2019. gada februāra nogalē pirms ikgadējās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) Baltijas jūras zinātnes dienas Rīgā, Melngalvju namā notika svētku vakariņas. Šo notikumu darīja īpašu Baltijas jūras zinātnes dienas balvas iedibināšana. Pirmo reizi BJVP vēsturē tika pasniegta balvas, lai godinātu jauno, daudzsološo prātu sasniegumus, kuru veiktie pētījumi veltīti Baltijas jūras reģionam svarīgiem jautājumiem. Viens no apbalvotajiem pētniekiem ir arī Latvijas Universitātes (LU) Lāzeru centra pētnieks fizikas zinātņu doktors Andris Bērziņš.

2019. gada Baltijas jūras zinātnes dienas balvas saņēma Pinja Nēki (Pinja Näkki), Emīlija Popova (Emiliya Popova), Andris Bērziņš un Savitri Jītū (Savitri Jetoo) par izcilo ieguldījumu starptautiskajā pētniecības sadarbībā Baltijas jūras reģionā un BJVP Zinātnes, pētniecības un inovācijas programmas veicināšanā.

BJVP sekretariāts ar īpašu gandarījumu atzīmē kopdarbu ar galvenajiem partneriem – Baltijas jūras reģiona universitāšu tīklu, Baltijas universitāšu programmu, kā arī BJVP Zinātnes, pētniecības un inovāciju programmas stūrakmeņus pārstāvošajiem vadošajiem partneriem – Baltijas Zinātnes tīklu, Brīvās Hanzas pilsētas Hamburgas Zinātnes, pētniecības un vienlīdzības ministriju, projekta “Inovatīvas pieejas pētniecībā makroreģionā” (BalticTRAM) un DESY pārstāvjiem, kuri piedalījās balvas saņēmēju atlasē.

Pats A. Bērziņš ir patīkami pārsteigts par nomināciju. ”Pirmkārt jau jāsaka, ka balvas saņemšana bija ļoti negaidīta, jo brīdī, kad man palūdza CV un publikāciju sarakstu kā iespējamajam Baltic Sea Science Day 2019 balvas kandidātam, es biju pilnīgi pārliecināts, ka būšu viens no daudziem, jo LU ir bagāta ar augsta līmeņa jaunajiem zinātniekiem. Tomēr, kad paziņoja, ka es tiešām esmu balvas saņēmēju sarakstā, pirmās emocijas bija pārsteigums un pagodinājums, tomēr tūlīt sekoja jautājums sev: “Interesanti, kāpēc es?” Pēc tam, lēnām apdomājot notikušo, situācija noskaidrojās - pagātnē esmu piedalījies vairākos projektos, kas vieno Latvijas un Lietuvas zinātniskās institūcijas, un šobrīd fizikas perspektīvā, praktiski vienpersonīgi, attīstu sadarbību starp Latvijas Universitāti un Linšēpingas Universitāti Zviedrijā. Varētu teikt, ka šī balva ir apliecinājums tam, ka starptautiska sadarbība noved pie labākiem rezultātiem,” stāsta LU pētnieks.

Par ieguldījumu, kādu prasījusi balvas iegūšana, pētnieks komentē: “Ja man jautā par manu ieguldījumu, pirmajā brīdī gribas teikt, ka es vienkārši esmu attīstījis savu zinātnisko karjeru, un tā mani ir aizvedusi tur, kur es esmu. Jāatzīst gan, ka pēdējos gados aktīvi meklēju sadarbības iespējas gan ar vietējām, gan ārvalstu institūcijām, kas ir nesis savus rezultātus. Kā vienmēr, neiztikt arī bez veiksmes, kuras pamatā, runājot par sadarbības veicināšanu starp Latvijas Universitāti un Linšēpingas Universitāti, ir draudzība un sagadīšanās. Mans draugs, Andrejs Petruhins, kas arī ir viens no Latvijas Universitātes absolventiem, doktorantūras laikā devās uz Zviedriju, un tur darbojas ar plāno kārtiņu fiziku. Savukārt es, apstākļu sakritības rezultātā, vēl doktorantūras laikā sāku mainīt savu darbības virzienu uz tā saukto magnētiskā lauka attēlošanu. Neiedziļinoties metodēs, tas pavēra iespējas pētīt magnētiskās plānās kārtiņas, kas ir viens no darbības virzieniem Linšēpingas Universitātē. Un pavisam vienkārši - ar draugu runājot par problēmām, ko sastopam darbā, vienā brīdī secinājām, ka mans pētījums var palīdzēt atrisināt viņa problēmas, un viņa pētījumi var atrisināt manas. Un mans pēcdoktorantūras projekts "Plāno kārtiņu un NV centru divvirzienu izpēte" 1.1.1.2/VIAA/1/16/024, visu noveda pie sadarbības veicināšanas starp divām Baltijas jūras reģiona universitātēm. Balvu pasniedzot kā vēl viens no iemesliem tika minēts arī tas, ka projekta rezultāti ir komercializējami. Šeit jāsaka, ka potenciālā iespēja šo pētījumu komercializēt ir tas, uz ko mērķtiecīgi esmu gājis gan savas pārliecības dēļ, gan arī Eiropas zinātnes politikas virzīts.”

Par BVJP A. Bērziņš stāsta: “Uzskatu, ka Baltijas jūras reģionā ir daudz spēcīgas universitātes un pētniecības iestādes, tomēr virziens, kas nav īpaši veiksmīgs, ir savstarpējā sadarbība. Dažādos līmeņos tiek teikts, ka sadarbību vajag veicināt, bet, manuprāt, šo sadarbību aktīvi ir jāveicina tiem cilvēkiem, kas tieši saistīti ar pētniecību. Iespējams vajadzīga arī domāšanas maiņa, jo parasti visi labprāt dalāmies ar veiksmes stāstiem un lietām, kas mums izdodas, bet, kā mana pieredze rāda, sadarbības iespējas vislabāk parādās tur, kur mēs netiekam galā, vai kas ir ārpus mūsu specialitātes robežām.”

Šogad notikušās diskusijas par BJVP apstiprinātajiem projektiem tika noslēgtas ar paziņojumu par nākamo Baltijas jūras zinātnes dienu, kas notiks Turku Universitātē, atzīmējot tās simtgadi.

Dalīties