LU konference
Šogad Universitāte koncentrēsies uz četrām galvenajām prioritātēm: jaunās LU stratēģijas izstrādi, birokrātijas mazināšanu, jaunās likumdošanas ieviešanu un IT sistēmu pilnveidi un attīstību.
1. Jaunas LU stratēģijas izstrāde – skaidrs redzējums nākamajiem pieciem gadiem
Kopš pašreizējās stratēģijas izstrādes pasaule un augstākās izglītības vide ir būtiski mainījusies. “Līdzšinējā stratēģija ir spēkā līdz 2027. gada beigām, tomēr nevaram gaidīt tik ilgi – 2027. gada sākumā mums jau jādzīvo saskaņā ar jauno stratēģiju. Tāpēc darbu pie nākamās stratēģijas uzsākam jau tagad. Mums jāatrod kopīgs redzējums un jāiezīmē Latvijas Universitātes jaunais fokuss, kas atbilst nākotnes tendencēm un mūsu pašu ambīcijām,” uzsver rektors, atgādinot, ka skaidrs attīstības virziens ir būtisks visiem Universitātes darbiniekiem.
Stratēģijas izstrādē tiks iesaistīti studējošie, akadēmiskais un administratīvais personāls, konsultatīvā padome un īpaši izveidota darba grupa. Rektors norāda, ka plaša līdzdalība ir būtiska, lai izveidotu kopīgu un ilgtspējīgu nākotnes redzējumu.
2. Birokrātijas mazināšana – vieglāka ikdiena, vairāk laika pamatdarbam
“Administratīvo procesu uzlabošana ir viena no praktiski taustāmākajām 2026. gada prioritātēm. Mēs vēlamies padarīt ikdienas darbus mazāk laikietilpīgus, lai tos varētu veikt ar mazāku resursu un enerģijas patēriņu. Sadarbība LU jāpadara vienkāršāka, ātrāka un efektīvāka – gan kolēģu starpā, gan starp fakultātēm, gan komunikācijā ar studentiem, ļaujot ikvienam koncentrēties uz būtiskajām lietām – studijām un zinātni,” skaidro rektors.
Jau ir veikta priekšizpēte un izstrādātas 12 administratīvo procesu pilnveides iniciatīvas, tostarp iepirkumi, personāla dokumentu kārtošana, studentu iesniegumu aprite un citas funkcijas, kas būtiski ietekmē ikdienas darbu.
Lai ieceres tiktu īstenotas praksē, izdots rīkojums ar skaidriem uzdevumiem un atbildībām, paredzot katra procesa rūpīgu izvērtēšanu – vai to iespējams vienkāršot, atteikties no lieka regulējuma un maksimāli digitalizēt vai automatizēt.
3. Jaunās likumdošanas ieviešana – sistēmiskas pārmaiņas augstākajā izglītībā
Viens no izaicinošākajiem uzdevumiem būs divu nozīmīgu valsts līmeņa reformu ieviešana – institucionālās akreditācijas modelis un akadēmiskās karjeras modeļa reforma. Abus dokumentu informatīvos ziņojumus Ministru kabinets ir atbalstījis un janvārī tie nonāks skatīšanā Saeimā. Šīs pārmaiņas skars visu Latvijas augstākās izglītības sistēmu, un LU uzdevums būs atrast savam mērogam piemērotāko ieviešanas modeli, balstoties Eiropas augstākās izglītības labākajā praksē.
“Jaunā akadēmiskās karjeras modeļa reforma būtiski mainīs mūsu pēdējo 20–30 gadu ierasto. Akadēmiskā karjera kļūs strukturētāka, stabilāka un pievilcīgāka – ar jaunu novērtēšanas kārtību, atlases procesiem, tenūrgaitas modeļa ieviešanu, profesoru padomes funkciju maiņu un citām izmaiņām. Universitātei tas būs jāpārvērš skaidrā, paredzamā sistēmā,” uzsver rektors.
