Glikoproteīnu-enzīmu farmakoloģiskā līdzekļa ietekmes izpēte uz reparatīvajiem procesiem ādā

Vadītājs: V. Nikolajeva
Uzsākti pētījumi potenciāla jauna medikamenta izstrādāšanā trofisko čūlu dzīšanas veicināšanai, izmantojot oriģinālu dabisku mikrobioloģiskas izcelsmes glikoproteīnu-enzīmu. Pētīta šī līdzekļa ietekme uz reparatīvajiem procesiem ādā.
Iegūts nepieciešamais daudzums attīrīta glikoproteīna-enzīma, izstrādāta un iegūta tā gēla forma un aprobēta metodika eksperimentālu ķīmisku apdegumu iegūšanai laboratorijas žurkām (saskaņā ar PVD atļauju) un to ārstēšanai ar hidrogēlu. Iegūti dati par glikoproteīna-enzīma ietekmi uz eksperimentālo ādas čūlu reparācijas procesu gaitu trīs nedēļu laikā (līdz sadzīšanai), kā arī uz dzīvnieku asins klīniskajiem, bioķīmiskajiem un imunoloģiskajiem rādītājiem. Veiktas ādas (čūlas) paraugu un dzīvnieku iekšējo orgānu makroskopiskas un mikroskopiskas (histoloģiskas) analīzes.
Konstatēts, ka glikoproteīnu-enzīmu farmakoloģiskajam līdzeklim piemīt spēja sekmēt ādas čūlu dzīšanu.
Āda ir ķermeņa pārsegs, kas aizsargā organismu. Ādas ārējā kārta – epiderma – sastāv no daudzkārtaina plakanā pārragotā epitēlija, bet zem epitēlija atrodas īstā āda jeb derma, ko veido saistaudi. Zem dermas izvietota hipoderma, kas sastāv no irdeniem saistaudiem. Dažādās ķermeņa vietās āda var būt plānāka par 1 mm vai biezāka par 5 mm.
Jebkura ādas brūce vai čūla izraisa sāpes, un organisms cenšas bojāto vietu pēc iespējas ātrāk sadziedēt. Dzīšanai izšķir trīs fāzes: 1) iekaisums; 2) audu reģenerācija; 3) audu pārveidošanās.
Iekaisuma fāzē organisms cīnās ar mikroorganismiem un citiem antigēniem, kas pa bojāto vietu nokļūst audos. Sākumā aktīvi darbojas neitrofili, kas fagocitē baktērijas. Pēc tam galvenā loma pieder makrofāgiem, kas fagocitē neitrofilu atliekas un citus bojājuma produktus, kā arī izdala hemotakses un augšanas faktorus.
Apmēram ceturtajā dienā sākas otrā fāze – bojājuma pamatnē sāk veidoties granulācijas audi. Daloties bojājumam blakus esošajām epidermas šūnām, veidojas fibroblasti, kas sekmē brūces malu savilkšanos, un reizē ar to notiek brūces epitelizācija. Limfocīti un keratinocīti sintezē dažādus augšanu stimulējošus faktorus. Pakāpeniski, apmēram triju nedēļu laikā granulācijas audus nomaina no saistaudiem sastāvoši rētaudi.
Tālāk seko audu pārveidošanās process, kas var turpināties ilgāk par gadu. Atkarībā no ādas bojājuma lieluma tās normālā struktūra atjaunojas daļēji vai pilnīgi.
Projektā pētītais glikoproteīna-enzīma farmakoloģiskais līdzeklis (ADA) paātrina ādas čūlu sadzīšanu, galvenokārt tieši audu reģenerāciju, salīdzinot ar kontrolēm – neapstrādātām čūlām un ar Carbopol hidrogēlu apstrādātām čūlām (1. att.).
1. attēls. ADA ietekme uz čūlu dzīšanu. Salīdzinot abas izmantotās glikoproteīna-enzīma koncentrācijas, redzams, ka sadzīšanas ātrumi atšķiras (2. att.). Atšķiras arī reģenerācijas koeficienti (3. att.) un reģenerācijas regresija (4. att.). Konstatēts, ka pirmajā nedēļā čūlas visātrāk dzīst, apstrādājot ar ADA 0,2 U/ml koncentrācijā, bet vēlāk ievērojami pieaug dzīšanas ātrums ar ADA 2,0 U/ml, kaut gan abos gadījumos ADA sekmē dzīšanas procesu (5. att.).
2. attēls. Sadzīšanas ātrumi dažādos veidos apstrādātām čūlām.
3. attēls. Epitēlija reģenerācijas koeficients dažādi apstrādātām čūlām.
4. attēls. Reģenerācijas regresija, salīdzinot ar Carbopol (neitrāla gēla) grupu.
5. attēls. 21 dienas laikā pilnīgi sadzijušo čūlu procentuālais daudzums.
Konstatēta gan pašas čūlas, gan ārstēšanā izmantoto līdzekļu ietekme uz dažiem organisma imūnās sistēmas stāvokļa rādītājiem, piemēram, neitrofilu, eozinofilu un monocītu procentuālo daudzumu. Virkne citu rādītāju paliek bez būtiskām izmaiņām. Visi pētītie rādītāji iekļaujas normas robežās.
Glikoproteīnu-enzīmu līdzekļa lokāla aplikācija neietekmē dzīvnieku iekšējo orgānu struktūru. Ādas makromorfoloģiskās un mikromorfoloģiskās izpētes rezultāti liecina, ka čūlu apstrāde ar ADA saturošu hidrogēlu uzlabo tās stāvokli čūlas rajonā gan salīdzinājumā ar kontroli, gan arī salīdzinājumā ar Carbopol grupu.
Lai izskaidrotu glikoproteīna-enzīma ietekmi uz ādas čūlu dzīšanu, nepieciešami turpmāki, padziļināti pētījumi.