Diskusija "Drošība un noturība" – drošības sajūta, uzticēšanās un gatavība rīkoties krīzēs

Drošība kā daudzdimensionāls jēdziens

Diskusijas sākumā uzmanība tika pievērsta tam, kā mūsdienās tiek izprasta drošība. Normunds Grūbis uzsvēra, ka drošības jēdziens ir daudzdimensionāls, skaidrojot, ka parasti tā tiek dalīta iekšējā un ārējā drošībā. Vienlaikus viņš norādīja arī uz individuālo drošības līmeni, jautājot: "Cik mēs jūtamies droši, pasargāti no potenciālā apdraudējuma kā noziedzīga nodarījuma?" un "Cik mēs jūtamies droši, ka mūsu tiesības ir aizsargātas?"

Runājot par ārējo drošību, Roberts Skraučs uzsvēra, ka ārējās drošības stiprināšana ir konkrēta rīcība, kuru veic, lai pasargātu iedzīvotājus no citas valsts agresīvām darbībām. Viņš piebilda, ka drošība ir arī personiska pārliecība: "Man drošība asociējas ar to, ka es vienkārši zinu, ko es darīšu, ja mums no ārpuses kāds gribēs uzbrukt."

Drošības izjūtas psiholoģisko aspektu izgaismoja Ivars Austers, uzsverot, ka par drošību var runāt divos aspektos. Viņš norādīja, ka svarīgi ir ne tikai "justies droši kaut kādā īsā laika posmā", bet arī domāt par ilgtermiņu. Pēc viņa teiktā: "Ja cilvēki domā par ilgtermiņa drošību un domā par to pozitīvi, ka ir vērts ieguldīt un gaidīt nākotni, tas parāda valsts veselīgas attīstības tendences." Vienlaikus viņš atzina, ka drošības sajūta ne vienmēr ir saistīta ar objektīvu apdraudējumu.

Uzticēšanās un krīžu komunikācija

Diskusijā īpaša uzmanība tika pievērsta valsts un sabiedrības savstarpējās uzticēšanās jautājumam, jo īpaši krīžu apstākļos. Gunārs Kūtris uzsvēra, ka sabiedrība ir jūtīga pret situācijām, kurās tiek melots vai noklusēta informācija, kas cilvēkiem šķiet loģiski saprotama. Viņš norādīja, ka nepilnīga informācijas sniegšana rada ne tikai neuzticību konkrētajam dienestam, bet arī palielina cilvēku bažas. Vienlaikus viņš akcentēja nepieciešamību saglabāt līdzsvaru, uzsverot, ka "ir jābūt zelta vidusceļam" un ka publiskajā telpā nevajadzētu kultivēt nepamatotu satraukumu.

Krīžu komunikācijā īpaši būtisks ir līdzsvars starp informācijas atklātību un drošības apsvērumiem. Roberts Skraučs atgādināja, ka “ir detaļas, kas var palīdzēt uzbrucējam”, uzsverot, ka arī “katrs šķietami sīkums var būt nozīmīgs”. Vienlaikus Ivars Austers akcentēja skaidras un saprotamas komunikācijas nozīmi, norādot, ka būtiska ir jēgpilna naratīva veidošana, jo pretējā gadījumā var rasties “ļoti labvēlīga augsne sazvērestības teorijām”.

Diskusijā tika uzsvērts, ka sabiedrības sagatavotība krīzes situācijām joprojām ir izaicinājums. Gunārs Kūtris atzina, ka “vidējais Latvijas iedzīvotājs īpaši nezina, kā rīkoties”, norādot uz informācijas un praktisku zināšanu trūkumu ikdienas līmenī. Roberts Skraučs skaidroja, ka iedzīvotājiem tiek nodots “absolūtais minimums”, kas ļauj saglabāt līdzsvaru starp drošības prasībām un praktisku rīcību. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī individuāla sagatavošanās spēlē nozīmīgu lomu drošības izjūtas stiprināšanā. “Ja cilvēks sāk veidot krājumus, rodas izpratne, kā tos pielāgot sev, un tas viņam sniedz mierinājumu,” norādīja Skraučs, akcentējot, ka praktiska rīcība palīdz cilvēkiem justies pārliecinātākiem un mierīgākiem pat nenoteiktos apstākļos.

Zinātnes loma drošības stiprināšanā

Diskusijas noslēgumā uzmanība tika pievērsta zinātnes ieguldījumam drošības stiprināšanā. Ivars Austers uzsvēra pētniecības nozīmi dezinformācijas mazināšanā, norādot: “Mēs domājam, kā atrast tehnoloģiskus risinājumus, kas varētu mazināt dezinformāciju internetā,” kā arī akcentēja identitātes jautājumu nozīmi. Savukārt Normunds Grūbis uzsvēra, ka “noziedzība lielākoties pārceļas uz kibervidi”, bet Roberts Skraučs akcentēja, ka “cīņa par cilvēku prātiem mūsdienās ir ļoti nozīmīga”.

Sarunas dalībnieki secināja, ka drošība nav tikai militārs vai tiesisks jautājums, bet gan komplekss process, kurā nozīmīga loma ir sabiedrības uzticēšanai, saprotamai komunikācijai un starpdisciplinārai sadarbībai.

Diskusija “Drošība un noturība” bija viena no piecām augsta līmeņa ekspertu sarunām “Zinātnieku nakts” diskusiju ciklā “Lielās patiesības”, kur satikās LU pētnieki, uzņēmēji un valsts iestāžu pārstāvji. Citu diskusiju video ierakstus skaties LU YouTube kanālā.