Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) doktorante Velga Polinska novembra sākumā piedalījās FORTHEM universitāšu pētnieku īsrunu konkursa "Researchers' Grand Prix" finālā, kas šoreiz notika Dižonā, Francijā (Université Bourgogne Europe) un kurā piedalījās deviņi pētnieki no Latvijas, Somijas, Norvēģijas, Rumānijas, Polijas, Itālijas, Francijas, Spānijas un Vācijas.
“Esmu priecīga un lepna, ka varēju pārstāvēt Latvijas Universitāti. Pēc uzstāšanās saņēmu ļoti daudz komplimentu – gan no klausītājiem, gan visiem žūrijas locekļiem. Cilvēki uzsvēra, ka mans stāsts ir vairojis viņu izpratni par vieglās valodas nozīmi, atstājis arī emocionālu nospiedumu, turklāt ir nozīmīgs visas pasaules kontekstā,” pēc konkursa ar gandarījumu secina LU HZF doktorante V. Polinska.
Un lai arī netika saņemta konkursa galvenā balva – Pompona lāča statuete – tomēr, kā uzsver V. Polinska: “Šajās dienās ieguvu neatsveramu pieredzi.”
Tā bija iespēja satikt un iepazīt pārējos konkursa dalībniekus, kā arī uzzināt par viņu pētījumiem – “no antimikrobu audumiem un matemātiskiem vienādojumiem kontrastvielas vietā līdz ritma vingrinājumiem bērnu valodas prasmju attīstībai, katoļu priesteru apģērba simboliskajai nozīmei un satelīta attēliem ūdens resursu mērķtiecīgākam izlietojumam lauksaimniecībā”.
Iepazīta arī neierasta konkursa pieredze – dalībnieki, gatavojoties konkursam, prezentēja savus pētījumus cits citam priekšā. “Nekas netika slēpts vai paturēts azotē līdz uzstāšanās brīdim. Vingrinājāmies, uzklausījām kolēģu ieteikumus, pārveidojām prezentācijas, mainījām uzsvarus, lai lielajā finālā parādītu savu labāko variantu, kas visiem arī izdevās.”
Vēl tā bijusi iespēja mācīties arī no izciliem pedagogiem – konkursantus vadīja norvēģu komanda: Arne Larsens (Arne Larsen), Tomass Eikelands Fiske (Thomas Eikeland Fiskå) un Maikls Ormšovs (Michael Ormshaw). “Tā bija unikāla pieredze, jo darbs notika visiem kopā, visu dalībnieku priekšā. Arne katram no mums palīdzēja saprast trūkumus un stiprināt galveno vēstījumu, Tomass uzlaboja mūsu prezentācijas, papildinot tās ar digitāliem efektiem, bet Maikls nodrošināja rekvizītus uz skatuves. Turklāt nevienā brīdī neizskanēja nekādi pārmetumi, tieši aizrādījumi, ka kaut kas būtu nepareizi vai neatbilstīgi, vai atklāta kritika – tik cieņpilnu un pozitīvu darba stilu mums būtu vērtīgi apgūt ikvienam. Mēs vienkārši kopīgi augām,” atceras V. Polinska.
Vēl doktorante priecājas par Dižonas šarmu un Francijas sauli, jo novembrī tas ir liels dārgums.
Un, atceroties, ka pašas dalība nacionālajā atlasē un tālāk finālā bija nejaušību un neiespējamības pavadīta, V. Polinska par iedrošinājumu un atbalstu saka paldies Guntai Kalvānei un Mārtiņam Pričinam, kā arī aicina jaunos pētniekus pieteikties FORTHEM piču jeb īsrunu konkursam nākamgad, jo tā ir unikāla iespēja un neatsverams ieguldījums pašu izaugsmē.


