Akadēmiskais centrsJaunas pieejas eksogēno veselības riska faktoru izraisīto traucējumu diagnostikā
Vadītājs: P. Tretjakovs
Darbs veikts LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā.
Šajā projektā mēs bijām izvēlējušies pētīt eksogēnu veselības riska faktoru izraisītu dismetabolismu t.sk. ar sirds un asinsvadu sistēmas traucējumiem un/vai psihosomatiskiem traucējumiem. Šis veselības traucējumu profils sastāda būtisku īpatsvaru kopējā veselības traucējumu spektrā, kur dominējošā ir eksogēnas dabas faktoru ietekme uz veselību izcelsme. Turklāt mūsu izvēli noteica (1) jaunās tehnoloģiskās iespējas, respektīvi, nesenā ERAF struktūrfondu modernas aparatūras (Multipleksā fluoriscences – multidetekcijas sistēma un Lāzera Doplera sistēma) izmantošanas iespējas projekta uzdevumu izpildei un (2) klīniskās bāzes piejamība pētījumam (P.Stradiņa KUS) – klīniskā materiāla rekrutēšanas iespējas projekta izstrādei.
Projekta aktualitāte un mūsu sasniegto rezultātu nozīmība zinātnē un veselības aizsardzībā saistīta ar jaunu pieeju izstrādi un ieviešanu eksogēno veselības riska faktoru izraisīto traucējumu diagnostikā, respektīvi, ar sabiedrības veselības apdraudējumu, kur būtisku īpatsvaru sastāda eksogēni veselības riska faktori (t.sk., kas izriet no nesabalansēta uztura izraisītas aptaukošanās, mazkustīga dzīvesveida, kaitīgiem ieradumiem un daudzveidīgas izcelsmes stresa), kuru ietekme ar lielu biežumu manifestējas kā dismetabolisms ar pavadošajiem sirds un asinsrites traucējumiem un arī ar pshihosomatiskajiem traucējumiem. Daudzveidīgo un bieži vien jauno eksogēnās izcelsmes nelabvēlīgo faktoru multiplās ietekmes patofizioloģisko mehānismu izpēte pašlaik ir zinātnisko pētījumu centrā. Mūsu iegūtie rezultāti ir ciešā kopsakarā ar zinātnē aktuālas problēmas risinājumu arī tajā ziņā, ka neatkarīgi no indivīda ģenētiskās predispozīcijas, minētie veselības riska faktori ietekmē sabiedrības vairākumu, samazina cilvēku darbspējas un dzīves kvalitāti, kā arī veicina hronisku slimību vēlīnu komplikāciju attīstību. Bieži vien pacientu subjektīvās sūdzības, piemēram, par sāpēm, hronisku nogurumu, miega traucējumiem, ēstgribas vai svara izmaiņām, nervozitāti, satraukumu utt. (īpaši pre-slimību stadijā) ārstiem nav iespējams objektivizēt pat dārgu izmeklējumu rezultātā. Tāpēc ir aktuālas jaunas pieejas metabolisma, iekaisuma, nervu sistēmas, vaskulāro un citu šūnu disfunkcijas diagnostikā agrīnās slimību un traucējumu stadijās, kad tradicionālajos klīniski diagnostiskajos testu un funkcionālās diagnostikas izmeklējumu rezultātos pārmaiņas netiek konstatētas.
Piemēram, projekta ietvaros ir iegūti dati par zema jonizējoša starojuma ietekmi uz veselības funkcionālajiem rādītājiem, kuri sāka izpausties tikai pēc vid. 10 gadiem, pēc šī starojuma saņemšanas. Mūsu pētījumā tika iekļauti Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku (ČAAS) likvidētāji (sociāli un darba tirgū aktīvi vīrieši - šoferi un dezaktivācijas darbu veicēji, kuriem starojuma deva <50cGy jeb 50rad, 30 km zonā no AES no 2 līdz 6 mēneši) bez endokrīnām slimībām, sirds un asinsvadu slimībām vai citām sistēmiskām slimībām un kuriem elektrofizioloģiskie izmeklējumu dati bija normas robežas, bet pacienti sūdzējās par sāpēm ekstremitātēs, par muguras sāpēm, hronisku nogurumu un miega traucējumiem. Pētījuma rezultātā ieguvām zinātniski interesantus rezultātus, kas liecināja, ka pētījuma pacientiem ir būtiski traucēta ādas vazomotorā regulācija (1., 2., un 3. attēls):
a) samazināts vazokonstrikcijas reflekss (perifērā autonomā neiropātija);
b) samazināta endotēlija –atkarīgā vazodilatācija (endoteliālā disfunkcija);
c) samazināta neiropeptīdu inducētā vazodilatācija (nemielinizēto C nervu šķiedru disfunkcija).
Lai arī precīzs mehānisms nav skaidrs, bet pētnieki uzskata, ka šāda radiācija (<50 cGy) var izraisīt limbisko disregulāciju un kas savukārt iesaistīta orgānu un regulatoro sistēmu disfunkcijā, t.sk. sensorās neiropātijas attīstībā.
1. attēls. Ieelpas inducētā vazokonstrikcija (izmantojot mikrovaskulāro lāzerdoplerogrāfiju, LDP) kājas īkšķa spilventiņā ČAAS likvidētājiem (W) un veseliem cilvēkiem (C).
2. attēls. Postokluzīvās LDP maksimums (endotēlija atkarīgā vazodilatācija) kājas īkšķa spilventiņā ČAAS likvidētājiem (W) un veseliem cilvēkiem (C).
3. attēls. Siltuma inducētās LDP maksimums (neiropetīdu inducētā vazodilatācija) pēdas dorsālajā virsmā ČAAS likvidētājiem (W) un veseliem cilvēkiem (C).
Projektā izstrādē iegūto zinātnisko datu prezentācija ir pieteikta starptautiskā konferencē: (4) 57th Scientific Meeting of The British Microcirculation Society (Queen's University Belfast 2nd -3rd April 2007): P. Tretjakovs, A. Jurka, D. Reihmane, L.Balode, et al. ALTERATION OF CUTANEOUS VASOMOTOR RESPONSES IN PATIENTS WITH INSULIN RESISTANCE; kā arī (5) 65. LU Zinātniskā konference, MEDICĪNA, 1.februārī LU EKMI: P.Tretjakovs, A.Jurka, D.Reihmane, L.Balode, et al. JAUNAS PIEEJAS EKSOGĒNO VESELĪBAS RISKA FAKTORU IZRAISĪTO TRAUCĒJUMU DIAGNOSTIKĀ.