Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs:vēsture, valoda, mitoloģija, kultūra

Vadītāja: Janīna Kursīte Projekts 2006.g.bija centrēts rietumbaltu (prūšu, kuršu un viņu pēcteču prūsenieku, kursenieku, kā arī Latvijas rietumdaļas (kuršu ķoniņu pēcteču, plašāk – kurzemnieku) tradicionālās kultūras, vēstures (tai skaitā mutvārdu vēstures), valodas (kursenieku valodas fenomens), tautas kristietības reliktu, mitoloģijas izpētē, kā arī baltu – slāvu kultūrkontaktu apzinājumā.
Atskaites periodā Rietumbaltu izpētē tika akcentēts „dzīvais materiāls”, kas tika iegūts vairākās zinātniskās ekspedīcijās un izpētes braucienos Latvijā (Kurzemē), Baltkrievijā (Gomeļas, Grodņas, Minskas un Vitebskas apg.), Kuršu kāpās (Lietuva), apzinot kursenieku valodas pēdējos pratējus – emigrantus Zviedrijā. Lietuvā Kuršu kāpās kursenieku valodu vājā līmenī (nelietojot ikdienā) proti, divi trīs kursenieki. Zviedrijā Kristinehavnā izdevās atrast trīs kurseniekus – brāļus, kas visus pēckara gadus, kopš uz turieni emigrējuši, savstarpēji sarunājas kursenieku valodā. Domājams, ka tie ir pēdējie kursenieku valodas runātāji, kas šo valodu lieto ikdienā. Izpētes brauciena laikā gan brāļi Verners (dz. 1928), Mārtiņš (dz. 1930), Herberts (dz. 1925) Sakuti, gan Orust salā dzīvojošā kurseniece Elizabete Sakuth (dz.1934), tika filmēti, tā saglabājot liecības par kursenieku valodu mūsdienās, apstākļos, kad tiek uzskatīts, ka tādas valodas vairs nav, ka tā pārstājusi eksistēt.
Kaut arī rietumbaltu tematika (arheoloģija, fiziskā antropoloģija, folklora, mitoloģija, vietvārdu un sakrālās ainavas liecības) bija dominējošā, projekts netika ierobežots tikai rietumbaltu un tikai baltu režģī. Pētot t.s. akmens bābas (antropomorfas akmens skulptūras) Baltkrievijā, tās tika salīdzinātas gan ar līdzīgām akmens skulptūrām citā bijušās Austrumprūsijas teritorijā (tag. Polija, Krievija), gan ar līdzīgu tradīciju slāviem. Pētot rietumbaltus, paralēli norisinājās austrumbaltu (kriviču) tradicionālās kultūras liecību izpēte Vitebskas apgabalā, kur tāpat (gan tikai vairs muzejos) atrodamas antropomorfas akmens skulptūras. Zinātniskajā konferencē Vitebskā, kurā piedalījās vairāki projekta dalībnieki, tika nodibināti zinātniski kontakti ar Smoļenskas arheologiem, vēsturniekiem un folkloristiem, kas apzina līdzīgas akmens skulptūras Smoļenskas apgabalā (Krievija). Tika pārrunāti iespējami sadarbības projekti nākotnē starp Baltkrievijas un Krievijas, no vienas puses, un LU pētniekiem. Svarīga izpētes joma Baltkrievijas ekspedīcijā bija Gomeļas un Grodņas apgabalā joprojām dzīvā tautas kristietības tradīcija, kurā apbrīnojamā kārtā saglabājusies antropomorfo akmens tēlu pielūgsme, ar krāšniem audumiem izrotātu katoļu un pareizticīgo krucifiksu pielūgsme gan brīvā dabā, gan baznīcās un pat kapos. Tika pētīts un apzināts šis īpatnējais reliģiskās identitātes - pagānisma un kristietības – apvienojums, mitoloģiskie stāsti par akmens tēlu pielūgsmi un šī pielūgsmes motiviējumu.
