Asteroīds, kura diametrs ir apmēram 1,3 kilometrs, 2017. gadā saņēma pagaidu apzīmējumu 2017 SQ228 un tas pieder Galvenās asteroīdu joslas pārstāvjiem. Piecu opozīciju (pietuvošanās Zemei) laikos iegūtie 122 mērījumi ļauj noteikt tā atrašanās vietu debesīs simts gadu robežās ar precīzitāti līdz 0".86. Asteroīda atklājēja I. Eglīša ietektais asteroīda nosaukums publicēts oficiālajā IAU izdevumā WGSBNBulletin.
Asteroīds Zentaalksne riņķo vidēji apmēram 2,61 astronomisko vienību (aptuveni 390 miljoni kilometru) attālumā no Saules, pa mēreni eliptisku orbītu (tās izstiepums – ekscenticitāte ir tikai 0.188) kura izvietota starp Marsu un Jupiteru. Vienu apli tas veic 4.2 gados. Atklāšanas brīdī šis kosmosa klīdenis atradās Auna zvaigznājā un bija redzams tikai ar ļoti jaudīgo Baldones Šmita teleskopu, jo tā spožums sasniedza vien 20,9 zvaigžņlielumu.
"Izvēloties vārdu “Zentaalksne”, vēlējos godināt izcilu Latvijas astrofiziķi un zinātnieci – fizikas zinātņu doktoru Zentu Alksni, kura devusi lielu ieguldījumu pekulāras vēlo zvaigžņu grupas - oglekļa zvaigžņu izpētē. Ar viņas līdzdalību Baldones observatorijā tika atklātas vairāk ka 350 oglekļa zvaigznes mūsu Galaktikā, kas bija par pamatu Starptautiskās Astronomu Savienības (International Astronomical Society) Sarkano zvaigžņu darba grupas lēmumumam tieši Baldones observatorijai uzticēt jauna Galaktikas oglekļa zvaigžņu kataloga (CGCS) sastādīšanu. Katalogs iznāca 2001. gadā un to joprojām plaši citē zinātniskajās publikācijās. Tādēļ šis asteroīds ir ne tikai zinātnes objekts, bet arī pateicības un cieņas apliecinājums,” komentē Ilgmārs Eglītis.
Zenta Alksne (m.uzv. Pētersone) dzimusi Rīgā 1928. gada 29. augustā Rīgā. Otrā pasaules kara sākumā kopā ar vecākiem viņa evakuējās uz Kuibiševu, bet 1945. gadā atgriezās Rīgā, kur pēc diviem gadiem pabeidza vidusskolu un iestājās LU Fizikas un matemātikas fakultātē. Pēc 4. kursa Z. Alksne izgāja ražošanas praksi Maskavā un turpināja studijas Maskavas Valsts universitātē, kuru absolvēja 1952. gadā ar diplomdarbu „Bamberga pasāžinstrumenta Nr. 4000 līmeņrāža un capfu kvalitātes pētījums”.
1953. gadā Z. Alksne sāka strādāt LPSR ZA Fizikas institūta Astronomijas sektorā (vēlāk sektoru pārveidoja Astrofizikas laboratorijā un Radioastrofizikas observatorijā, kur viņa strādāja kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece. 1971. gadā Z. Alksne GAIŠ (Galvenajā Astronomiskajā Šteinberga vārdā nosauktajā institūtā) aizstāvēja disertāciju “Oglekļa zvaigžņu absolūtie spožumi un sadalījums Galaktikā” un ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu.
Karjeras sākumā Z. Alksne nodarbojās ar sarkano milžu īpatnējās kustības noteikšanu, pēc tam pievērsās oglekļa zvaigžņu pētniecībai, iegūstot lielu atzinību pasaulē. Viņas pētījumu rezultāti apkopoti trīs monogrāfijās: Z. Alksne, J. Ikaunieks “Oglekļa zvaigznes” (1971); Z. Alksne, A. Alksnis, U. Dzērvītis “Galaktikas oglekļa zvaigžņu īpašības” (1983); A. Alksnis, Z. Alksne “Oglekļa zvaigznes Gulbja apgabalā” (1988), no kurām divas tulkotas angļu valodā (Carbon Stars. - Astronomy and Astrophysics Series, Tucson: Pachart, 1981) un (Properties of Galactic Carbon Stars. Malabar, Florida: Orbit Book Company, 1991), un kuras ilgu laiku bija pamatavoti, kuros astronomi smēlās zināšanas par oglekļa zvaigznēm.
Z. Alksne aktīvi popularizējusi astronomiju, viņas raksti žurnālā “Zvaigžņotā Debess” publicēti no 1958. līdz 2010. gadam. Uzrakstījusi divas populārzinātniskas brošūras “Laika mērīšana un skaitīšana” (1955) un “Aukstās zvaigznes” (1974). Viņa bija Starptautiskās Astronomijas savienības biedre (1979–1989) un Latvijas Astronomijas biedrības biedre (1947–1993). Z. Alksnei piešķirta LPSR ZA Prezidija prēmija (1971), PSRS Augstākās Padomes Prezidija medaļa (1986), valsts emeritētā zinātnieka nosaukums (2006) un Latvijas Astronomijas biedrības J. Ikaunieka medaļa (2008).
Astrofiziķe Zenta Alksne aizgājusi mūžībā 2011. gada 6. martā.
 Baldones Astrofizikas observatorijā tika veikts nozīmīgs atklājums – Saules sistēmas galvenajā asteroīdu joslā tika pamanīts jauns kosmisks objekts. To, izmantojot Baldones Šmita teleskopu, atklāja LU Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, bet precīzus koordinātu mērījumus nodrošināja Viļņas Universitātes pētnieks Kazimieras Černis. Šajā pavasarī pēc atklājēja priekšlikuma Starptautiskā astronomu savienība (International Astronomical Union, IAM) apstiprinājusi asteroīda pastāvīgo numuru un vārdu – (845241) Zentaalksne.){kind=link}