Sarunā, ko vadīja LU fonda direktore Zaiga Pūce, piedalījās LU profesore ekonomikā Inna Šteinbuka, vēsturnieks, profesors Gvido Straube, komunikācijas zinātnes profesore Vita Zelče un LU Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka identitāte nav tikai pagātnes mantojums – tas ir dzīvs process, kurā cilvēka rīcība un attieksme ik dienu stiprina arī valstiskumu.
Valoda, kultūra un vietas sajūta – identitātes pamats
Sarunas dalībnieki vienojās, ka Latvijas identitātes kodols ir valoda, kultūra un piederība vietai. Kā sacīja Valts Ernštreits, “latviskums nav tikai izcelsme, bet dzīvošana šeit – Latvijā, ar spēju saskatīt vērtību daudzveidībā un radošumā.” Viņš simboliski salīdzināja Latvijas kultūras slāņainību ar “karbonādi, kas katrā vietā ir citāda, bet tomēr vienmēr mūsējā.”
Savukārt Inna Šteinbuka norādīja, ka valsts identitāte balstās arī labklājībā: “Ja cilvēks dzīvo uz nabadzības sliekšņa, viņš nevar justies lepns par savu valsti. Latvijai jānodrošina cilvēkiem cieņpilna dzīve.”
Vēsture un kopīgā atmiņa – pašapziņas stiprināšanai
Vita Zelče uzsvēra, ka identitāte ir stāsts par to, kā mēs saprotam pagātni: “Mums jāmācās ne tikai pieminēt ciešanas, bet arī redzēt savu spēku un varēšanu.” Viņa atgādināja, ka valsts sajūta veidojas caur kopīgu pieredzi un ikdienas rīcību, ne tikai svētku dienās.
Arī Gvido Straube aicināja uz aktīvāku pilsonisko nostāju: “Mums jāmācās uzņemties atbildību un beigt gaidīt, ka kāds cits visu izlems mūsu vietā.”
Nākotnes identitāte – drošība, labbūtība un līdzdalība
Runājot par nākotnes izaicinājumiem, Inna Šteinbuka norādīja, ka “drošība kļūst par galveno vērtību – ne tikai militārajā, bet arī sociālajā un ekonomiskajā nozīmē.” Viņa akcentēja, ka Latvijas finanšu stabilitāte un uzticība institūcijām ir nozīmīgs pamats valsts pastāvēšanai Eiropas telpā.
Valts Ernštreits papildināja, ka valodu un kultūras daudzveidība ir mūsu resurss: “Latviešu, lībiešu un latgaliešu valodas ir bagātība, kas palīdz tehnoloģijām kļūt cilvēcīgākām un tuvākām cilvēkam.”
Savukārt Vita Zelče simboliski aprakstīja Latvijas atdzimšanu caur ikdienas darbiem: “Jauni jumti laukos nozīmē stabilitāti un sakņošanos – tā ir mūsu klusā identitāte.”
Diskusijas vadītāja Zaiga Pūce noslēgumā rezumēja: “Latvijas nākotne būs tik stipra, cik stipri būs cilvēki, kas tic savai valstij un rīkojas tās labā.”
Diskusija “Mūsdienu Latvija: identitāte un valstiskums” bija viena no piecām augsta līmeņa ekspertu sarunām Zinātnieku nakts diskusiju ciklā “Lielās patiesības”, kur satikās LU pētnieki, uzņēmēji un valsts iestāžu pārstāvji. Citu diskusiju video ierakstus skaties LU YouTube kanālā.