© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts (LU SZF SPPI) un Centrālā statistikas pārvalde (CSP) īsteno Latvijas valsts iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir Covid-19 vīrusa ietekme uz cilvēku ikdienu.

Iedzīvotāju aptauja ir daļa no Eiropas sociālā pētījuma (European Social Survey, ESS) - plaša starptautiska socioloģiska pētījuma, kurš notiek reizi divos gadus. Pētījumā piedalās 30 Eiropas valstis.

Pētījuma rezultāti sniegs iespēju uzzināt, cik līdzīgi vai atšķirīgi ir cilvēku uzskati dažādās valstīs, tostarp Latvijā. Tiks noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par plašu tēmu loku, sākot no pandēmijas ietekmes uz sadzīvi un tehnoloģiju lietošanu, beidzot ar uzticēšanos varas institūcijām un demokrātiju. 

“Latvija ir daļa no šī lielā tīkla un mums kā valstij, kā nācijai ir svarīgi, lai dati par mūsu iedzīvotāju viedokļiem un attieksmēm tiktu iekļauti Eiropas sociālā pētījuma datu arhīvā un tie būtu pieejami un salīdzināmi kopējā Eiropas kontekstā. ESS datus izmanto politikas veidotāji, valsts pārvaldes iestādes, pētnieciskie institūti un sabiedriskās organizācijas, lai dziļāk izprastu problēmas, kuras skar šo valstu sabiedrības un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā atziņas no ESS tika izmantoti, lai veidotu un uzraudzītu ģimeņu un bērnu atbalsta politiku, bet Latvijā ESS datu izmantošana plānota sabiedrības vienotības rādītāju izstrādē, kā arī pētot faktorus, kas sekmē cilvēku savstarpējo uzticēšanos,” uzsver Eiropas sociālā pētījuma nacionālais koordinators Latvijā, LU SZF SPPI vadošais pētnieks Jurijs Ņikišins.

Šogad aptauja notiek nestandarta apstākļos pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ, līdz ar to klātienes interviju vietā aptauju Latvijā iespējams aizpildīt tiešsaistē vai aizpildot papīra anketu, kura, sākot ar decembri, tiks nosūtīta pa pastu ar apmaksātu atpakaļsūtīšanu. Aptaujā piedalīties var tikai tie iedzīvotāji, kas saņēmuši uzaicinājumu vēstulē, kas nosūtīta pa pastu. Katram respondentam ir piešķirts unikāls identifikācijas numurs (ID kods), kas jāievada tiešsaistes aptaujā vai jānorāda anketā, ja respondents izvēlas atbildēt uz jautājumiem papīra formātā.

Pētījuma dalībnieki ir 4400 Latvijas iedzīvotāji, kurus Centrālā statistikas pārvalde atlasījusi no Iedzīvotāju reģistra pēc matemātiskās nejaušības principiem. Nejaušā atlase ir nepieciešama, lai aptaujas rezultāti būtu vispārināmi uz visu Latvijas iedzīvotāju kopu. Dalībniekiem tiek nodrošināta anonimitāte, un iegūtās atbildes tiek izmantotas tikai apkopotā veidā.

Atbilžu vākšana uzsākta 1. novembrī, un pētījuma noslēgums plānots 2022. gada janvārī. Dati nonāk Eiropas sociālā pētījuma datu arhīvā, kura speciālisti veiks tālāko datu pārbaudi un apstrādi. Sabiedrībai pētījuma rezultāti varētu kļūt pieejami 2022. gada vasarā.

Pētījuma organizētāji pateicas izlasē iekļuvušajiem respondentiem un atgādina, ka jautājumu gadījumā iespējams sazināties ar pētījuma veicējiem pa tālr. 29424106 vai 29266901 darbdienās no pl.12.00 līdz 19.00 un sestdienās no pl.12.00 līdz 17.00 vai rakstot uz ess@lu.lv.

Papildu informācija par pētījumu: https://www.ess.lu.lv/

 

Par projektu:

Eiropas sociālais pētījums (European Social Survey, ESS) ir starptautiska socioloģiska aptauja, kas tiek realizēta Eiropā kopš 2001. gada. Reizi divos gados tiek īstenotas tiešās intervijas, aptaujājot konkrētu valstu iedzīvotājus, ik reizi no jauna veicot aptaujas dalībnieku atlasi pēc reprezentativitātes principiem. Projektu vada ESS galvenā zinātniskā grupa (ESS Core Scientific Team) Londonas Universitātes profesora Rorija Fitžeralda (Rory Fitzgerald, University of London) vadībā, bet valstu līmenī par pētījuma veikšanu atbild nacionālie koordinatori un nacionālās darba grupas. Latvijā ESS pētījuma 10.kārtas izpildi nodrošina Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) darba grupa darba LU SZF docenta un LU SZF SPPI vadošā pētnieka Dr.sc.soc. Jurija Ņikišina vadībā un Centrālā statistikas pārvalde. Pētījums Latvijā tiek finansēts no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Dalīties