Šodien, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā norisinājās Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde, kurā LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadības pārstāvji kopā ar Saeimas deputātiem diskutēja par Latvijas augstskolu ilgtspējīgu attīstību un izvirzīja mērķi: Latvijas augstskolām starptautiskos reitingos jāieņem pozīcija starp TOP 500 universitātēm.

LU rektors profesors Indriķis Muižnieks klātesošos iepazīstināja ar LU vīziju līdz 2027. gadam, kurā redz trīs Latvijas universitātes ieņemot vietu TOP 500 starptautiskos reitingos, kā arī piecas augstskolas Eiropas universitāšu iniciatīvā. LU Vīzija paredz, ka līdz 2027. gadam STEM jomas absolventu kāpums būs par 10% lielāks, būs jauns doktorantūras modelis, kurā programmas būs veidotas zinātnes nozaru grupās, tāpat rektors paredz pāreju uz plašām studiju programmām un Tenure sistēmu akadēmiskajam personālam, kas paredzētu izcilības, slodzes un samaksas sabalansētību, akadēmiskā personāla nodarbināšanu līdz noteiktam vecumam.

I. Muižnieks ieskicēja arī LU attīstības stratēģijas 2025 aprises un ceļu uz TOP 500 vietu. LU vēl vairāk jāstrādā pie sadarbības pētniecībā ar starptautiskiem un Latvijas uzņēmumiem, un pašvaldībām, jāmazina studiju programmu fragmentācija, attīstot plašas studiju programmas atbilstoši darba tirgus attīstības tendencēm, Latvijas novados jāpiedāvā mūžizglītība. Svarīga būtu zinātnisko publikāciju un starptautisko studentu skaita dubultošana, kā arī starptautisko projektu un komercpētījumu apjoma palielināšana. Tāpat viens no nozīmīgākajiem LU attīstības stratēģijas punkts ir LU Akadēmiskā centra tālākā attīstība.

RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna un RTU eksperts universitāšu reitingos Juris Iljins prezentēja rezultātus, kuros bija izrēķinājuši, kā Latvijas universitātes varētu iekļauties TOP 500 reitingos. Viens no svarīgākajiem faktoriem būtu ilgtermiņa investīcijas pasniedzējos (atjaunot profesoru korpusu), izveidojot arī profesoru vietas jaunos pētnieciskos virzienos, piesaistot izcilu akadēmisko personālu, kā arī būtu nepieciešams definēt publikāciju, citējamības un piesaistāmā finansējuma kritērijus katram profesoram individuāli. T. Juhna piedāvāja ieviest 12 gadu pilotprogrammu jaunu profesoru vietu izveidei, kas nosaka sasniedzamos rezultātus un iesaisti studiju procesā, RTU jau šo ideju realizējot ar vadošajiem pētniekiem.  

Tāpat vajadzētu pakāpeniski palielināt finansējumu līdz apjomam, kas ir nepieciešams, lai iekļūtu TOP 500, iekļaujot to Nacionālās attīstības plānā.  RTU prorektors minēja arī faktorus, kas varētu samazināt riskus: mērktiecīgu programmu izveide, iespēja apturēt šo programmu pēc sešiem vai 12 gadiem, kā arī šī sistēma palīdzētu novērst programmu dublēšanos, jo būtu iespēja regulēt profesoru skaitu zinātnes nozarē.

“Es atbalstu Jūsu redzējumu un uzskatu, ka mūsu valsti vajag celt uz augšu. Domāju, ka ir jāiet uz priekšu un jāvirza šie priekšlikumi tālāk iekļaušanai Nacionālās attīstības plānā. Mans redzējums ir - ja neizvirzīsim lielus mērķus, tad nebūs sasniegumu, jo lielāks mērķis, jo lielāki sasniegumi”, diskusiju noslēdza Latvijas Republikas Saeimas deputāte Inese Ikstena.

Dalīties