Studentiem un darbiniekiemMecenātiemMedijiemAbsolventiem

Tiesību evolūcija Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā

Tiesību evolūcija Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā

Vadītājs: S. Osipova Ar šo projektu ir aizsākts apjomīgs pētījums- apzināt tiesību avotus, kas regulēja tiesiskās attiecības Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā XVIII-XIX gs. Šis laiks ir ļoti nozīmīgs Latvijas tiesību vēsturē. XVIII gs. tagadējā Latvijas teritorija tika iekļauta Krievijas impērijas sastāvā (Vidzeme 1721. gadā, Latgale 1772. gadā un Kurzeme 1795. gadā). Kaut gan jau ar attiecīgās teritorijas pievienošanas brīdi tā tika iekļauta kopējā Krievijas pārvaldes un līdz ar arī administratīvo tiesību sistēmā (izņēmums bija pašpārvalde – landtāgi un 1877. gadam Rātes), līdz XIX gs. vidum citās tiesību nozarēs Krievija principā respektēja vietējās tiesības. Situācija mainījās sākot ar XIX gs. vidu, kad baltiešiem faktiski pilnībā nācās pārņemt Krievijas publiskās tiesības – krimināltiesības 1846. gadā, tiesu iekārtu un procesuālās tiesības 1889. gadā, kā arī nodokļu – nodevu sistēmu XIX gs. laikā.   Tikai attiecībā uz privāttiesībām tika saglabāts pēctecības princips. Baltijas civiltiesību izstrādē tāpēc ievērojama nozīme bija Vācu vēsturiskās tiesību skolas atziņām. Balstoties uz pandektu tiesībām, ievērojot vietējās baltvācu tiesību tradīcijas, prof. Fridrihs Georgs fon Bunge izstrādāja Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu jeb Baltijas Civillikumu. Baltijas Civillikums savukārt bija nozīmīgākais avots 1937. gada Latvijas Civillikumam, kas ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsu dienās. 
Igaunijā 1816. gadā, Kurzemē 1817. gadā un Vidzemē 1819. gadā tika atcelta dzimtbūšana pēc Polijas parauga, bet agrārā reforma realizēta balstoties uz Prūsijas pieredzi. Personas brīvības statusa iegūšanai tieši XIX gs. sākumā bija izšķiroša nozīme latviešu nacionālās apziņas veidošanā, jo laika ziņā tā ievērojami apsteidza 1889. gadā uzsākto Krievijas rusifikācijas politiku.
No iepriekšminētā var spriest par ievērojamu tiesību masu, kas pieņemta XVIII gs., bet jo īpaši XIX gs. Lielākā daļa šo likumu līdz šim nav tulkoti latviešu valodā, bet ir pieejami krievu un vācu valodās. Projekts ir uzsākts ar Zemnieku brīvlaišanas likumu zinātnisku analīzi un Bunges Civillikuma tulkošanas uzsākšanu. Pirmo mēnešu rezultāti, kas ir sasniegti projekta ietvaros ir Latvijas arhīvos pieejamo tiesību avotu apzināšana, daļa avotu tika nokopēta un apkopota LU JF Tiesību teorijas un vēstures katedrā. Projekta realizētāji ir uzsākuši zinātnisku sadarbību ar krievu tiesību vēsturniekiem no Pēterburgas un igauņu tiesību vēsturniekiem no Tartu un Tallinas. Sadarbība ar krievu zinātniekiem ir rezultējusi ar prof. S.Osipova un asoc. prof. J. Lazdiņa līdzdalību zinātniskā konferencē«ПРАВОВЫЕ СОСТОЯНИЯИ ВЗАИМОДЕЙСТВИЯ: ИСТОРИКО-ТЕОРЕТИЧЕСКИЙ, ОТРАСЛЕВОЙ И МЕЖОТРАСЛЕВОЙ АНАЛИЗ» 2006. gada 1., 2. decembrī. Konferences krājumā publicēti referāti: С.А.Осипова Является ли гражданское общество однородным:вопросы и ответы в философии 19 века. un  Я.Б. Лаздиньш Влияние немецкой исторической школы на формирование права Латвии.
Iegūtā informācija ir aprobēta strādājot ar studentiem studiju kursā Latvijas tiesību vēsture, kā arī projektā iesaistītajiem mācībspēkiem vadot bakalauru, maģistru, diplomandu un doktorantu zinātnisko darbību. Studentu pētījumu rezultāti tiks prezentēti LU 65. akadēmiskajā konferencē, bet doktoranti savu darbu rezultātus publiskos 25.-26. janvāri, kad noritēs LU JF organizētā konferencē „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās”.