LU konference
Diskusiju vadīja LU padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, un tajā piedalījās LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Zanda Rubene un LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesori Vjačeslavs Kaščejevs un Normunds Grūzītis. Sarunas gaitā izskanēja gan filosofiski, gan praktiski skatījumi uz zinātnes un cilvēka līdzāspastāvēšanu ar tehnoloģijām.
Zinātne un sabiedrība – tilts, ko jāturpina būvēt
Diskusiju atklājot, prof. Mārcis Auziņš norādīja, ka zinātnes vērtība slēpjas ne tikai atklājumos, bet arī spējā tos izskaidrot sabiedrībai: “Zinātne ir patiesības meklējumi, taču sabiedrības uzticība tai rodas tikai tad, ja spējam stāstīt saprotami.”
Prof. Zanda Rubene piebilda, ka plaisa starp zinātniekiem un sabiedrību ir sena, bet digitālajā laikmetā tā kļūst īpaši redzama: “Cilvēki bieži izvēlas maģisko domāšanu, jo tā piedāvā vienkāršus skaidrojumus sarežģītai pasaulei. Zinātnei jāmācās runāt cilvēcīgāk.” Viņa uzsvēra, ka izglītības un komunikācijas sistēmām jāstiprina zinātniskā pratība un kritiskā domāšana, īpaši jauniešu vidū, un ka zinātniekiem jāiet sabiedrībā – ārpus sava “ziloņkaula torņa”.
Zinātne kā dzīva saruna, nevis noslēgts tornis
Fiziķis prof. Vjačeslavs Kaščejevs dalījās pieredzē par zinātnes komunikācijas nozīmi un autentiskuma spēku: “Zinātniekiem ir jākāpj ārā no “ziloņkaula torņiem”, bet tas ir prasīgs darbs – runāt skaidri, nezaudējot dziļumu.”
Viņš provocēja auditoriju ar jautājumu: “Vai mākslīgais intelekts ir izgudrots vai atklāts?” Prof. Kaščejevs aicināja pārdomāt, vai cilvēks radījis jaunu domāšanas veidu, vai tikai atklājis to, kas dabā jau pastāvējis. Šī ideja iezīmēja diskusijas filosofisko kodolu – robežu starp cilvēka un tehnoloģijas intelektu.
Mākslīgais intelekts – instruments, ne aizvietotājs
Datorzinātnieks prof. Normunds Grūzītis uzsvēra, ka sabiedrībā joprojām valda pārspīlētas cerības un bailes no MI: “Cilvēki to bieži uztver ar mistiku vai bailēm, taču patiesībā tas ir racionāls instruments, kas palīdz cilvēkam. Mākslīgais intelekts neatņem cilvēka vietu – tas to paplašina.”
Pēc viņa domām, MI vērtība slēpjas sadarbībā ar cilvēku, nevis tā aizvietošanā. Viņš arī atzīmēja, ka, līdzīgi kā iepriekšējās tehnoloģiskās revolūcijas, arī šī radīs jaunas darba vietas un attīstīs jaunas prasmes.
Izglītība nākotnei – domāt, just un saglabāt cilvēcīgumu
Prof. Zanda Rubene, atsaucoties uz UNESCO un Pasaules ekonomikas foruma pētījumiem, norādīja, ka nākotnes izglītības pamatvērtības būs digitālā pratība, zinātniskā domāšana un cilvēcīgums. “Tehnoloģiju laikmetā cilvēkiem jāiemācās saglabāt spēju domāt, just un sarunāties – tās ir vērtības, kas padara mūs patiesi cilvēkus,” sacīja prof. Rubene.
Viņa atzina, ka arī izglītības jomā MI var kļūt par vērtīgu palīgu skolotājiem, īpaši rutīnas darbu automatizēšanā, taču cilvēciskais kontakts un empātija paliks neaizvietojami.
Diskusija “Lielās patiesības” apliecināja, ka zinātne un cilvēks nav pretpoli, bet partneri, kuru dialogā dzimst gan atklājumi, gan apziņa par to, kā tos gudri izmantot.
Diskusija “Par ko domā mūsdienu zinātnieki” bija viena no piecām augsta līmeņa ekspertu sarunām Zinātnieku nakts diskusiju ciklā “Lielās patiesības”, kur satikās LU pētnieki, uzņēmēji un valsts iestāžu pārstāvji. Citu diskusiju video ierakstus skaties LU YouTube kanālā.
 norisinājās diskusija “Par ko domā mūsdienu zinātnieki”, kurā LU eksperti sprieda par zinātnes lomu sabiedrībā, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta (MI) izaicinājumiem, kā arī cilvēka domāšanas robežām digitālajā laikmetā. Zinātne – tā ir attieksme un vēlme saprast, skaidrot un saglabāt cilvēcīgumu pasaulē, kas kļūst arvien digitālāka, viņi secināja. ){kind=link}