Zinātnieki Akadēmiskajā centrā Torņakalnā. Foto: Toms Grīnbergs.

Latvijas zinātnes diaspora ir jauna un mobila – 80% no diasporā dzīvojošajiem zinātniekiem dzimuši Latvijā, bet 84% no viņiem doktora grādu ieguvuši ārpus Latvijas. 92% aptaujāto Latvijas diasporas zinātnieku pauduši interesi sadarboties ar zinātniekiem Latvijā – tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties piektdien, 7.decembrī, plkst. 10.00 ISSP galerijā Berga bazārā.

Pētījuma prezentācijas pasākumā ar savu sadarbības pieredzi dalīsies latviešu izcelsmes zinātniece no ASV  Dr. Jūlija Melkere (Julia Melkers). Pēc viņas izstrādātās metodoloģijas tapis pētījums, un pie viņas mācījušies vairāki šī pētījuma autori. Tāpat sadarbības pieredzes stāstos dalīsies  Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr. med. Ilze Maldupa, kura strādā gan Latvijā, gan Čīlē, doktorantūras studente no Lielbritānijas Jeļena Hercberga, Latvijas Universitātē strādājošie zinātnieki – Dr. Ieva Birka un        Dr. Guntars Kitenbergs kā arī Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka.

Pētījumā identificēti vairāk nekā 600 Latvijas zinātnieki 40 valstīs. No tiem 350 zinātnieki piedalījās aptaujā par diasporas savstarpējo sadarbību un sadarbību ar zinātniekiem Latvijā. Uz aptaujas jautājumiem pilnībā atbildēja 234 zinātnieki 30 dažādās valstīs. Kā savus sadarbības partnerus viņi minējuši aptuveni 800 Latvijas izcelsmes zinātniekus Latvijā un pasaulē.

Pētījumā analizēts, kā Latvijas diasporas zinātnieki iepazīstas un kā sadarbojas ar Latvijas un citiem diasporas zinātniekiem. Analizēti iemesli, kas palīdz un kas traucē sadarbībai, kā arī sniegti ieteikumi zinātnes diasporas mobilizēšanai un mērķtiecīgai sadarbības veidošanai.

Lielākā daļa no profesionālajiem kontaktiem (72%) diasporas zinātniekiem ir ar Latviju, bet vairāk kā puse (55%) atzīst, ka saites ar Latvijas kolēģiem pēc emigrācijas ir vājinājušās vai izzudušas pavisam. 43% respondentu norāda arī uz intereses trūkumu no Latvijas kolēģu puses.

Līdz šim sadarbība ar zinātnes diasporu nav bijusi pietiekoši novērtēta un atbalstīta. Šobrīd globālā konkurence par talantiem, kuri spēj sekmēt gudru izaugsmi,  rada strauji pieaugošu augsti kvalificētu speciālistu migrāciju. Zinātnieku mobilitāte un sadarbība ir svarīgs resurss zinātnes attīstībai un konkurētspējai. Vai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām sekmē zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā? Šie ir jautājumi uz kuriem būtu jārod atbildes un risinājumi.

Kā tālāk attīstīt identificēto sadarbības potenciālu un mobilizēt Latvijas un diasporas zinātniekus aktīvāk tīkloties, kā arī kādi no šādas sadarbības ir iespējamie ieguvumi abām pusēm - par to vairāk pētījuma prezentācijā.

Pētījums  tiek īstenots ERAF projekta Nr.1.1.1.5/17/I/002 “Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā” ietvaros.

Pētījumu par Latvijas diasporas zinātnieku sadarbību ar zinātniekiem Latvijā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma veica Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs. Pētījuma mērķis ir izprast zinātnieku profesionālos tīklus, lai attīstītu mērķtiecīgu sadarbību ar zinātnieku diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai. Laikā, kad “smadzeņu aizplūšana” un zema zinātnes internacionalizācija ir izaicinājumi, ar ko sastopas zinātne Latvijā, šie jautājumi ir jo īpaši svarīgi.

Pētījums būs pieejams Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Dalīties