Akadēmiskais centrs
Šī mācību gada sākumā skolās trūka vairāk nekā 1000 pedagogu.[1] Liela daļa no tiem ir dabas zinātņu un tehnoloģiju (STEM) skolotāji. Lai nodrošinātu STEM skolotāju paaudzes nomaiņu, tuvāko 10 gadu laikā ir jānodrošina aptuveni 2100 jaunu šīs jomas pedagogu jeb 210 skolotājus gadā. Šobrīd studijas absolvē vien 94 STEM skolotāji, turklāt ne visi turpina darbu skolās.
Ir aprēķināts, ka jau tuvāko trīs gadu laikā varam neiegūt aptuveni 14000 STEM speciālistus, jo nebūs skolotāju, kas viņus apmācīs.[2] Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar citām iestādēm un organizācijām ir steidzami jārod komplekss risinājums, lai noturētu esošos skolotājus profesijā un darbā Latvijā, un motivētu jauniešus apgūt šo sabiedrībai tik būtisko un perspektīvo profesiju. Pretējā gadījumā tas negatīvi ietekmēs mūsu valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, jo darba tirgū nebūs augsti kvalificētu speciālistu, diskusijā secināja eksperti.
Teju katrs otrais (43%) Latvijas skolotājs atzīst, ka regulāri apsver profesijas maiņu, liecina Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā skolotāju aptauja.[3] No aptaujātajiem skolotājiem profesijas maiņu reti apsver tikai 38%, bet nekad – 13%. Profesijas maiņu visvairāk apsver skolotāji tieši reģionos Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgā un Pierīgā ir lielāks skaits ar pedagogiem, kas salīdzinoši retāk apsver domu mainīt profesiju. Vienlaikus Latvijas izglītības sistēma ir pakļauta pieaugošam migrācijas riskam: skolotājiem aizplūstot gan no reģioniem uz pilsētām, gan no pilsētām – uz ārzemēm.
“Situācija ar speciālistu pieejamību darba tirgū nākotnē veidojas vēl kritiskāka ne vien demogrāfiskās situācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka skolās arvien vairāk sāks trūkt skolotāju. Vai zinājāt, ka jau šobrīd lielākā daļa STEM priekšmetu skolotāju ir pirmspensijas vai pensijas vecumā? Lai tāda augstas pievienotās vērtības nozare kā farmācija varētu sekmīgi attīstīties, ir nepieciešami jaunie speciālisti, kas orientējas mūsdienu tehnoloģijās un procesos. Taču kādam viņi skolās jāmāca un jārada interese par ķīmiju, bioloģiju, fiziku un matemātiku. Laikā, kad teju puse Latvijas skolotāju atklāj, ka regulāri domā par profesijas maiņu, un jau otro reizi gada laikā plāno doties streikā, nevaram turpināt cerēt, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Atbildīgajām institūcijām un politiķiem ir jāgrib meklēt un piedāvāt efektīvi risinājumi,” uzsver Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
Piemēram, turīgākās Latvijas pašvaldības ar dažādiem labumiem cenšas pārvilināt skolotājus no citām pilsētām vai reģioniem. Tas saasina konkurenci skolu un pašvaldību vidū, taču kopējo problēmu nerisina un reģionos mācībspēku trūkuma riski tikai pieaug. Taču kvalitatīvu izglītību ir pelnījuši saņemt visi Latvijas bērni. Viens no risinājumiem skolotāju trūkuma mazināšanai būtu speciālistu piesaistīšana no citām valstīm, kas jau notiek augstākās izglītības līmenī. Tomēr nevar cerēt, ka uz Latviju ieplūdīs mācībspēki no ārzemēm caur Erasmus+ un citām programmām, jo Latvija nav pievilcīgs galamērķis atalgojuma ziņā. Kā liecina Latvijas skolotāju aptauja, nepietiekams atalgojums ir arī otrs populārākais iemesls, kāpēc mūsu pašu skolotāji zaudē motivāciju mācīt.
“Pasniedzēji no ārvalstīm sniedz būtisku pienesumu Latvijas augstākajā izglītībā. Nešaubos, ka tā tas būtu arī skolu līmenī. Taču ir jāsaprot, ka mēs spēsim piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus tikai tad, ja varēsim viņiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un pievilcīgu darba vidi, un nosacījumus, jo skolotāju trūkums ir aktuāla problēma ari citviet Eiropā. Tāpēc esošajā situācijā mums drīzāk ir jādomā par to, kā motivēt jaunos skolotājus palikt Latvijā, nevis doties strādāt uz kādu no Rietumeiropas valstīm, kurās mūsu sniegtā augstākās izglītības kvalitāte tiek novērtēta un ir pieprasījums arī pēc Latvijas pedagogiem un citiem mācībspēkiem,” norāda LU rektors Gundars Bērziņš. Viņš piebilst, ka mums ir visas cerības situāciju atrisināt veiksmīgi, jo jau šobrīd trešā daļa “Norstat” aptaujāto skolotāju piekrīt, ka skolotājs ir stabila profesija, kas vienmēr būs vajadzīga.
Teju puse jeb 49% aptaujāto skolotāju atklājuši, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt viņu labbūtību un motivāciju, būtu kontaktstundu samazināšana. Savukārt 35% atzīst, ka sagaidītu tieši materiālo atbalstu no valsts vai pašvaldības par papildu darbu.
“Lai gan skolotājs ir viena no misijas profesijām, arī viņu darbam ir jābūt pienācīgi atalgotam – gan materiāli, gan emocionāli un arī ar sabiedrības nedalītu atbalstu. Skolotāju aptauja rāda, ka prēmijas ir otrais svarīgākais aspekts pedagogu labbūtības celšanai, tāpēc īpaši lepojamies ar to, ka pēc “Olainfarm” akcionāru iniciatīvas esam sākuši ilgtermiņa stipendiju programmu. Tā paredz piecos gados piešķirt stipendijas 3000 eiro apmērā 25 labākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Prieks, ka iniciatīvai šogad pievienojās “Centrālā laboratorija”, kas arī katru gadu nodrošinās vēl piecas stipendijas jaunajiem bioloģijas skolotājiem. Tādējādi mēs ne tikai runājam un diskutējam, bet arī ar konkrētiem soļiem palīdzam jaunajiem skolotājiem jau tagad,” stāsta “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Sagaidām, ka arī citi nacionālpatriotiski uzņēmumi pievienosies mūsu iniciatīvai un atbalstīs mūsu kopīgās valsts bērnu izglītības kvalitātes nodrošināšanu finansiāli vai citos veidos. Varam valsti pelt, taču tas rezultātus neatnesīs – speram konkrētus soļus mūsu visu nākotnes labā, aicina AS “Olainfarm”.
Ekspertu diskusijā “Skolotājs kā vietējais un starptautiskais zināšanu eksportētājs” piedalījās arī Rūdolfs Kalvāns, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents un Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Raina Dūrēja-Dombrovska, Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore un Stella Lapiņa, SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja.
[1] https://www.delfi.lv/193/politics/55896004/ar-trauksmes-signaliem-pirms-jauna-macibu-gada-trukst-vismaz-1000-pedagogu
[2] Valsts izglītības informācijas sistēma
[3] Sabiedriskās domas pētījumu 2024.gada aprīlī veica “Norstat”, reprezentatīvā aptaujā aptaujājot vairāk nekā 100 Latvijas skolotājus.
 tajā pārstāvēja LU rektors profesors Gundars Bērziņš un LU Ķīmijas fakultātes profesors, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs Kristaps Jaudzems.){kind=link}