Akadēmiskais centrsPārmitro mežu bioloģiskā daudzveidība klimata pārmaiņu ietekmē
Vadītājs: G. Brūmelis
Latvijā ir saglabājušies unikāli dabiski pārmitrie meži, kādi līdzīgos klimata apstākļos daudzās citās Eiropas valstīs nav saglabājušies. Daži no šiem pārmitro mežu biotopiem Eiropā ir prioritāri aizsargājami, piem., pārmitri platlapju meži, purvainie meži.
Koku radiālā augšana, mikorizu sugu sabiedrības, dabisko mežu indikatorsugas sniedz ļoti svarīgu informāciju par abiotisko un biotisko faktoru ietekmi, kā arī reto augu sugu saglabāšanos un izplatīšanos dažādos apstākļos. Jāatzīst, ka līdz šim koku radiālā augšana pārmitrajos mežos un mikorizu sabiedrības ir praktiski nepētītas, kā arī indikatorsugu ekoloģija pētīta nepietiekami. Pētījumi par šo mežu bioloģisko daudzveidību, ekoloģiskajiem procesiem un to galvenajiem ietekmējošiem faktoriem ir visai nozīmīgi, jo iegūtā informācija izmantojama arī efektīvai un ilgtspējīgai šo mežu aizsardzībai, atjaunošanai un apsaimniekošanai.
Projekta “Pārmitro mežu bioloģiskā daudzveidība klimata pārmaiņu ietekmē” konkrētais mērķis bija noskaidrot galvenos ietekmējošos faktorus kokaugu augšanai, sugu izplatībai un saglabāšanai pārmitrajos mežos.
Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti vairāki uzdevumi:
1) izanalizēt pārmitro mežu koku vecumstruktūru un valdošo kokaugu sugu radiālo augšanu saistībā ar dažādiem vides faktoriem;
2) noskaidrot pārmitrajos mežos sastopamās mikorizu sugu sabiedrības;
3) raksturot pārmitro mežu bioloģiskās daudzveidības veidošanos un saglabāšanu, izmantojot dabisko mežu indikatorsugu un reto augu sugu ekoloģijas pētījumus.
Dati dendroekoloģiskajiem pētījumiem ievākti purvainajos priežu mežos septiņās dažādās Latvijā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – dabas liegumos „Cenas tīrelis” (Rīgas rajons), „Klāņu purvs” un „ Stiklu purvi” (Ventspils rajons), „Niedrāju – Pilkas purvs” (Limbažu rajons), „Gulbju un Platpirovas purvs” (Ludzas rajons), dabas parkā „Engures ezers” (Talsu un Tukuma rajons) un Ķemeru nacionālajā parkā „Lielais Ķemeru tīrelis” (Rīgas rajons).
Dabas parks „Engures ezers”
Dabas liegums „Niedrāju – Pilkas purvs”
Parauglaukumos katram kokam ievākti sekojoši empīriskie dati:
- urbumi vai diski (ja koka diametrs nav lielāks par 5 cm), vai skaitīti jauna koka zarojumi;
- izmērīti augstumi un diametri;
- izmērītas X, Y koordinātes (dabas liegumā „Cenas tīrelis”).
Cenas tīrelis, Skaista ezers ar priedēm apaugušām salām
Pirmie rezultāti liecina, ka galvenie klimatiskie faktori, kas ietekmē koku augšanu uz ezera salām ir vasaras (augusts) temperatūras. Koku augšanu ietekmē arī ziemas (decembris, janvāris) un vasaras (augusta) nokrišņi. Tomēr iegūtie rezultāti liecina par to, ka klimats nav uzskatāms par galveno faktoru, kas ietekmē pieaugumu, jo klimatiskie faktori izskaidro 25.5% no gadskārtu platumu variēšanas. Konkrētus secinājumus par iegūtajiem rezultātiem izvirzīt vēl nevar, jo tie ir priekšizpētes un tikai vienas teritorijas rezultāti.
Noskaidrots, ka Deschampsia flexuosa, kas ir augsnes skābuma un slāpekļa klātbūtnes indikators, saknēs Arbuskulāro mikorizu kolonizācija ir samērā zema, un no 5-25%, neatkarīgi no sūnu esamības vai neesamības. Tika veiktas Arbuskulāro mikorizu molekulārās analīzes Deschampsia flexuosa saknēs un noskaidrots, ka paraugos ievāktas Golomus ģints un Acaulaspora ģints sugas. Domājams, ka sakņu kolonizāciju ietekmē citu mikorizas sēņu klātbūtne, piemēram, ektomikorizas, vai erikoīdās mikorizas, kas, iespējams, inhibējoši iespaido Arbuskulārās mikorizas. Nepieciešams turpināt pētījumus, lai noskaidrotu konkrētās Arbuskulāro mikorizu sugas.