Stratēģiskā pozicionēšanās: Latvijas aizsardzības industrijas iespējas jaunajā Eiropas drošības ekonomikā

Viens no galvenajiem apspriestajiem jautājumiem – kā Eiropas valstis var izmantot savu inovāciju potenciālu un industriālās nišas, lai stiprinātu kopējo aizsardzības spēju un noturības tīklojumu, vienlaikus veicinot ekonomikas attīstību. Konference arī apliecināja, ka Baltijas valstis arvien aktīvāk pārtop no drošības patērētājām par drošības veidotājām, integrējot industriju, pētniecību un politiku vienotā stratēģiskā ietvarā.  

Latvijas aizsardzības industrijas iespējas: nišas, inovācijas un valsts loma 

Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai šis ir īpašs iespēju laiks. Reaģējot uz Krievijas karu Ukrainā un drošības situāciju, tiek veidota jauna aizsardzības politika gan nacionālā, gan Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līmenī.  

NATO pārapbruņojas, bet ES ir pievērsusies rūpniecības politikai. Notiek diskusija par uzticamu, līdzīgi domājošu demokrātisku valstu iekļaušanu piegādes ķēdēs. Kādi ir Latvijas aizsardzības industrijas iespēju logi? Populāri apgalvot, ka tie ir tieši saistīti ar tādām izvēlēm, kur valsts spēlē pirmā klienta lomu. Taču, ieskatoties citu valstu pieredzēs un tirgus specifikā, ir vērts palūkoties uz specifiskām nišām un valsts līdzinvestīciju iespējām. Viedā pieeja ir specializēties dažās eksportējamās nišās, kur Latvijas uzņēmumi jau gūst panākumus un valsts var būt pirmais klients un līdzinvestors. Šādai pieejai izveidots nepieciešamais ietvars. 

Ietvars aizsardzības inovācijām: likumi, stratēģija un finansējuma mehānismi 

Pērn aprīlī stājās spēkā Aizsardzības industrijas likums. Likuma mērķis – veicināt valsts aizsardzības industrijas attīstību un nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) preču un pakalpojumu drošu piegādi valsts un starptautisko uzdevumu izpildei. Šī gada martā apstiprinātajā Aizsardzības rūpniecības un inovāciju stratēģijā 2025.–2036. gadam noteikti vidēja un ilgtermiņa mērķi vietējās ražošanas un inovāciju pieaugumam.  

Ietvars paredz konkrētus mērķus – piemēram, palielināt NBS iepirkumus no vietējiem ražotājiem un inovāciju izdevumus kā daļu no aizsardzības budžeta. Paredzēts izveidot īpašu Aizsardzības inovāciju fondu agrīnās stadijas uzņēmumiem. Iecerēts piesaistīt privāto finansējumu un pulcēt universitātes, laboratorijas un pircēju ap vienotu rūpniecības programmu. 

Par to, vai valsts atbalsta pasākumi būs praktiski, ne tikai retoriski, spriest būs iespējams vēlāk. Taču daži soļi jau paveikti. Kopš 2019. gada Aizsardzības ministrija rīko ikgadēju grantu konkursu militārajām un divējāda lietojuma tehnoloģijām; 2025. gadam tam paredzēti 2,4 miljoni eiro. Četras Latvijas universitātes “Unilab Defence” ietvarā iesaistās projektos, kas veicina aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmas attīstību Latvijā un NATO. Tas ietver vairākas iniciatīvas, piemēram, NATO DIANA akseleratoru un nacionālo pirmsakseleratoru un citus sadarbības projektus aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmā. Ar to iecerēts virzīt vairāk komandu no idejas līdz prototipam.  

Šāda veida agrīnās stadijas projektos ir iespējams pārvērst pētniecības stiprās puses investīcijām piemērotos uzņēmumos. Tomēr atklāts ir jautājums finansējuma apjomu, kas spētu nodrošināt ambiciozo plānu īstenošanu. 

Praktiski piemēri: Latvijas uzņēmumi, kas rada starptautisku atzinību 

Latvijas aizsardzības industrijas uzņēmumi gan ar valsts atbalstu, gan bez tā jau šobrīd guvuši ievērojamus rezultātus, kas saņēmuši augstu starptautisko atzinību. Piemēram, Ādažos esošais 5G aizsardzības testēšanas poligons, ko apstiprinājusi NATO Sabiedroto transformācijas pavēlniecība un ko pārvalda “Latvijas Mobilais telefons”, nodrošina nepieciešamo vidi jauniem eksperimentiem. 

Nišas stratēģijas rezultāti redzami, piemēram, uzņēmumā “Edge Autonomy”, kas radies no Latvijas bezpilota lidaparātu rūpnīcas un šogad divkāršoja klātbūtni Rīgā, atverot 10 000 m² ražotni un nodarbinot 270 speciālistus. Savukārt uzņēmums “Exonicus” ir izstrādājis fizioloģiski balstītu XR traumu simulatoru militārajai un civilajai neatliekamajai medicīnai, bet uzņēmums “NEWT21” specializējas bezpilota dronu sistēmu izstrādē gaisa, ūdens un zemūdens misijām. Tāpat nišu atraduši arī tādi uzņēmumi kā “Lightspace Technologies”, “SAF Tehnika” un citi, piedāvājot bruņoto spēku attīstībai nozīmīgus produktus. 

