Akadēmiskais centrsSociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku Lisabonas stratēģijas kontekstā
Par LU Zinātniskā projekta Y2-22AP44-070, 2006.g. rezultātiem „Sociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku Lisabonas stratēģijas kontekstā” – ”Social and Human Capital as Factors Promoting Latvia’s Competitiveness in Transition Period to Knowledge Economy in Context of Lisabon Strategy”.
Projekts Y2-22AP44-070 realizēts 2006. gadā LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Projekta vadītāji – profesors Roberts Škapars, profesore Ērika Šumilo un profesore Baiba Šavriņa.
Projekta mērķis bija izpētīt sociālā un cilvēkkapitāla ietekmi uz Latvijas konkurētspējas attīstību valsts sociāli-ekonomiskajai attīstībai svarīgās jomās. Šis pētījums ir turpinājums Latvijas Universitātes 2005.gada pētniecības projektam „Latvijas ekonomikas un sabiedrības pārstrukturizācijas ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti”, jo sniedz sīkāku ieskatu aspektos, kas ietekmē uzņēmējdarbības, valsts konkurētspējas, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājus. Tajā pašā laikā pētījumā tiks iesaistīti vairāki dalībnieki, kuri nav piedalījušies iepriekšējās publikācijas sagatavošanā.
Projekta uzdevumi bija
- Iepriekš īstenoto publikāciju un diskusiju apkopojumu analīze;
- Valsts normatīvo un plānošanas dokumentu analīze sociālā un cilvēkkapitāla jomā;
- Sociālā kapitāla formu izpēte no ekonomikas izaugsmes, uzņēmējdarbības attīstības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanas viedokļa;
- Sociālā un cilvēkkapitāla mijiedarbības izpēte uz zināšanām balstītas ekonomikas apstākļos;
- Cilvēkkapitāla un, jo īpaši – sociālā kapitāla analīze, ar mērķi – noteikt iespējas stimulēt uzņēmējdarbības attīstību un tādējādi arī visas valsts attīstību kopumā;
- Uzņēmuma iekšējā sociālā kapitāla ietekmes uz organizāciju kultūru novērtējums;
- Augstākās izglītības kvalitātes ietekmes uz sociālā un cilvēkkapitāla veidošanu izpēte, jo īpaši sociālajās zinātnēs;
- Ienākumu nevienlīdzības ietekmes uz sociālā un cilvēkkapitāla attīstību, un līdz ar to arī valsts konkurētspēju, analīze;
- Sociālā un cilvēkkapitāla nozīmes ekonomikai svarīgu sektoru attīstībā, jo īpaši pakalpojumu nozarē analīze;
- Sociālā un cilvēkkapitāla nozīmes un ietekmes reģionālās atstumtības mazināšanā analīze.
Projektā piedalījās sekojoši maģistranti un doktoranti:
M.Danusēvičs, N.Titova, J.Priede, L.Neiders, I.Sloka, I.Baumane, I.Skribāne, J.Priede.
Pētījumu galvenie secinājumi:
- Cilvēkkapitāls pēdējos gados tiek apzināts aizvien nopietnāk kā viens no galvenajiem ekonomikas virzītājspēkiem un konkurētspējas noteicējiem.
- Izglītība un zinātne vienmēr tiek minētas kā vienas no nozīmīgākajām un svarīgākajām jomām, kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēkkapitāla attīstību visu dzīves laiku. Latvija, kā ES dalībvalsts arī dara visu iespējamo, lai veicinātu uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību, kā arī sniegtu savu ieguldījumu Eiropas konkurētspējas veicināšanā pasaulē. Latvijā daudzas idejas izglītības, zinātnes un inovāciju stiprināšanas un attīstības jomā ietvertas trīs nozīmīgos dokumentos: Izglītības attīstības koncepcijā 2006.-2010. gadam, Nacionālajā attīstības plānā (NAP) un Nacionālajā stratēģiskajā ietvardokumentā.
- Iekšzemes izdevumi pētniecībai un attīstībai Baltijas valstīs atpaliek no ES vidējā līmeņa. ES rādītājs 2004.gadā, salīdzinājumā ar 2000.gadu nav mainījies un tas bija 1,86% no IKP. Igaunijā ir vērojams pakāpenisks izdevumu pieaugums par 61,3%, kā arī pieaugums ir vērojams arī Lietuvā – 28,8% 5 gadu laikā. Latvijai šis rādītājs 5 gadu laikā ir bijis svārstīgs un 2004.gadā tas bija 0,42% no IKP un salīdzinājumā ar 2000.gadu šis rādītājs samazinājās par 4,6%.
