LU konference
"Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktā Latvijas 2025. gada labāko zinātnisko sasniegumu izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijas zinātne arvien sekmīgāk iekļaujas ES un visas pasaules zinātnes ekosistēmā, demonstrējot augsta līmeņa pētījumus kā teorētiskajā jeb fundamentālajā zinātnē, tā arī meklējot iespējas izstrādāt gan jaunas tehnoloģijas un materiālus, gan arī veicot pētījumus humanitāro un sociālo zinātņu jomā,” uzsver LZA prezidents Ivars Kalviņš.
LZA prezidents atzīmē, ka “tradicionāli ar iespaidīgu sniegumu 12 labāko zinātnes sasniegumu vidū izceļas Latvijas Universitātes pētnieki, kuru īstenotie pētījumi kvantu elektronikā radījuši konceptuāli jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru raksturošanai ar potenciālo pielietojumu kvantu skaitļotājos, baktēriju kolektīvās sadarbības modelēšana, kas veido izpratni par baktēriju sadarbību un “kariem” un to iespējamo lomu slimību izcelsmē, kā arī ar pētījumiem baltistikā, atklājot Jāņa Endzelīna lomu latviešu literārās valodas veidošanās procesā.” Kopumā LU zinātnieki ir izstrādājuši ceturto daļu no šogad par labākajiem atzīto pētījumu skaita.
TEORĒTISKĀ ZINĀTNE – FUNDAMENTĀLIE PĒTĪJUMI
Teorētiskā fizika
Bruģējot kvantu elektronikas teorijas pamatus // Vairākelektronu tranzistoru teorija
Autori: Mg. phys. Elīna Pavlovska, Mg. math. Mārtiņš Kokainis, Bc. phys. Ralfs Šuba, Ph.D. Ģirts Barinovs, LZA īstenais loceklis Vjačeslavs Kaščejevs.
Zinātniskā institūcija: Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Universitāte.
Informācijas tehnoloģijas ir kļuvušas par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, un elektronika ir šo tehnoloģiju pamatā. Centieni radīt ātrākus un mazākus datorus atduras pret kvantu fizikas likumu citādumu. Tādēļ zinātnieki visā pasaulē cenšas izskaidrot un paredzēt atsevišķu kvantu daļiņu uzvedību mikroshēmās. Sadarbojoties ar Vācijas un Francijas vadošajām kvantu elektronikas laboratorijām, LU Nanoelektronikas teorijas grupas pētnieki radījuši konceptuāli
jaunus matemātiskos modeļus vairākelektronu tranzistoru raksturošanai. Šie modeļi ļauj prognozēt strāvas pārslēgšanu šajās ierīcēs atsevišķu elektronu līmenī. Nākotnē, turpinot šo starptautisko sadarbību, šīs iestrādes palīdzēs veidot pasaules pirmo kvantu skaitļotāju, kas izmanto daudzelektronu tranzistorus un kura teorijas izstrāde ir uzticēta LU pētniekiem.
Magnetobioloģija
Teorētiskie modeļi un jaunas pētniecības metodes kontrolējamiem aktīvās vides ansambļiem // Kontrolējami aktīvās vides ansambļi un to modeļi
Autori: LZA īstenais loceklis Andrejs Cēbers, Ph.D. Mihails Birjukovs, Mg. phys. Māra Šmite, Ph.D. Bhagyashri Dada Shinde, Dr. phys. Guntars Kitenbergs, Dr. Damien Faivre, Dr. Andrejs Tatuļčenkovs, Dr. phys. Rūdolfs Livanovičs.
Zinātniskā institūcija: Magnētisku mīksto materiālu laboratorija, Latvijas Universitāte (LU MMML).
Dzīvu organismu ansambļi, tai skaitā mikroorganismi, nodrošina aktivitāti un kustīgumu, izmantojot savus iekšējos resursus. Lai aprakstītu šos ansambļus, jāņem vērā aktīvie spriegumi, kas izsauc nesējvides plūsmas un ir atkarīgi no mikroorganismu koncentrācijas un orientācijas. Īpaši interesantas ir magnetotaktiskās baktērijas, kas pēc būtības ir kā dzīvas kompasa adatiņas, dodot 1 iespēju kontrolēt aktīvos spriegumus to ansambļos.
