LU viesojas CERN padomes prezidents

CERN padomes prezidentu LU Akadēmiskā centra Dabas mājā uzņēma LU rektors prof. Gundars Bērziņš, zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, attīstības prorektors Enno Ence un LU Padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš. Sarunu centrā bija LU loma CERN sadarbībā, zinātnes kapacitāte un daļiņu fizikas attīstība Latvijā. Ar augsto viesi tikās arī LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes (EZTF) dekāns Aigars Ekers, LU EZTF Ķīmiskās fizikas institūtu direktore Elīna Pajusta un LU Inovāciju akselerācijas centra direktore Gunita Deksne. 

Sadarbība ar CERN ir devusi būtisku impulsu augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju attīstībai Latvijā, nodrošinot Latvijas zinātniekiem un studentiem iespējas iesaistīties CERN darbā. 

Par LU augsto potenciālu  zinātnē CERN padomes priekšsēdētājs varēja arī pārliecināties, viesojoties EZTF Lāzeru centrā, Ķīmiskās fizikas institūtā un Fizikas institūtā. Visās laboratorijās K.Fountas aktīvi iesaistījās diskusijās ar pētniekiem, apspriežot dažādus fizikas nozares  jautājumus un veicamo eksperimentu gaitu.

Latvija ir oficiāli izteikusi vēlmi kļūt par pilntiesīgu CERN dalībvalsti, un vizītes laikā Latvijas zinātniskajās institūcijas un lēmumpieņēmēji apliecina valsts gatavība un potenciāls ilgtermiņa sadarbībai ar šo zinātnes centru.

Eksperimentālā augstas enerģijas daļiņu fizika ir viens no prominentākajiem zinātnes virzieniem pasaulē, un Latvija, kas kopš 2021. gada 2. augusta ir CERN asociētā dalībvalsts, vēlas vēl ciešāk iekļauties šajā globāli nozīmīgajā zinātnes kopienā, tāpēc jau gandrīz desmit gadus mērķtiecīgi veido savu daļiņu fizikas un citu CERN nozīmīgo eksakto un inženierzinātņu kopienu. 

Latvijas sadarbība ar CERN

Sadarbība ar CERN Latvijā ir veicinājusi daudz straujāku augstas enerģijas fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju nozaru attīstību un sniegusi iespēju Latvijas zinātniekiem un studentiem – daļiņu fiziķiem un inženieriem – piedalīties šīs globāli nozīmīgās zinātniskās institūcijas darbā. Latvijas zinātnieki piedalās CMS (Compact Muon Solenoid) un AEgIS (Antimatter Experiment: gravity, Interferometry, Spectroscopy) eksperimentos, veicot fundamentālās zinātnes pētījumus, taču Latvijas un CERN zinātniskā sadarbība ir krietni daudzpusīgāka, piemēram, Latvijai piedaloties arī MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISOLDE) eksperimentā.

Veicinot jauno zinātnieku ataudzi, Latvijā ir izveidota LU un Rīgas Tehniskās universitātes kopējā doktorantūras programma “Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas”, kuras studentiem ir iespēja promocijas darbu pētījumus izstrādāt CERN. Decembrī savu promocijas darbu aizstāvēja Andris Potrebko, pats pirmais Latvijā iegūstot fizikas un astronomijas doktora grādu daļiņu fizikā. Minētā programma ir apliecinājums produktīvai sadarbībai starp Latvijas lielākajām zinātnes universitātēm, tā nodrošinot jauno zinātnieku izglītību, lai veicinātu gan Latvijas sadarbību ar CERN ilgtermiņā, gan arī kāpinātu Latvijas zinātnes izcilību.   

Uz Šveices un Francijas robežas dislocētais CERN gadu desmitos ir kļuvis par pasaulē ietekmīgu zinātnes centru, kurā atklāti jauni fizikas fenomeni un kur radītās tehnoloģijas ir izmantojamas sabiedrības labumam. Kaut CERN primāri radīts fundamentālajiem pētījumiem, tomēr tur notikuši arī ar daļiņu fiziku nesaistīti atklājumi, kas ļoti nozīmīgi ietekmējuši plašas sabiedrības ikdienu. Piemēram, 1989. gadā radīts vispasaules tīmekļa datu pārneses protokols jeb world wide web (www). Arī CERN raksturīgajām paātrinātāju tehnoloģijām ir rasts plašāks lietojums, tās izmantojot, piemēram, onkoloģisko slimību ārstēšanā un diagnostikā.

Savukārt K. Fountas ir fizikas profesors, kurš darbu CERN padomes prezidenta amatā sāka pirms gada – 2025. gada 1. janvārī. Pirms tam viņš ieņēmis vairākus amatus CERN CMS vadībā un kopš 2022. gada bijis CERN padomes viceprezidents. Profesors vadījis arī augstas enerģijas fizikas grupu University of Ioannina Grieķijā, doktora grādu ieguvis Kolumbijas Universitātē, strādājis Viskonsīnas Universitātē, līdz 2000. gadā sāka darbu Londonas Karaliskajā koledžā un pievienojās CERN CMS sadarbības grupai.