- Ievērojot NAP noteikto Latvijas cilvēkkapitāla attīstības scenāriju, Latvija varētu straujāk uzlabot rādītājus, kas raksturotu valsts ekonomikas pāreju uz zināšanām ietilpīgu ekonomiku. Tādējādi būtiski paaugstināsies mūsu konkurētspēja Baltijā un Eiropā, un līdz ar to paaugstināsies Eiropas kopējā konkurētspēja pasaules tirgos.
- Apstākļos, kad Latvijas darbaspēka tirgus pārdzīvo darbaspēka trūkumu, ko izraisījusi darbaspēka migrācija uz ārzemēm un pieaugošs pieprasījums pēc fiziskā darba profesijām un finansu profesijām, īpaši aktuāls ir jautājums par darbaspēka profesionālo mobilitāti. Lai izvērtētu darbaspēka profesionālo mobilitāti lietderīgi ir izmantot darbaspēka aptauju un ekspertmetožu kombināciju. Pētījumi liecina, ka profesionālās mobilitātes līmenis Latvijā ir 6%. Vismobilākie ir cilvēki vecumā no 32 līdz 48 gadiem, pie tam nepastāv būtiskas atšķirības starp nodarbinātiem pēc dzimuma un tautības.
- Zinātnes, tehnikas un tehnoloģijas sasniegumu izplatība darba tirgū veicina darbaspēka kvalitātes nozīmes paaugstināšanos. Lisabonas stratēģija nosaka valstu vēlamos sasniegumus – ES dalībvalstīm nodrošināt lielu daudzumu kvalitatīvu darba vietu. Konkurētspējas pieaugums katrā valstī – ES dalībvalstī atsevišķi – tā ir garantija nepārtrauktai sociāli – ekonomiskajai attīstībai visā kopienā.
- Liela nozīme konkurences cīņā ir zināšanām, kuru paplašināšanai ir neierobežotas iespējas. Pētniecība & attīstība ir tās sfēras, kurās zināšanas spēlē izšķirošo lomu. Statistika, kas raksturotu kvalificētu darbinieku skaitu pētniecības & attīstības sfēru uzņēmumos Baltijas valstīs, neiedveš optimismu. Šķērslis pētnieku pieaugumam Baltijas uzņēmumos, ir uzņēmumu lielums.
- Darbaspēka kvalitātes pieaugums mūsdienu izpratnē kļūst par cilvēkkapitāla piesaistes avotu un attiecīgi arī par vienu no primārajiem faktoriem ekonomikas attīstībā.
- Nākamajos gados valsts un ES atbalsts Latvijā lielākoties koncentrēsies uz Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, tādējādi liekot lielāku uzsvaru un apmācību un inovācijām.
- Tādējādi ir svarīgi sekmīgi apgūt piešķirtos līdzekļus un sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus no piešķirtās palīdzības, lai izglītotu un motivētu uzņēmējus izmantot un noticēt tām potenciālajām iespējām, ko viņu biznesa novērtējumā var sniegt intelektuālais kapitāls. Lai būtu veiksmīgs, uzņēmējam ir jābūt sagatavotam stratēģisko un finansiālo lēmumu pieņemšanai, investīcijas fiziskajā un intelektuālajā kapitālā vērtējot kā vienlīdzīgi nozīmīgus faktorus, turklāt tādus, kas ir vajadzīgi un efektīvi, kad tiek piemēroti dažādās variācijās.
- Politikas veidotājiem ir vienlīdz svarīgi apzināties reģionālās analīzes nozīmi intelektuālā kapitāla jomā. Piemērojot “intelektuālo reģionu pieeju” valsts pārvalde sekmētu pārliecinošu un pamatotu stratēģisko plānošanu, caurspīdīgu un skaidru politikas veidošanu, pakalpojumu ar pievienoto vērtību attīstību, kā arī iespējas reģionālā potenciāla novērtēšanai.
- Intelektuālā kapitāla vadīšanas sistēma Latvijā ir embrija sākuma stadijā. Ir vērojama pieaugoša interese šajā jomā, jau ir pieņemts lēmums par investēšanu zināšanās, un ir sperti arī pirmie praktiskie soļi. Būtiski pieminēt, ka joprojām aktuāls ir jautājums par rezultātu izmērīšanu, kā arī metodoloģiju novērtēšanu.