LU MMML izstrādāja jaunas pētniecības metodes un novēroja ārējā laukā nobīdes plūsmas magnetotaktisku baktēriju suspensijas joslās un baktēriju spietu kustību perpendikulāri ārējam magnētiskam laukam. Izmantojot no Ogres upes iegūtos magnetotaktisko baktēriju paraugus, zinātnieki radīja teorētiskos modeļus un eksperimentāli tos verificēja, ļaujot aprakstīt parādības, kas šobrīd nav izprastas. Piemēram, virpuļu veidošanos baktēriju ansambļos rotējošā magnētiskā laukā, palīdzot saprast, kā rodas kolektīva uzvedība dzīvajās sistēmās un paverot unikālas iespējas jaunu pētījumu veikšanai.
Lingvistika
Kļaviņa, S. Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi. Rīga: Zinātne, 2025. 320 lpp. ISBN 978-9934-599-77-4
Autors: LZA goda doktore Sarma Kļaviņa, Dr. philol.
Zinātniskā institūcija: Latvijas Universitāte
Monogrāfija ir ilgu gadu rūpīgas pētniecības un apjomīgu arhīvu (Rīga, Berlīne, Tartu, Harkiva, Santpēterburga) studiju izcils rezultāts. Monogrāfijā Eiropas zinātnes kontekstā aplūkota Jāņa Endzelīna četru galveno darbu – “Lettische Grammatik”, “Latviešu valodas vārdnīcas / Lettisch-deutsches Wörterbuch”, “Senprūšu valoda” un “Baltu valodu skaņas un formas” – tapšana, izdošana, vērtējums pasaulē un otrā dzīve tulkojumos lietuviešu, vācu, angļu un itāļu valodā.
J. Endzelīnam (1873–1961), vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas zinātniekiem un īpašas valodniecības nozares baltistikas pamatlicējam, tik visaptverošas un kompleksas zinātniskas analīzes kā Sarmas Kļaviņas monogrāfijā “Jāņa Endzelīna radītie baltistikas stūrakmeņi” līdz šim nav bijis. Tāpēc nešaubīgi var uzskatīt, ka jaunā monogrāfija ir vitāli svarīgs pētījums Latvijas zinātnes, kultūras un latviešu valodniecības vēsturē.
S. Kļaviņa Latvijā un ārpus tās ir plaši pazīstama kā valodniece, latviešu valodniecības vēstures pētniece, ilggadēja LU dažādu vispārīgās valodniecības, valodniecības vēstures, latviešu morfoloģijas un kvantitatīvās lingvistikas kursu docētāja, kā arī izcili augstvērtīgu publikāciju, t.sk. vairāku monogrāfiju, autore, piemēram, “Valodas daba” (Lielvārds, 1997), “Latviešu valodas inversā vārdnīca” (kopā ar E. Soidu, 2., papild. un lab. izd., RaKa, 2000), “Latviešu valodas pētnieki. No klaušu laikiem līdz savai valstij” (RaKa, 2008). Sarmas Kļaviņas monogrāfija būs lielisks izziņas avots dažādās LU Humanitāro zinātņu fakultātes valodas un kultūras studiju programmās, jo īpaši latvistikas un baltistikas jomā. Tā kā pie Dr. philol. S. Kļaviņas LU dažādus izcili un ar plašu redzesloku docētus valodniecības kursus apguvušas vairākas latviešu filologu paaudzes, konsultējušies daudzi Latvijas un ārvalstu filologi, tad jaunā monogrāfija būs ieguvums starptautiskajai baltistu saimei.
Ar pilnu pētījumu sarakstu var iepazīties LZA tīmekļvietnē.
Materiāls sagatavots pēc publikācijas www.lza.lv
 konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2025. gadā kopumā tika vērtēti 55 pieteikumi: 25 – dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās un medicīnas un veselības zinātnēs, 26 – humanitārajās un sociālajās zinātnēs, 4 – lauksaimniecības zinātnēs. 12 darbus, kas pārstāv šos zinātņu virzienus, akadēmija nosaukusi par konkursa uzvarētājiem, starp tiem arī trīs Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumi.){kind=link}