Nozīmīga izpētes joma bija rietumbaltu sakrālās ainavas izpēte Baltkrievijā, kā arī Latvijā - Turlavas pagastā, kur joprojām dzīva kuršu ķoniņu svētbiržu pielūgsmes tradīcija, kā arī saglabāta bagāta nostāstu, teiku folklora par šīm svētbirzīm. Sakrālās ainavas un tradicionālās ainavas izmaiņu process tika fiksēts izpētes braucienā uz Kuršu kāpām pēc tur notikušā postošā ugunsgrēka, kas iznīcināja lielas unikālās kāpu ainavas platības. Kopsakarā ar sakrālās ainavas liecību pētniecību (nostāsti par svētbirzīm, elkupēm, elkezeriem, vietām, kurām svētakmens centrā) norisinājās arī arheoloģiskā rietumbaltu materiāla apzinājums baltu un slāvu kultūru saskares vietās Baltkrievijā.
Publikācijai sagatavotajā rakstu krājumā „Kursiskais, prūsiskais mūsdienu pasaulē” apkopoti ekspedīcijās iegūtie materiāli Kuršu kāpās, Kurzemē, Grodņas un Gomeļas apgabalā, kas salīdzināti ar iepriekšējo gadu ekspedīcijās bij. Austrumprūsijā iegūtajiem materiāliem. Krājumā piedāvātas 1950.gg. beigās un 1960.gg. sākumā latviešu pētnieku Kuršu kāpās fiksētas fotoliecības, kā arī projekta dalībnieku ekspedīcijas gaitā iegūtas agrāku gadu fotoliecības, kas ir pirmpublicējums. 
Projekts ar līdzfinansējumu piedalījās nozīmīgā Austrumprūsijas kultūras darbinieka, lietuviešu literatūras klasiķa Kristijona Donelaiša „Gadalaiku” izdošanā. Pēdējais Donelaiša darba tulkojums un izdevums bija iznācis 1960.gg. sākumā. K.Donelaiša „Gadalaiki” izdoti apgādā „Madris” ar zinātniskiem komentāriem un apcerēm, kas ļauj šo izdevumu ieteikt gan humanitāro jomu studentiem, gan katram, kas padziļināti interesējas par Austrumprūsijas savdabīgo kultūru un vēsturi.
Kuršu kāpās, pie Zviedrijas kurseniekiem iegūtais valodas materiāls iestrādāts J.Kursītes izdošanā sagatavotajā „Latviešu neakadēmiskās valodas vārdnīcā”, kuru paredzēts izdot 2007.g.
Piesaistot KKF finansējumu, tika veikta unikālu 1960.gg. Vācijā Bonnas U lektora Austra Graša kursenieku valodas runātāju liecību, kas fiksētas magnetofona lentu ierakstos (14 stundas), digitalizēšana (doktorants Sandis Laime). Daļa no ierakstiem atšifrēta (lekt. Jānis Kušķis, doc. Edmunds Trumpa), taču tas ir milzīgs darbs, kas būtu turpināms.
Projekts veikts sadarbībā ar sekojošiem ārzemju partneriem: Klaipēdas U (izpētes brauciens uz Zviedriju pie kurseniekiem notika ar apvienotu LU un Klaipēdas U pētnieku komandu),  Kauņas U (projekta dalībnieku līdzdalība zinātniskā krājuma par Mazo Lietuvu jeb Lietuvas Austrumprūsijas daļas kultūrmantojumu tapšanā), Minskas U (ekspedīcija Minskas, Gomeļas, Grodņas apgabalā notika ar baltkrievu arheologu un etnogrāfu līdzdalību), Vitebskas U un Kaļiņingradas U  līdzdalību (sadarbība konferenču par Austrumprūsiju plānošanā un apmaiņa ar iegūto ekspedīciju materiālu). Notikusi konkrēta sadarbība ar izcilāko prūšu valodas mūsdienu speciālistu Lietuvas zinātnieku Letu Palmaiti, kas „Humanities and Social Sciences” rietumbaltu numuram sagatavoja rakstu par prūšu valodu.
2006.g. veiktās zinātniskās ekspedīcijas un izpētes braucieni:
  • Izpētes brauciens uz Zviedriju, trimdas kursenieku dzīvesstāstu audio, video, fotofiksējums.
  • Izpētes brauciens uz Kuršu kāpām (Smiltine – Nida – Pervalka – Preila - Jodkrante) apzināt 2006.g.maija sākumā Kuršu kāpās notikušā ugunsgrēka ietekmi uz tradicionālo ainavu, intervijas ar kurseniekiem, foto- un videofiksācija.