Līdzās augsto tehnoloģiju nišām Latvija lokalizē arī kritisku munīcijas ražošanu. Septembrī parakstīts saprašanās memorands par artilērijas munīcijas rūpnīcu kā kopuzņēmumu starp “Rheinmetall” (51 %) un Valsts aizsardzības korporāciju (49 %), ar aptuveni 275 miljonu eiro investīcijām, kas uzskatāms par suverenitātes un prasmju pārneses projektu. Uzņēmums “Ammunity” (iepriekš “Vairog EU”), Latvijā vadošais maza kalibra munīcijas ražotājs, piesaistījis finansējumu jaudas paplašināšanai un vienojies ar “Scandinavian Astor Group” par kapitāldaļu pārdošanu, sperot vēl vienu soli profesionālas piegāžu ķēdes izveidē.  

Starptautisks finansējums un uzņēmumu izaicinājumi 

Finansēšanā īpaša uzmanība pievēršama Eiropas kontekstam. Eiropas Aizsardzības fonds (EDF) 2025. gadā atvēris programmu vairāk nekā  miljarda eiro apmērā, NATO Inovāciju fonds – riska kapitāla fondu vairāk nekā miljarda eiro vērtībā. Eiropas Parlaments oktobrī panācis vienošanos par Aizsardzības rūpniecības programmu – īpašu aizsardzības finansēšanas programmu 1,5 miljardu eiro apmērā (2025–2027) – jaunu instrumentu rūpniecības jaudu palielināšanai. 

Banku sistēma pielāgojas jaunajiem apstākļiem, un galvenais izaicinājums vairs nav banku nespēja finansēt aizsardzības uzņēmumus, bet gan aizsardzības industrijas jaundibināto uzņēmumu ilgtermiņa maksātspēja. Tas nozīmē spēju pielāgoties jaunākajām tendencēm un atrast pircēju. Otrs domāšanas virziens ir jautājumā – duālā pielietojuma tehnoloģijas un civilās ražošanas spēja ātri piemēroties kara ražošanas apstākļiem. 

Nākotnes tendences: mākslīgais intelekts, autonomās sistēmas un atvērtās arhitektūras 

Nākamajos divos līdz desmit gados aizsardzības nozare piedzīvos straujas pārmaiņas, ko virzīs tehnoloģiskie sasniegumi. Īstermiņā (divi līdz četri gadi) galveno lomu spēlēs mākslīgais intelekts, autonomās sistēmas un kiberdrošības inovācijas. Tuvāko gadu laikā kvantu tehnoloģiju un progresīvās robotikas sasniegumi vēl vairāk noteiks militārās spējas un aizsardzības stratēģijas. Pieaugošais sabiedrības pieprasījums pēc caurskatāmības un mākslīgā intelekta ētiskas izmantošanas regulējuma ietekmēs aizsardzības politiku un tehnoloģiju izstrādi. Savukārt globālā spriedze veicinās ieguldījumus modernās aizsardzības sistēmās, bet ilgtspējības iniciatīvas veicinās energoefektīvu tehnoloģiju un noturīgu piegādes ķēžu noturību. 

Tas nozīmē, ka pieprasījumu virzīs tā saucamā saprātīgā masa (Intelligent Mass)¹ un atvērtas arhitektūras (Open Architectures)². Tehnoloģiju attīstība aizsardzībā kļūs arvien datu ietilpīgāka. Turklāt, sajūtot tirgus attīstību, Eiropas valstīm pieejamās programmas, piemēram, EDF, EDIP un NATO DIANA, šobrīd veicina divējāda lietojuma inovācijas – izmantošanai gan militārajiem, gan civilajiem mērķiem. Piemēram, enerģijas risinājumi, modernas sakaru tehnoloģijas, autonomi transportlīdzekļi un datos balstīta lēmumu pieņemšana.  

Mazo valstu izaicinājumi un stratēģiskā pozicionēšanās 

Šis attīstības virziens mazākām valstīm iezīmē ceļu uz mērķtiecīgu pozicionēšanos noteiktās ražošanas nišās, nevis plaša profila platformu izstrādē. Politikas kontekstā svarīga ir atbalsta mehānismu pilnveide, kas sekmē modulāru komponentu un sistēmu izstrādi un ražošanu. Tas var ietvert gan grantus un pilotiepirkumus, kas veicina progresu autonomo sistēmu, kvantu drošības un kiberinfrastruktūras risinājumu jomā, gan arī eksporta gatavības un savietojamības stiprināšanu, izmantojot starptautiski atzītus standartus, sertifikācijas sistēmas un atvērtas arhitektūras. Šāda pieeja līdzsvaro tehnoloģisko neatkarību ar integrāciju sabiedroto ekosistēmās, ļaujot uzņēmumiem sekmīgāk iesaistīties starptautiskajās piegādes ķēdēs.