Latviešu un cittautiešu savstarpējo attiecību faktors Latvijas vēsturē un mūsdienās

L. Dribins
 

2007. gada 2. pusgadā sākta projekta īstenošana. Apzināta līdz šim Latvijā izdotā literatūra, kurā atspoguota tautību attiecību vēstures rašanās un norise, kā arī daļēji iepazīta ārvalstīs, sevišķi – Eiropas Savienības valstīs tapušie publicējumi par šo tēmu. Projekta dalībnieki vienojušies par pētniecības metodoloģisko shēmu: izpētot tautību attiecību sākumposmu cilšu, sabiedrisko iekārtu, valstu, sociālo un kultūras dažādību un pretstatu kontekstā; atklājot šo attiecību pamatizveidi 19.-20. gadsimtā, ko noslēdza etniskās un nacionālās attiecības Latvijas Republikā 1918.- 1940. g.; noskaidrojot un atspoguļojot cilvēku attiecību deformāciju un pretestību deformācijai Otrā pasaules kara un pēckara periodā – līdz 1988. gadam; jauna tautību attiecību perioda izveidošanos PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā; kvalitatīvās pārmaiņas (ja tādas ir) pēc Latvijas iekļaušanās Brīvās pasaules ekonomiskajā un tiesiskajā telpā, īpaši detalizēti parādot Eiropas Savienības ietekmi, kā arī novērtējot Krievijas ietekmes izpausmi dažādu tautību cilvēku savstarpējās etno-kultūriskās un politiskās attiecībās mūsdienu Latvijā. Jāizprot arī attieksmes evolūciju katra etniska kopuma iekšienē, jāformulē kopējās etnisko attiecību tendencies būtība un jāizvērtē tās perspektīva.

2007. gadā šie pētījumi uzsākti. Par 4 mēnešos iegūtiem priekšstatiem un atziņām zināmu pārskatu sniedza projekta grupas sarīkotā zinātniskā konference “Tautību attiecības Latvijā 19.-20. gadsimtā”, kas notika 2007. gada 22. novembrī Sabiedrības integrācijas ministrijas sekretariāta zālē Rīgā Blaumaņa ielā 5a. Konferencē piedalījās 62 dalībnieki: zinātnieki, pedagogi, studenti, neformālo sabiedrisko organizāciju pārstāvji, žurnālisti. Referēja visi projekta pētnieki.

Konferences referātu tēzes tika publicētas LU Apgāda izdotajā konferences tēžu krājumā “Tautību attiecības Latvijā 19.-20. gadsimtā”. (Krājumu sk. Projekta pārskata pielikumā) Konferencē sniegtā informācija un viedokļi radīja zināmu diskusiju sabiedrībā. Par to tika stāstīts avīzē “Vesti segodņa” ievietotā vēsturnieka Iljas Dimenšteina rakstā “A russkije ņe bastovaļi” (2007. g. 28. novembrī). Diemžēl nebija atsauces presē, kas iznāk latviešu valodā.

Projekta grupas pētnieki Ilga Apine, Leo Dribins un Ilze Boldāne par pētamo tēmu referēja arī Letonikas II kongresā 2007. gada 29. oktobrī sekcijā “Vēsture un identitāte”.

2007. gada dažos mēnešos paveiktais pētniecības darbs radījis pamatu projekta tēmas izpētes sekmīgam turpinājumam. – Gala mērķis: kolektīvas monogrāfijas uzrakstīšana par latviešu un cittautiešu etnisko attiecību faktoru Latvijas vēsturē.

Projekta pētnieki gatavoja referātus LU zinātniskai konferencei 2008. g. februārī: Leo Dribins par tēmu “Vāciešu un ebreju attiecības Latvijā līdz 1939. g.”, Vladislavs Volkovs par tēmu “Nacionālās minoritātes kategorija Latvijas socioloģijā”