Foto: Emīls Trauliņš

Trešdien, 28. novembrī, Latvijas Universitātes (LU) zinātnes pasākumā “Zinātnes kafejnīca” norisinājās sarunas un diskusijas par gaismas ietekmi uz ādu. Eksperti klātesošajiem ļāva paraudzīties uz ādas aizsardzību no citas, līdz šim maz izklāstītas perspektīvas.

Pasākumu vadīja Ilze Dimanta, LU pētniece un zinātnisko projektu vadītāja L'Oreal (Polija un Baltija), kuras ikdienas darbs arī ir saistīts ar kosmētiku un biotehnoloģijām. “Ādas aizsardzība no kaitīgā starojuma ir temats par kuru arī es nenogurstoši iestājos, un izglītot sevi un līdzcilvēkus aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju,” tā I. Dimanta.

LU pētnieks Mārtiņš Borodušķis kopā ar domubiedriem radījis uzņēmumu Alternative Plants, kas ar augu cilmes šūnu tehnoloģijas palīdzību rada bioloģiski aktīvas kosmētikas izejvielas. Viņš akcentēja vairākus izaicinājumus ar ko pētnieki sastopas savā darbā: “Katru dienu aug pieprasījums pēc aktīvām izejvielām, resursi ne vienmēr ir pieejami, jo vairāki augi ir apdraudēti un ir augi, kuri producē vajadzīgo vielu, piemēram, tikai divas nedēļas gadā.” Svarīgs esot arī izejvielu  ķīmiskais sastāvs un tā nemainīga kvalitāte, ko dabā ietekmē laika apstākļi, piemēram, saules gaismas trūkums.

LU pētniece un kosmētikas izejvielu ražojoša jaunuzņēmuma Alternative Plants līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda akcentēja gaismas stimulējošo un kaitīgo iedarbību: “Ne tikai UV gaisma tiešā veidā negatīvi ietekmē ādu, bet tās klātbūtnē arī liels daudzums dabīgas izcelsmes vielu, var radīt nevēlamus efektus – būt fototoksiskas. Turklāt bez zināmā UV starojuma arī zilās gaismas starojums no ekrāniem negatīvi ietekmē ādu un veicina tās novecošanos, īpaši šis riska faktors jāņem vērā mūsdienās, kad pie ekrāniem pavadīto stundu skaits diennaktī arvien palielinās.“ 

Pateicoties SIA “Mikrotīkls” ziedojumam, ko administrē LU fonds, Universitātē iegādāta iekārta, kas ļauj modelēt iekštelpu un ārtelpu ultravioleto starojumu un pētīt, kā saules gaisma ietekmē šūnas un audus. Pētnieki laboratorijās pēta, kā dabīgas vai sintētiskas izcelsmes vielas ietekmē šūnas. Šī metode palīdz atlasīt visefektīvākās izejvielas ādas aizsardzībai pret ultravioleto starojumu, ko vēlāk izmantot saules aizsargkosmētikas radīšanā.

AS MADARA Cosmetics īpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere “Zinātnes kafejnīcā” uzsvēra, ka gaismas ādas aizsardzības produkti esot vislielākais izaicinājums viņu darbā. “Mūsu laboratorijas uzdevums ir veikt maģiskas darbības ar emulsiju veidojošiem komponentiem, lai panāktu, ka saules aizsargmateriāls  izklājas pa ādu un nodrošina saules staru atstarošanu un pasargā ādu. Viņa savā stāstījumā minēja arī interesantu faktu, piemēram, Havaju salās aizliegts snorkelēt, ja cilvēks ieziedies ar aizsargfiltru krēmu, jo tie balinot koraļļu rifus.

Liela nozīme ādas veselības stāvoklim ir videi, kurā mēs dzīvojam. Liene Ņikitina-Zaķe, GenEra molekulārbioloģe demonstrēja fotogrāfiju piemērus, kuros bija attēloti dvīņi ar vienu ģenētisko materiālu, tajās bija redzams – dzīvojot dažādā vidē dvīņu āda ir kļuvusi atšķirīga un izmainījusies.

“Vai viss ir atkarīgs no gēniem? Protams, ka nē! Mūsu organisms ir ļoti sabalansēta sistēma, tas spēj kompensēt arī to, kas viņam konkrētajā mirklī trūkst,” uzsvēra L. Ņikitina-Zaķe.

Lauma Valeine, “Veselības centrs 4” ārste-dermatoloģe iepazīstināja ar četriem ādas novecošanās veidiem:

  • ģenētisko novecošanos;
  • mehānisko novecošanos, kas saistīta ar ieradumiem un mīmiku;
  • foto novecošanos, kas ir saistīta ar ārējās vides faktoriem, galvenokārt dabisko un mākslīgo UV starojumu, zilajiem ekrāniem, pilsētvidi un pieaugošo piesārņojumu. 

“Foto novecošanās galvenās pazīmes ir krāsu izmaiņas, tās ir ādas pigmentācija, apsārtums (paplašināti asinsvadi), kā arī foto novecošanās strukturālie bojājumi ir ādas sausums, virspusējas krunkas, ādas sabiezēšana un ādas vēzis,” atklāja L. Valeine.

Gaismas UV starojums tiek izmantots arī nagu kosmētikā. Kinetic Nail Systems ķīmiķe un jaunu produktu izstrādātāja Zane Grigale-Soročina pastāstīja par produktu ražošanu. Viņa minēja, ka lielākais izaicinājums viņu darbā ir nagu pārklājumi jeb želejlakas: “Izaicinājums ir radīt produktu, kurš ir noturīgs vismaz četras nedēļas un tam ir jābūt viegli noņemamam, kas želejlakas pārklājumiem vispār nav raksturīgi.”

UV un ekrānu starojums, vide, kurā mēs atrodamies, ģenētiskie faktori un arī kosmētikas izejvielas, kas izmantotas aizsargkrēmos būtiski ietekmē cilvēka ādas veselības stāvokli. Eksperti iesaka rūpīgi sekot līdzi savam ādas tipam un lietot saules aizsargājošus krēmus, lai pasargātu savu ādu no novecošanās un citām veselības problēmām, kas var rasties gaismas ietekmē.

Projektu atbalsta LU mecenāts SIA “Mikrotīkls”. Ziedojumu organizē LU fonds.

"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.

"Zinātnes kafejnīcas" pilnais ieraksts

Dalīties