Diskusija "Vesels cilvēks un sabiedrība": veselības jēdziens, prevencija un medicīnas nākotne

Diskusiju vadīja LU pētnieks Mārtiņš Borodušķis. Sarunā piedalījās LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes dekāns prof. Kristaps Jaudzems, LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktors, gastroenteroloģijas un vēža pētnieks prof. Mārcis Leja, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis. 

Kas ir vesels cilvēks? 

Diskusija aizsākās ar jautājumu par veselības definīciju un to, ko nozīmē būt veselam mūsdienu sabiedrībā. "Vesels cilvēks ir tas, kurš gan jūtas labi fiziski, gan mentāli," fiziskos un mentālos aspektus uzsvēra Mārcis Leja. "Tomēr, ja skatāmies šaurākā, tīri medicīniskā ietvarā, jāsaka, ka veselo cilvēku skaits stipri sarūk." 

Savukārt Kristaps Jaudzems akcentēja plašāku skatījumu uz veselību, atsaucoties uz starptautisku pieeju: "Pasaules Veselības organizācija pievieno vēl “trešo veselību”, un tā ir sociālā veselība." Viņš uzsvēra, ka sociālā iekļaušanās ir būtiska veselības sastāvdaļa: "Vientuļi cilvēki arī biežāk slimo. Ir zināms, ka sociālā aktivitāte pozitīvi ietekmē novecošanas procesus." 

Prevencija kā individuāla un sabiedriska atbildība 

Diskusijā vairākkārt tika uzsvērta prevencijas nozīme veselības aprūpē. Lauris Vidzis norādīja uz holistiskas pieejas nepieciešamību cilvēku ārstēšanā. Kristaps Jaudzems uzsvēra katra indivīda lomu: "Prevencija patiesībā primāri ir individuālā atbildība," atgādinot, ka veselīgs dzīvesveids ietver gan kustību, gan uzturu, gan kaitīgu ieradumu mazināšanu. 

Mārcis Leja pievērsās arī ekonomiskajam aspektam: "Katrs prevencijā ieguldītais eiro dod daudz lielāku ieguvumu nekā tas, ko ieguldām ārstēšanā." Šis aspekts tika skatīts arī politiskā kontekstā, atzīstot, ka prevencijas ieguvumus ir būtiski vērtēt ilgtermiņā. 

Inovācijas, pētījumi un sadarbība 

Diskusijas turpinājumā dalībnieki pievērsās pētniecībai un inovācijām medicīnā. Mārcis Leja starp aktuālajiem daudzveidīgajiem un starpdisciplinārajiem pētījumiem īpaši izcēla lielo datu nozīmi. Savukārt Lauris Vidzis dalījās ar praktiskiem piemēriem no klīniskās vides, uzsverot sasniegumus diagnostikā un norādot uz digitāliem risinājumiem sabiedrības veselības uzlabošanā. 

Kristaps Jaudzems īpaši uzsvēra vēža skrīninga pētījumu nozīmi: "Pētījumi par vēža skrīninga metožu izveidi ir ļoti nozīmīgi," norādot uz modernu tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, lomu agrīnā diagnostikā. 

Mākslīgais intelekts medicīnā 

Runājot par mākslīgā intelekta ietekmi uz medicīnas nozari, diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tas neaizstās ārstu, bet kļūs par būtisku palīgu. "Mākslīgais intelekts nespēs aizstāt ārstu, cilvēka pieskārienu, empātiju un atbalstu," teica Lauris Vidzis. 

Mārcis Leja norādīja, ka mākslīgais intelekts jau tiek izmantots veselības nozares praksē, un izcēla tā lomu diagnostikas atbalstā un kvalitātes kontrolē. Savukārt Kristaps Jaudzems akcentēja mākslīgā intelekta potenciālu prevencijā: "Tas var analizēt ļoti plašu datu apjomu, palīdzot savlaicīgi identificēt veselības riskus." 

Personalizētā medicīna jau ir šeit 

Sarunas noslēgumā dalībnieki uzsvēra, ka medicīna kļūst arvien personalizētāka, un šis process jau ir sācies. Kā norādīja Mārcis Leja: "Personalizētā medicīna jau ir realitāte, īpaši onkoloģijā, kur terapijas tiek pielāgotas individuāliem rādītājiem katrā konkrētā situācijā." 

Sarunas dalībnieki rezumēja, ka zinātne un inovācijas attīstās strauji, un pakāpeniski tas, kas agrāk šķitis neiespējams, veselības aprūpē kļūst par realitāti. 

Diskusija “Vesels cilvēks un sabiedrība” bija viena no piecām augsta līmeņa ekspertu sarunām Zinātnieku nakts diskusiju ciklā “Lielās patiesības”, kur satikās LU pētnieki, uzņēmēji un valsts iestāžu pārstāvji. Citu diskusiju video ierakstus skaties LU YouTube kanālā.