Latvijas fiskālā politika un tās ietekme uz ekonomikas attīstību, integrējoties Eiropas Savienībā

L. Frolova
 

Projekta ietvaros tika sastādīti un aprobēti vairāki fiskālo politiku raksturojošo rādītāju matemātiskie modeļi. Iegūtie rezultāti liecina par fiskālas politikas sabalansētības līmeni. Tos ir jāizmanto kā rekomendējošā rakstura iereci plānojot tālākus fiskālas politikas attīstības virzienus tādām valsts institūcijām kā Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija, valdība. Strukturālā un cikliskā fiskālā deficīta samēri norada, ka līdz šim īstenotais fiskālās politikas kurss bija apmierinošs, tomēr nepietekoši labi bija izmantotas augošās ekonomikas priekšrocības: netika veidoti „krājumi”, kas varētu „mīkstināt” ekonomikas krīzes rezultātus nākotnē.

Projekta rezultātus tiek plānots izmantot arī kā pamatu C daļas studiju kursa izstrādei „Fiskālā politika un tās novērtēšana” (32 stundas, 2 KP).

Darba gaitā problēmas sagādāja nepietiekoši liels novērojumu skaits (kas mazina pētījumā iegūto rezultātu precizitāti), daudzu ekonomisko rādītāju statistikas neesamība (tika izmantots ekspertu novērtējums, kā arī tādi rādītāji tika aizvietoti ar līdzīgiem pēc ekonomiska satura rādītājiem).  

Projekta gaitā tika izpildīti šādi uzdevumi:

• izpētīti fiskālās politikas un tās ietekmes uz ekonomikas attīstību teorētiskie aspekti;
• noskaidroti fiskālo rādītāju dinamiku ietekmējošie makroekonomiskie faktori;
• noteikta un izanalizēta fiskālo rādītāju elastība;
• noteikts fiskālo rādītāju cikliskums;
• noteikti un izpētīti ekonomikas situācijas scenāriji fiskālā šoka iestāšanas gadījumā;
• izvērtēta valdības parāda struktūra un apjomi, un noteikta šo rādītāju ietekme uz fiskālo ilgtspējību Eiropas Savienības aspektā.

Projektā mērķis kopumā sasniegts – promocijas darbs ir iesniegts izskatīšanai.