieviņa foto)

 

Sāļo mitrāju auga Glaux maritima mikorizu simbiozes atkarība no klimata un augsnes faktoriem

 

Jūrmalas pienzāle (Glaux maritima) ir viens no tipiskajiem piejūras sāļo mitrāju un pārmitro pļavu augiem, kam piemīt virkne morfoloģisku un bioķīmisku adaptīvu īpašību veiksmīgas augšanas, produktivitātes un vitalitātes nodrošināšanai periodiskas applūšanas ar jūras sālsūdeni apstākļos. Viena no šādām adaptācijām varētu būt saistīta ar mikorizu simbiozi. Sezonas laikā izsekotas augu fotosintēzes efektivitātes izmaiņas, mērot hlorofila a fluorescenci dabiskajās augšanas vietās Mērsragā un pie Liepājas ezera, nosakot mikorizu simbiozes intenistāti un frekvenci. Fizioloģiskie rādītāji saistīti ar augsnes minerālelementu sastāva sezonālajām izmaiņām un jūras līmeņa izmaiņu izsakto augu applūšanu ar sālsūdeni.

 

Hlorofila fluorescences nedestruktīvā analīze jūrmalas pienzāles (Glaux maritima) augiem ar nepārtrauktās darbības fluorometru Handy PEA, Hansatech (I. Druvas-Lūsītes foto)

 

Konstatētas likumsakarīgas mikorizu simbiozes izmaiņas augšanas sezonas laikā dažādos parauglaukumos. Būtiskās augsnes minerālelementu sastāva izmaiņas saistītas ar periodisku applūšanu ar jūras ūdeni. Applūšanas perioda ilgums ir kritisks augu vitalitātes un vairošanās sekmju nodrošināšanai. Fluorescences paramteru dinamika un tās analīze parāda potenciālos stresa periodus sezonas laikā un dod iespēju izskaidrot vides faktoru ietekmi uz Glaux maritima vitalitāti un attīstību.

 

Applūšana ar jūras sālsūdeni ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē jūrmalas pienzāles (Glaux maritima) augu attīstību (Ģ. Ieviņa foto)

 

Informācijas apkopošana un rezultātu prezentācija

 

Par projekta rezultātiem 2007. gadā nopublicēts viens raksts:

Ņečajeva J., Ievinsh G. (2007) Interacting influence of cold stratification treatment and osmotic potential on seed germination of Triglochin maritima  L. Acta Univ. Latv. 723:115-122.

No sagatavošanā esošajām 8 publikācijām viena iesniegta publicēšanai žurnālā “Seed Science Research”:

Necajeva J., Ievinsh G. (2008) Seed germination of several coastal plant species of the Baltic region: effect of salinity and dormancy breaking treatments.

Dažādās iesniegšanas gatavības pakāpēs ir sekojošas publikācijas:

  1. Relative NaCl tolerance of rare and endangered coastal plant species in conditions of tissue culture.
  2. Morphological and biochemical changes in a clonal plant Hydrocotyle vulgaris as affected by fluctuating salinity.
  3. Protection of photosynthesis in coastal salt marsh plants Aster tripolium and Hydrocotyle vulgaris in conditions of increased soil salinity.
  4. Seasonal dynamics of ecological factors affect photosynthetic performance and nutritional status of Hydrocotyle vulgaris in natural conditions.
  5. Different adaptation strategies of rare plant species to extreme soil conditions as revealed by analysis of mycorrhizal symbiosis and mineral constituents dynamics.
  6. Seasonal dynamics of edaphic factors and fluctuation of sea level affect mycorrhizal symbiosis of rare coastal marsh plant Glaux maritima.
  7. Eryngium maritimum in Eastern Baltics: physiological status and conservation perspectives.

Projekta pētnieciskie rezultāti 2007. gadā prezentēti divās starptautiskajās konferencēs divu ziņojumu veidā:

  1. Ievina B., Keisa A., Kokina A., Ievinsh G., Rostoks N. (2007) Genetic diversity in Latvian population of highly endangered plant sea holly (Eryngium maritimum L.). 4th International Conference “Research and conservation of biological diversity in Baltic Region” 25-27 April, Daugavpils, Latvija (mutisks ziņojums).
  2. Ievinsh G., Andersone U., Samsone I. (2007) Relatively high level of photosynthesis protection of rare coastal marsh plants in conditions of elevated soil salinity. International Photosynthesis Congress 22-27 July, Glasgow, UK (stenda referāts).

Par 2007. gada pētījumu rezultātiem plānots nolasīt sekojošus referātus LU 66. konferences sekcijā “Aizsargājamo augu bioloģija” 2008. gada 5. februārī:

  1. U. Andersone, I. Samsone, I. Druva-Lūsīte, B. Ieviņa, J. Ņečajeva, Ģ. Ieviņš: Sezonālās izmaiņas, bioķīmiskā un morfoloģiskā adaptācija, fizioloģiskais stāvoklis Eryngium maritimum populācijā Austrumbaltijā.
  2. B. Ieviņa, N. Rostoks, Ģ. Ieviņš: Eryngium maritimum Austrumbaltijas populācijas ģenētiskā struktūra.
  3. U. Andersone, I. Samsone, I. Druva-Lūsīte, A. Karlsons, A. Osvalde, J. Ņečajeva, Ģ. Ieviņš: Hydrocotyle vulgaris ekofizioloģija: morfoloģija, fotosintēze, minerālā barošanās, mikorizu simbioze.
  4. A. Karlsons, A. Osvalde, I. Druva-Lūsīte, J. Ņečajeva, U. Andersone, I. Samsone, Ģ. Ieviņš: Augsnes abiotisko un biotisko faktoru sezonālā dinamika reto augu atradnē pie Liepājas ezera: sugu minerālās barošanās adaptīvās īpatnības.

Uz projekta bāzes tiek izstrādāti sekojoši LU Bioloģijas studiju programmu studentu darbi: B. Ieviņas maģistra darbs “Zilpodzes (Eryngium maritimum) Latvijas populācijas ģenētiskā struktūra”, S. Maldutes maģistra darbs “Piekrastes augu sēklu dīgšanas ekofizioloģiskie aspekti”, J. Ņečajevas doktora darbs “Jūras piekrastes augu ekofizioloģija: vides faktoru ietekme uz sēklu dīgšanu un jauno augu attīstību”, I. Druvas-Lūsītes doktora darbs “Mikorizu simbioze Baltijas jūras piekrastes augiem un tās iespējamā adaptīvā nozīme” un A. Karlsona doktora darbs “Minerālās barošanās adaptīvie mehānismi un minerālelementu nodrošinājuma īpatnības jūras piekrastes augiem”.