LU konference
Globālā sadarbība kļūst aizvien nozīmīgāka. Pusei no pasaules zinātniskā pienesuma šobrīd veidojoties Ķīnā, universitātēm jāpieņem stratēģiski lēmumi par partnerībām, sadarbības virzieniem un riskiem plašākā kontekstā. “Jautājums nav tikai par aklu uzticēšanos vai neuzticēšanos kolēģiem,” atzīmēja Tallinas Universitātes rektors Tenu Viks (Tõnu Viik), “bet par rīcību, kas balstās izpratnē par spiegošanas riskiem, sensitīvu informāciju un pētnieku lomu valsts drošības funkcijas nodrošinājumā.”
Divu dienu Ziemeļvalstu–Baltijas rektoru konference noslēdzās ar paneļdiskusiju “Kā saglabāt atvērtību?”, kuru moderēja Agderas Universitātes (Norvēģija) rektore Sunniva Vitakere (Sunniva Whittaker). Diskusijā piedalījās Islandes Universitātes rektore Silja Bāra Omarsdottira (Silja Bára Ómarsdóttir), Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Tallinas Universitātes rektors Tenu Viks un Ziemeļvalstu sadarbības foruma NordForsk direktors Arne Floejens (Arne Flåøyen).
Akadēmiskā brīvība zem spiediena
Vairāki diskusijas dalībnieki izteica bažas par pieaugošu institucionālās autonomijas eroziju. “Mēs pēkšņi no abstraktām debatēm par akadēmisko brīvību pārgājām uz ļoti reālu problēmu risināšanu,” sacīja Silja Bāra Omarsdottira. “Finansēšanas mehānismi un valdības politikas izmaiņas ietekmē to, kuri pētījumi saglabā dzīvotspēju, un starptautiskie studenti aizvien biežāk tiek uztverti kā draudi, nevis kā ieguvums.”
Sunniva Vitakere uzsvēra, ka politiskajam spiedienam nedrīkst ļaut aizstāt akadēmiskos principus: “Pētnieki nedrīkst tikt sodīti par savu izcelsmi vai nacionalitāti. Mums jāizvairās no neuzticēšanās kultūras, kas grauj akadēmisko brīvību.”
Tam pievienojās Gundars Bērziņš, kurš norādīja: “Dažkārt, mainoties ārējiem apstākļiem, sabiedrībā izskan – mums nevajag šādus pētījumus, tas šajā kontekstā pielīdzināms publisko līdzekļu izšķērdējumam. Bet jautājums nav par to, vai konkrētā kontekstā pētījumi šķiet vērtīgi. Runa ir par pētījumu nozīmi ilgtermiņā un šeit akadēmisko brīvības principu ievērošana ir būtisks priekšnosacījums.”
Sabiedrības un uzticības loma
Diskusijā tika atzīmēts, ka universitātēm aktīvi jāskaidro sava vērtība sabiedrībai. Gundars Bērziņš uzsvēra: “Mūsdienu sabiedrības lielākā problēma ir pārlieku lietderības un aprēķina domāšana – skatījums, kurā viss tiek reducēts uz jautājumu: kurš kam maksā un ko par to dara. Šāda pieeja vienkāršo realitāti un attālina mūs no universitāšu īstā aicinājuma – būt par zināšanu sabiedrības pamatu.
Studenti nav tik aprēķinoši un tirgus loģikai pakļauti, kā to dažkārt iedomājas politikas veidotāji, nosakot, kurās profesijās trūkst darbaspēka. Viņi izvēlas studijas, vadoties pēc savām vērtībām, pēc tā, par ko vēlas kļūt. Mūsu uzdevums ir nodrošināt viņiem tādas izaugsmes iespējas, kas ļautu īstenot šos mērķus tepat, Latvijā, nevis meklēt piemērotāku vidi citur.”
Arne Floejens atgādināja, ka autonomijas nodrošināšanai nepieciešams dialogs ar sabiedrību: “Mēs nevaram vienkārši prasīt naudu un atteikties no atbildības. Mums ir jāpierāda nodokļu maksātājiem un politiķiem, kā akadēmiskā brīvība nes sabiedrībai ieguvumus – no valodas un kultūras saglabāšanas līdz sasniegumiem medicīnā.”
Izturība un nākotnes izaicinājumi
Sarunās tika apspriesti arī nepieciešamība stiprināt akadēmisko sistēmu izturību. “Mūsu vērtību un uzticības sistēmas apdraud ne tikai ārējie spēki, bet arī iekšējie,” sacīja Arne Floejens “Universitātēm ir jāapmāca cilvēki aizstāvēt akadēmisko brīvību – tā ir prasme, kas pētniekiem nepieciešama.”
Dalībnieki vienojās, ka universitātēm jābūt modrām attiecībā uz pētniecības drošību, vienlaikus saglabājot atvērtību. Kā secināja Silja Bāra Omarsdottira: “Mums jāizstrādā atbildīgas pētniecības politikas, kas aizsargā pētnieku viņa darbā, neapdraudot autonomiju.”
Ziemeļvalstu–Baltijas rektoru konference “Kā palikt globālam – akadēmiskā sadarbība pretspēku vadītā laikmetā” pulcēja 87 rektorus un pārstāvjus no rektoru konferencēm Latvijā, Dānijā, Igaunijā, Somijā, Islandē, Lietuvā, Norvēģijā un Zviedrijā. Konference ir daļa no plašāka reģionālā dialoga par akadēmiskās brīvības aizsardzību un atbildīgu iesaisti globālajā sadarbībā pasaules kontekstā, kas piedzīvo straujas izmaiņas.
, lai apspriestu vienu no aktuālākajiem jautājumiem šobrīd: kā augstākās izglītības iestādes var līdzsvarot augstskolu globālo iesaisti ar akadēmisko brīvību, drošību un sabiedrības gaidām.){kind=link}