Izelpas gāzu sastāva analīzes iespējas slimību diagnostikā izmantojot mākslīgos ožas sensorus

Vadītājs: I. Taivans

Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai mākslīgie ožas instrumenti spēj konstatēt atšķirības starp dažādu veselu indivīdu izelpas gaisu, konstatēt zināmu savienojumu, piemēram, pienskābes klātbūtni izelpas gaisā un atšķirt dažādas plaušu slimības. Pētījumā tika iesaistīti 30  veseli brīvprātīgie, 3 olimpiskās vienības sportisti un 52 P. Stradiņa KUS pulmonoloģiska profila slimnieki.

Izelpas gaiss tika savākts plastmasas maisos un analizēts ar 14 gāzu sensoru matricas elektronisko degunu (Electronic Nose 9185), kā arī ar ātrdarbīgu gāzu hromatogrāfu (Vapor Analysis System MODEL 4100) ar jutīgu virsmas akustisko viļņu sensora detektoru.

Rezultāti parādīja, ka mākslīgie ožas sensori spēj atšķirt dažādas kvalitātes izelpas gaisu veseliem indivīdiem. Mēģinājumi izmantot konkrētos ožas sensorus pienskābes noteikšanai izelpas gaisā nedeva apstiprinošu rezultātu. Lai risinātu šo problēmu vajadzētu izmantot citus, speciāli piemērotus sensorus. Mērījumi dažādiem plaušu slimniekiem parādīja būtiskas atšķirības ožas sensoru reakcijās, kuras korelēja ar dažādiem slimniekus raksturojošiem parametriem, tādiem kā slimības diagnoze, lietojamie medikamenti, asins bioķīmiskie rādītāji. Daudzfaktoru loģiskā regresijas analīze atklāja ticamu sakarību starp astmas dignozi un sešu ožas sensoru rādījumu amplitūdām: sensors 2 – p=.0.26; s 3 – p=0.012; s4 – p=0.025; s6 – p=0.021; s7 – p=0.045. Šie dati liecina, ka astmas slimnieku izelpā ir viens vai vairāki ķīmiski savienojumi, ar kuriem reaģē attiecīgie ožas sensori.

Ļoti interesanti un daudzsološi dati tika iegūti izmantojot gāzu hromatogrāfisko gaisa paraugu analīzi, kas tika iegūti no plaušu vēža slimniekiem. Četriem no sešiem slimniekiem tika reģistrēts specifisks signāls, kas atbilda noteiktai vielas molekulmasai. Minētais signāls netika novērots nevienam no slimniekiem ar citu diagnozi. Pēc ķirurģiskas audzēja evakuācijas minētais signāls izzuda.

Kopumā veiktā pētījuma rezultāti liecina par to, ka mākslīgo ožas sensoru pielietojums slimību diagnostikai ir perspektīvs, tomēr, lai izdarītu statistiski ticamus secinājumus, kuri būtu ieviešami klīnikajā raksē, nepieciešami papildus nopietni pētījumi.