  • Ekspedīcija Turlavas pag. Kuršu ķoniņu tradicionālās kultūras izpēte.
  • Ekspedīcija uz Baltkrieviju (Grodņas, Minskas, Gomeļas, Vitebskas apg.).
  • Projekta dalībnieka, doktoranta Sanda Laimes individuāls izpētes brauciens uz Saldus rajonu, kura laikā tika apzināti divi jauni pēdakmeņi un akmens, ko tautā sauc par Velna zārku, pēc nostāstiem un teikām, uz tā dejojis pats Velns. Savāktas liecības par Pērkonkalnu.
Organizēts zinātniskais seminārs: „Baltu tradicionālā kultūra: „Sibīrija un Baltkrievija”. LU FF 21. decembrī, kur par rietumbaltu un austrumbaltu tradicionālo kultūru referēja:
Rita Grāvere: Sibīrijas un Baltkrievijas ekspedīciju antropoloģiskie aspekti.
Māris Mičerevskis: Materiāli par Sibīrijas un Baltkrievijas latviešiem Latvijas arhīvos.
Sandis Laime: Baltkrievijas akmeņi.
Mārtiņš Vesperis. Otrais pasaules karš baltkrievu un latviešu dzīvesstāstos.
Aigars Lielbārdis. Sibīrija un Baltkrievija videomateriālos.
Janīna Kursīte. Telpas iekārtojums: Sibīrija un Baltkrievija.
Citi projekta ietvaros nolasītie referāti:
Janīna Kursīte:
  • Referāts „Kuršu kāpas kā vasarnīcu lokuss” starpt.humanitāro zinātņu konf. Sanktpēterburgā. 31.08 – 3.09.06
  • Referāts „Pierobežas identitāte: izglītība un kultūra” Lietuvas – Latvijas forumā Rīgā 22.09.06
  • Referāts „Kultūru saskarsmes līnijas: Latvija un Baltkrievija” starpt. konferencē „Latvieši Vitebskas zemē” Vitebskā 15.11
Sandis Laime:
  • Referāts „Bedrītes Latvijas klinšu rakstos” Bedrīšakmeņu izpētes starpt. zinātniski praktiskajā konferencē Vilejkā (Baltkrievija) 23. – 24.09
Fotoizstāde „Baltkrievijas ekspedīciju fotoizstāde”, kas atspoguļo ekspedīciju laikā iegūto vizuālo materiālu (t.s. akmens bābas, drānās ietērptos krucifiksus, akmens pielūgšanu, ziedojumus pie akmeņiem, sakrālo ainavu, cilvēkus). Apskatāma no 21.dec. FF (izstādes kuratore Jolanta Stauga).
Televīzijas raidījumi:
  • Sagatavots raidījums LTV „Valodo novados” par latviešu valodu un baltu tradicionālās kultūras reliktiem Baltkrievijā. (videomateriāla autors Aigars Lilebārdis)
  • Sagatavots raidījums LTV par kuršu ķoniņiem (demonstrēts LTV I programmā 2007. 14.01)
Radioraidījumi:
  • Ritas Grāveres autorraidījums „Gadsimtu liecības” – novembrī veltīts Baltkrievijas ekspedīcijas rezultātiem un rietumbaltu tematikai (piedalījās R.Grāvere un J.Kursīte)
  • LR „Domskaja ploshchadj” krievu valodā atsevišķs raidījums decembra sākumā par Baltkrievijas ekspedīcijām (piedalījās J.Kursīte)
Populārzinātniskās publikācijas:
  • Janīna Kursīte. Poļesjē pie akmens bābām// Kultūras Diena, 2006.17.11, Nr.45,10. – 11.lpp.
  • Janīna Kursīte. Nosarausimies visi kopā! (Pie kurseniekiem Zviedrijā)// Kultūras Diena, 2006, Nr.26, 7.08, 10. – 11.lpp.
  • Māris Mičerevskis. Uz zudušo pasauli kaimiņvalstī// Latvijas Avīze, 2006. 21.11
  • Māris Mičerevskis. Lieka nav, bet dzīvo iztikuši// Latvijas Avīze, 2006.8.07