Savukārt jaunā institucionālā akreditācija būtiski mainīs studiju programmu pārvaldību. “Tā ļaus mums elastīgāk un ātrāk pielāgot studiju programmu saturu, reaģējot uz pasaules attīstības tendencēm, tostarp mākslīgā intelekta integrācijai,” stāsta rektors. Akreditācija aptvers katru augstākās izglītības iestādi, izvērtējot tās pārvaldību, stratēģisko attīstību un iekšējos kvalitātes procesus. Jaunā kārtība dos studentiem lielāku pārliecību par izvēlētās augstskolas kvalitāti.
4. IT sistēmu pilnveide un attīstība
“Trīs galvenie virzieni būs: moderna un lietotājam draudzīga digitālā vide gan studentiem, gan darbiniekiem, mākslīgā intelekta integrācija studiju un pētniecības procesos, kā arī drošu sistēmu veidošana,” norāda rektors.
Šogad sākas darbs pie LUIS 2.0 – nākamās paaudzes studiju un iekšējās pārvaldības sistēmas, kuras izstrāde ilgs līdz 2029. gadam, bet pirmie risinājumi būs redzami jau šajā gadā. Pirmajā pusgadā tiks pabeigta arī jaunā LU tīmekļvietne – ar uzlabotu dizainu un atbilstību piekļūstamības prasībām. Tāpat norit darbs pie LU iekštīkla modernizācijas iekšējās komunikācijas un informācijas aprites pilnveidošanai. Šogad tiks uzsākta arī mākslīgā intelekta integrācija studijās, pētniecībā un administrācijā, vienlaikus izstrādājot iekšējo regulējumu un vadlīnijas par mākslīgā intelekta lietošanu.
Nākotni veidojam kopā
Šīs prioritātes iezīmē 2026. gadu kā nozīmīgu posmu LU attīstībā – gadu, kurā tiek likti pamati jaunajai stratēģijai un skaidram, ilgtspējīgam nākotnes virzienam, vienlaikus stiprinot Universitāti kā mūsdienīgu, efektīvu un cilvēkiem draudzīgu institūciju.
Līdztekus tam tiks nostiprinātas jaunās studiju struktūras, tostarp major un minor jeb pamatmoduļa un papildmoduļa pieeja, turpināsim attīstīt LU infrastruktūru – septembrī studentus uzņems Rakstu māja, bet darbs turpināsies pie Veselības un sporta mājas projekta, ceram noslēgt līgumu par tās būvniecību.
Šīs pārmaiņas prasa ikviena darbinieka iesaisti. “Es aicinu visus kolēģus aktīvi iesaistīties Universitātes nākotnes veidošanā. Daudzi lēmumi tiks pieņemti kopīgi, un mūsu mērķis ir panākt, lai jaunā sistēma būtu saprotama un caurspīdīga, taisnīga un efektīva. Vēlos, lai 2026. gada beigās mums ir skaidrs, vienoti pieņemts attīstības virziens un pārliecība, ka varam to īstenot,” uzsver rektors.
Savukārt studentiem viņš atgādina: “Nākotne pieder tiem, kas prot mācīties un apgūt jaunas zināšanas, pievienojot vērtību sev, savai ģimenei un valstij. Aicinu veltīt enerģiju mācīšanās prasmju attīstīšanai – tās būs kritiski izšķirošas jebkurā profesijā.”
"Alma Mater" bez maksas pieejams drukātā un e-izdevuma formātā.
 būs procesu efektivizācijas un skaidru attīstības virzienu gads. To sarunā žurnālam “Alma Mater” uzsver LU rektors profesors Gundars Bērziņš, norādot, ka pasaule un zinātnes vide mainās straujāk, nekā spējam aptvert. LU uzdevums ir ne tikai pielāgoties pārmaiņām, bet tās gudri un prasmīgi izmantot savā attīstībā. ){kind=link}