Klāt ir gada drēgnākais laiks, kad īpaši jārūpējas par savu un apkārtējo veselību. Medicīnas iestādes atsāk aicināt vakcinēties iedzīvotājus, lai pasargātu sevi gripas sezonas laikā. Vakcinēties gribētāju skaits Latvijā ir salīdzinoši zems, un viens no iemesliem varētu būt gripas dažādais veidols, ar kuru briesmīgā slimība mēdz pārsteigt ik gadu. Tas nozīmē, ka ik gadu nepieciešama arī cita vakcīna. Šo problēmu steidz risināt Latvijas pētnieki.

Gripa – sarežģītāka problēma, nekā sākotnēji var šķist

Ik gadu pasaulē ar gripu saslimst vairāk nekā 3 miljoni cilvēku. No tiem aptuveni sestajai daļai cilvēku gripa izrādās nāvējoša. Arī Latvijā statistika ir bēdīga – pērn aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju saslima ar gripu, bet dzīvības tā dzēsa 86 iedzīvotājiem. Latvijas pētnieki nu ir ceļā uz universālo vakcīnu pret gripu. Viena no pētniecēm ir Latvijas Universitātes (LU) fonda stipendiāte Anna Kiršteina, kura jau piecus gadus strādā pie tā, lai izgudrotu un demonstrētu pasaulei pirmo universālo vakcīnu pret gripu.

Gripas vīruss visbīstamākais ir tieši riska grupu pacientiem – grūtniecēm, maziem bērniem, senioriem, kā arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām. Taču arī jauniem un veseliem cilvēkiem laicīgi jādomā par vakcinēšanos, lai pasargātu ne tikai sevi, bet arī apkārtējos un īpaši riska grupā esošos līdzcilvēkus. „Eksistē tāds termins kā kolektīvā imunitāte. Ja cilvēks ir vakcinējies un nesaslimst, tad viņš nevar aplipināt arī citus cilvēkus, kas vēl nav vakcinējušies. Neskatoties uz to, ka vakcīna ne vienmēr simtprocentīgi pasargā no gripas saslimšanas, motivāciju rada kaut vai tikai tā doma, ka ne tikai sevi, bet arī apkārtējos cilvēkus varu pasargāt no šīs slimības,” stāsta A. Kiršteina. Pētniece gan norāda, ka vakcinācijas jautājums katram jāizvērtē individuāli, taču uzsver, ka par sliktu tā nevienam nenāks.

Dažādi gripu veidi – dažādas vakcīnas

Viens no argumentiem, kāpēc cilvēki neizvēlās vakcinēties pret gripu, ir tas, ka procedūra jāatkārto katru gadu. Nezinātājam tas var šķist kaitīgi veselībai vai pat neefektīvi tās biežuma dēļ. Pētniece skaidro, ka ik gadu no jauna jāvakcinējas tāpēc, ka A tipa gripas vīrusiem ir dažādi apakštipi, kas katru sezonu mainās. „Gripas paveidi ir dažādi, tāpēc procedūra jāatkārto katru gadu. Vienmēr ir arī pandēmijas risks. Pandēmija var rasties tajā gadījumā, kad sabiedrībā nonāk tāds gripas vīrusa apakštips, kāds nekad nav bijis un nav līdzīgs nevienam no attiecīgās sezonas cirkulējošajiem vīrusa apakštipiem,” stāsta pētniece.

Universāla pretgripas vakcīna, kas aizsargātu no visiem tās veidiem un kuru būtu nepieciešams vakcinēt tikai vienreiz mūžā, noteikti atrisinātu vairākas problēmas, kas saistītas ar gripas infekciju, un mazinātu sabiedrības slogu veselības jautājumā.

Viens no risinājumiem - imūnsistēmu "apvest ap stūri"

Gripas vīrusa galvenais virsmas antigēns ir hemaglutinīns, pret kuru lielākoties mērķēta vakcīnas darbība. Antigēnam ir divas daļas – galvas daļa un astes daļa. Galvas daļa ir ģenētiski ļoti mainīga, kas ir galvenais pašreiz izmantoto vakcīnu efektivitāti ierobežojošais faktors.

A. Kiršteina skaidro: „Kamēr gripas vīrusa virsmas antigēna hemaglutinīna galvas daļa ir ģenētiski ļoti mainīga, astes daļa ir konservatīva, proti, nemainās starp dažādiem gripas vīrusa apakštipiem. Tieši šī daļa tiek uzskatīta par perspektīvu universālas gripas vakcīnas komponentu. Līdzīgi – ar M2 jonu kanālu veidojošajam proteīnam ir ģenētiski nemainīga daļa, kuru varētu iekļaut universālajā vakcīnā.”

„Diemžēl ir āķis – dabiski šie konservatīvie proteīni ir vāji imunogēni. Tie izraisa ļoti zemu antivielu atbildi un attiecīgi nespēj nodrošināt aizsardzību pret gripas vīrusa infekciju,” piebilst pētniece.

Veids, kā izraisīt spēcīgu imūnsistēmas atbildi, ir to vienkārši apmuļķot. Radīt vīrusiem strukturāli līdzīgas daļiņas, uz kurām eksponēt mērķa antigēnu.

„Dabā vīrusa proteīni sakārtojas ģeometriskās teju kristāliska rakstura konstrukcijās, kur liels imūnsistēmai atpazīstamu epitopu skaits tiek organizēts simetriskā trīsdimensionālā režģī. Vīrusiem līdzīgās daļiņas ir veidotas no vīrusa strukturālajiem proteīniem. Šīm daļiņām piemīt pašsavākšanās spēja, un tās imitē patogēna morfoloģiju un imunoloģiskās īpašības. Pretēji dzīviem vīrusiem šīs daļiņas nav infekciozas. Mērķa antigēnu eksponēšana uz vīrusiem līdzīgo daļiņu virsmas var ievērojami palielināt pret tiem vērsto imūno atbildi, jo tie tiek eksponēti simetriskā, augsti organizētā struktūrā ar lielu atkārtojumu skaitu,” skaidro Kiršteina.

Pētnieku komanda ir konstruējusi dažādas vīrusiem līdzīgas daļiņas, kas satur vienu vai abus minētos konservatīvos antigēnus. Šobrīd notiek šo daļiņu vakcīnas prototipu antigenitātes un imunogenitātes pārbauda peļu modelī. Primārās protekcijas testi liecina, ka daļiņas, kas satur abus konservatīvos antigēnus, ir perspektīvas plašas iedarbības vakcīnas kandidātes, taču pētniece uzsver – vēl nepieciešami detalizētāki pētījumi, lai apstiprinātu konkrētā vakcīnas kandidāta efektivitāti.

Dalīties