Seminārs «Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības sistēma Latvijā». © Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas departaments

Civilās aizsardzības sistēmai katastrofas vai katastrofas draudu gadījumā jānodrošina cilvēku, vides un īpašuma drošība. Par atbilstošo pasākumu īstenošanu atbild vairākas valsts un pašvaldību institūcijas, arī sabiedrība kopumā. Civilās aizsardzības mērķu īstenošanai nepieciešama visu iesaistīto pušu darbības koordinācija, informācija par iespējamajiem riskiem, resursi un prasme efektīvi rīkoties. Jaunāko tehnoloģiju izmantošanai, zinātnei un universitātēm ir nozīmīga loma potenciālā riska avotu identificēšanā, pārvaldības sistēmas izveidē un sabiedrības sagatavošanā rīcībai krīzes situācijās.

Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) aicinājuma Aizsardzības, Iekšlietu un Veselības ministriju, kā arī universitāšu pārstāvji tikās kopīgā diskusijā Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā centrā par civilās aizsardzības sistēmas attīstības uzdevumiem, kas kļuvuši īpaši nozīmīgi gan pēc pieredzes COVID-19 gados, gan pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Diskusiju atklāja žurnālists Māris Zanders, aicinot tās dalībniekus vērtēt  sabiedrības gatavību rīkoties un dažādu institūcijas sadarbību piespējamo jauno, vēl varbūt pat neapzināto krīžu situācijās.

“LU kā zinātnes augstskola var palīdzēt pilnveidojot studiju saturu un mērķtiecīgi izstrāt jaunas tehnoloģijas aizsardzības vajadzībām”, sacīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Rektors informēja, ka jau pašlaik LU studenti apgūst obligāto civilās aizsardzības kursu. Tiesa, tas ir tikai viena kredītpunkta apjomā uz sniedz lielākoties tikai teorētiskās zināšanas. LU rektors iezīmēja problēmu: “Studenti izsaka vēlmi zināšanas apgūt ne tikai teorētiski, bet arī praktiski, taču universitātēm nav tam piemērotu telpu vai poligonu. Te rodas jautājums, vai kāda no valsts struktūrām, piemēram, Aizsardzības ministrija, ir gatava praktiski palīdzēt apmācību organizēšanā tūkstošiem studentu”.  Studentu interesi par apspriežamo jautājumu apliecināja LU Studentu padomes pārstāvju klātbūtne un līdzdalība diskusijā.

Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Aigars Mikiško, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule, izmantojot pieredzē gūtus piemērus raksturoja darbības virzienus, kur nepieciešama labāka koordinācija un iespējama ciešāka sadarbība starp zinātniskajām institūcijām, valsts iestādēm un pašvaldībām, lai paaugstinātu Latvijas gatavību novērst krīžu un katastrofu draudus. Nepieciešams ne tikai saskaņot attīstības plānus, bet arī piesaistīt finansējumu mācību kursu un infrastruktūras kapacitātes palielināšanai, lai maksimāli nodrošinātu arī zinātniskā potenciāla iesaisti riska mazināšanai. Eksperti atzina, ka Latvijā joprojām daudz vairāk līdzekļu tiek tērēts krīžu seku novēršanai, nekā cilvēku un infrastruktūras sagatavošanai iespējamajām krīzēm, un šī “proporcija” būtu jāmaina.

Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, LU profesors Toms Rostoks un Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, LU profesors Andrejs Ērglis atzina sabiedrības izglītošanas, augstskolu un medicīnas iestāžu tehniskās sagatavotības uzlabojumu nepieciešamību, lai “katram būtu skaidrs, kādi ir viņa pienākumi krīzes situācijā, kādi lēmumi jāpieņem un kā jārīkojas”. Latvijas Nacionālās drošības padomes loceklis, ārsts-neiroķirurgs, medicīnas zinātņu doktors, Romualds Ražuks un LU Rīgas medicīnas koledžas direktors Aksels Roshofs uzsvēra, ka nepieciešams pilnveidot studiju programmu saturu, organizēt mācību kursus ne tikai studentiem, bet arī plašām sabiedrības grupām. Lai to īstenotu, būtisks ir “valsts pasūtījums” – ko, kādā apjomā, cik bieži, kā un kam sagatavojam, kuras ir svarīgākās izglītojamās grupas, utt.

“Tikai tad, ja visa sabiedrība zina, kas konkrētā situācijā jādara, proti, vai viņa spēkos ir risku novērst vai mazināt tā iedarbību, tad varam teikt, ka risku vadības sistēma ir iedarbīga. Kamēr sabiedrībā nenoformēsies apziņa, ka šis ir svarīgi, nekas nenotiks,” sacīja LU Administrācijas vadītājs Dr.sc.admin. Andris Sarnovičs. Katra lēmuma svarīgumu uzsvēra arī LZA prezidents profesors Ivars Kalviņš: “Tas, ko mēs iemācīsim cilvēkiem visos līmeņos pirms krīzes, tā viņi arī rīkosies un pieņems lēmumus. Pirmkārt jāapmāca “galvu”, - valsts un institūciju vadītājus, pašvaldību vadītājus, uzņēmumu vadītājus. Daudziem šķiet, ka viņi zina, kā jārīkojas krīzes situācijās, bet, kad tāda reāli pienāk, tad izrādās, ka zināšanu nav vai tās nav pietiekošas.”

Kā atbalstāmu zinātnes ieguldījumu risku pārvaldībā, eksperti uzsvēra jaunu tehnoloģiju izveidi un zināšanu pārnesi. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Modris Greitāns informēja, ka jau pašlaik tiek izstrādāti roboti, kuri spēj zem ēku drupām vai caur ēku sienām sajust minimālas dzīvības pazīmes, tā ziņojot glābējiem par potenciālo cietušo atrašanās vietu. Šādas tehnoloģijas būtu bijušas ārkārtīgi noderīgas glābšanas darbos Turcijā pēc nesen notikušās zemestrīces. Ir nepieciešama cieša sadarbība starp zinātniekiem un civilās aizsardzības, arī militārās jomas, speciālistiem, lai izgudrojumus padarītu lietojamus reālā krīzes situācijā.  

Diskusija turpināsies ar Latvijas Pašvaldību savienības un darba devēju organizāciju piedalīšanos. Tās noslēgumā paredzēts izstrādāt konkrētas rīcības piedāvājumu Ministru kabineta Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas tematiskajai komitejai.

Dalīties

Saistītais saturs

Karš un mūsu drošība. Radio NABA saruna ar LU asoc. profesoru Tomu Rostoku
23.02.2023.

Karš un mūsu drošība. Radio NABA saruna ar LU asoc. profesoru Tomu Rostoku

Baiba Braže: Vēstures posms, kad nepieciešama līderība un aktīva rīcība
10.02.2023.

Baiba Braže: Vēstures posms, kad nepieciešama līderība un aktīva rīcība

LU paraksta līgumu par ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidi
25.10.2022.

LU paraksta līgumu par ilgtermiņa konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” izveidi