LU konference
LU rektors prof. Gundars Bērziņš sarunā ar medijiem uzsvēra, ka universitātes misija nav reducējama tikai uz inovāciju vai pielietojamību: “Universitātes un zinātnisko institūciju uzdevums nav tikai radīt risinājumus praktiskām problēmām, bet arī veicināt pamata izpratni par pasauli un cilvēku.” Tieši šis redzējums ir pamatā fundamentālajai pētniecībai – tā kalpo kā ilgtermiņa ieguldījums valsts attīstībā, sabiedrības izglītošanā un jaunu ideju radīšanā.
LU zinātņu prorektors asoc. prof. Guntars Kitenbergs akcentēja FLPP programmas augsto konkurenci un kvalitātes prasības. Finansējumu saņēma mazāk nekā 9 % iesniegto projektu, un galvenais vērtēšanas kritērijs bija zinātniskā izcilība. LU panākumi šajā kontekstā skaidri apliecina institūcijas spēju būt konkurētspējīgai gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā. “Šie projekti ir tramplīns, kas ļauj mūsu pētniekiem vēlāk piesaistīt finansējumu no Eiropas Savienības programmām, attīstīt jaunus risinājumus un stiprināt sadarbību ar industriju,” norādīja G. Kitenbergs.
Viens no centrālajiem sarunas tematiem bija akadēmiskā brīvība. “Bez akadēmiskās brīvības nav iespējamas universitātes un nav iedomājama zinātne,” uzsvēra LU rektors. LU Doktorantūras skolas direktore prof. Zanda Rubene skaidroja, ka akadēmiskā brīvība nav tikai juridisks princips, bet arī būtisks priekšnoteikums radošai, drosmīgai un ilgtermiņā nozīmīgai pētniecībai. “Šī brīvība dod zinātniekiem tiesības izvēlēties pētniecības tēmas, metodoloģiju un virzienu, nepakļaujoties īstermiņa politiskam pasūtījumam vai ideoloģiskiem ierobežojumiem. Tā ir neatkarīgas domas pamats, kas ļauj rast risinājumus ne tikai šodienas, bet arī rītdienas problēmām. Turklāt šī brīvība nav pretrunā ar atbildību – zinātnes mērķis ir ne vien radīt jaunas zināšanas, bet arī nodot sabiedrībai vērtības, skaidrojumu un jēgu,” viņa sacīja.
LU apstiprinātie FLPP projekti aptver plašu nozaru spektru – no dabas un inženierzinātnēm līdz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Tas apliecina universitātes spēju radīt zināšanas visās jomās, nodrošinot līdzsvarotu un daudzveidīgu pētniecības vidi. Universitātes pārstāvji uzsvēra – mūsdienīga zinātne nav iespējama bez šo virzienu savstarpējas sinerģijas.
“Eksaktās zinātnes – īpaši fizika, ķīmija, matemātika, inženierzinātnes un tehnoloģijas – ir sistēmisks pamats inovācijām, sabiedrības modernizācijai un jaunu industriju radīšanai. Bet ir jāatmet ilūzija par ātru rezultātu – zinātnei ir vajadzīgs laiks, finansējums un stratēģiska pacietība. No vienas idejas var izaugt jauna industrija, bet līdz tam paiet 7–10 gadi, turklāt neviens nevar paredzēt, kura ideja būs veiksmīga,” procesus eksaktajās zinātnēs skaidroja LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks.
Arī humanitārās zinātnes sabiedrībā ieņem būtisku lomu: praktiskās un tehniskās zināšanas palīdz sabiedrībai darboties, bet tieši humanitārās zinātnes dod tai vērtību, dziļumu un izpratni par kultūru, identitāti un nozīmi. Šī zinātņu joma šobrīd iegūst jaunu stratēģisku nozīmi, kļūstot par demokrātijas, kultūras daudzveidības un kritiskās domāšanas nesēju tehnoloģiski un politiski sarežģītā pasaulē. Humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji īpaši akcentēja nepieciešamību pēc saprotamas un savlaicīgas zinātnes komunikācijas. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone atzina, ka Latvijas sabiedrībai jāpierod lepoties ar saviem zinātniekiem jau to darba sākumā, nevis tikai tad, kad dažādu konkursu rezultāti atspoguļoti medijos un jau pakļauti neprecīzām interpretācijām: “Zinātne nav jāskaidro tikai brīdī, kad ir jau gatavs rezultāts – tā jāizprot kā process, kurā ir gan risks, gan radošums, gan nākotnes potenciāls.”
LU šobrīd ne tikai iegūst augstus rādītājus nacionālajos zinātnes projektu konkursos, bet arī aktīvi strādā starptautiskajā arēnā. Universitāte koordinē vairākus augsta līmeņa projektus kvantu tehnoloģijās, valodu tehnoloģijās, digitālo prasmju apguvē un sadarbojas ar vairāk nekā 600 partnerinstitūcijām visā pasaulē. LU pozīcijas starptautiskajos reitingos (QS, THE u. c.) ir vēl viens apliecinājums, ka universitāte strādā ar skatu uz globālo zinātnes telpu, vienlaikus saglabājot lokālu ietekmi un pienesumu sabiedrībai.
“Zinātnes vērtība nerodas vienā dienā un to nevar mērīt tikai tūlītējā pielietojamībā. Fundamentālā pētniecība ir ilgtermiņa investīcija,” noslēgumā vēstīja sarunas dalībnieki. “Šodienas ieguldījums fundamentālajā pētniecībā nozīmē rītdienas inovācijas, vairāk zināšanu sabiedrībai un attīstības iespējas visā valstī.”
LU aicina sabiedrību un politikas veidotājus uzticēties un atbalstīt pētniecību kā stratēģisku valsts attīstības virzienu – tādu, kurā kvalitāte, brīvība un drosme iet roku rokā.
 šogad vēlreiz apliecinājusi savu vadošo lomu Latvijas zinātnes telpā, pārliecinoši izceļoties Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursā. No 623 iesniegtajiem projektu pieteikumiem tika atbalstīti 56, un 27 no tiem pārstāv tieši LU un tās institūtus. Šis sasniegums nav tikai skaitlisks – tas ir stratēģiskas un mērķtiecīgas zinātniskās izaugsmes rezultāts, kas nostiprina LU kā Latvijas galveno virzītājspēku uz zinātnes izcilību un globālu konkurētspēju. Lai skaidrotu fundamentāli lietišķās zinātnes nozīmību Latvijas sabiedrības izaugsmē, 10. septembrī LU rīkoja preses konferenci. ){kind=link}