LU konference
Santa Dreimane ir LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes pētniece, docētāja un nu jau doktore izglītības zinātnēs. Šā gada jūnijā Santa aizstāvēja savu promocijas darbu “Spēliskošanas pedagoģiskais modelis mācību motivācijas attīstībai”. Viņa atzīst, ka studijas doktorantūrā un pētāmā tēma ir mainījusi nākotnes plānus, liekot izvirzīt jaunus mērķus un sasniedzamās virsotnes.
Doktorantūrā nevar studēt “principa pēc”
Stāstot par savu ceļu doktorantūrā Santa Dreimane uzsver – studijas doktorantūrā nav “kaut kas pēc maģistra, tikai mazliet vairāk”. Tas ir nopietns pētniecisks darbs, tādēļ pētāmajai tēmai ir patiesi jāaizrauj, pašam ir jābūt vēlmei lasīt, analizēt, pētīt, meklēt jaunus ceļus, izmēģināt jaunas metodes, priecāties, arī vilties un spēt atrast spēku ceļu turpināt.
“Neviens nestājas doktorantūrā “tāpat vien”. Tas nav bakalaurs, par kuru mēdz teikt – visiem vajag augstāko izglītību! Te vajag iekšējo motivāciju. Un tā mēs pieskaramies manai promocijas darba tēmai – tā bija saistīta tieši ar motivāciju. Motivēšanu mācīties, izmantojot spēliskošanu. Tā varbūt nav “tīra” iekšējā motivācija, drīzāk ārējās motivācijas līmenis, kur tev pašam ir svarīgs tavas iegūtās izglītības prestižs, sevis izaicināšana, kaut kā jauna un nozīmīga atklāšana un radīšana un citas kvalitātes studijās,” saka S. Dreimane.
“Mana pētāmā tēma – spēles elementi mācīšanās motivēšanai, ir Latvijā maz pētīta un ļoti jauna. Varētu teikt, ka es ielecu pilnīgā nezināmajā, man pat nebija sākotnēji iespēju par savu tēmu padiskutēt ar profesoriem vai kursa biedriem, jo vienkārši šo tēmu neviens nepārzināja. Jā, varu teikt ka esmu celmlauzis spēliskošanas metodes ieviešanā pedagoģiskajā darbā Latvijā”.
Kā skaidro S. Dreimane, spēliskošana ir kā palīgs pedagoģiskajā darbā. Tomēr nevar šo metodi vienkārši paņemt, lai “būtu interesanti”. Ir skaidri jādefinē problēma, ko vēlas atrisināt, piemēram – uzvedības problēmas, motivācijas trūkums vai attieksmes maiņa. Šie ir faktori, ko var ietekmēt ar dažādiem spēles elementiem.
No sapņa par privātu izglītības iestādi līdz darbam akadēmiskajā vidē
Savulaik Santa domājusi, ka varētu atvērt savu privātu pirmsskolas izglītības iestādi, tādēļ maģistrantūrā pievērsusies tieši šī bērnu vecumposma jautājumiem. Tomēr studijas doktorantūrā, darbs ar studentiem, pētnieciskais darbs pavēruši citu dzīves ceļu. “Mani burtiski “ievilka” akadēmiskajā laukā! Ikvienam doktorantam profesora asistenta prakses ietvaros ir jāpiedalās lekciju sagatavošanā, vadīšana, darbā ar studentiem. Vienā brīdī tu no studenta kļūsti par to, kas “stāv otrā pusē”. Un te ir tas brīdis, kad ikviens var saprast – tas ir vai nav mans. Un es sapratu, ka ir! Darbs ar studentiem, jaunu zināšanu sniegšana viņiem, lekciju sagatavošana un pasniegšana – tas ir mans!” par plānu maiņu saka Santa.
Protams, pirmās lekcijas noteikti bija biedējošas, jo, ko gan tāds “zaļš gurķis” var saprast no studentu vajadzībām, prasībām un skatījumu uz notiekošo, atzīst S. Dreimane. “Bet man tas tik ļoti patika, ka es arvien turpināju un arī pašlaik turpinu pasniegt lekcijas, sagatavot studiju kursus un strādāt ar studentiem. Jā, doktorantūra man palīdzēja izaugt kā akadēmiskās vides cilvēkam. Savukārt darbs ar studentiem man palīdzēja rakstīt disertāciju jeb promocijas darbu. Būtībā tā bija teorijas un prakses savienošana. Es pētīju mācīšanās metodikas, kas Latvijā līdz tam netika izmantotas, izmēģināju tās savās nodarbībās, ar studentiem kopā tās analizējām, kas man palīdzēja procesus pilnveidot un saprast tās lietas, kuras vēl jāpēta un jāuzlabo.”
Praktiskas lietas kā turpinājums zinātniskajam darbam
“Mana pētījuma tēma vienkārši izskaidrojot – kā attīstīt mācību motivāciju, kā veidot mācību procesu interesantāku un aizraujošāku, izmantojot spēles elementus. Kā mēs ar spēles elementu integrēšanu mācību procesā varam palīdzēt attīstīt mācību motivāciju skolēniem, studentiem, būtībā jebkurā izglītības līmenī. Sava pētījuma laikā šos spēles elementus izmantoju arī savās lekcijās studentiem un varēju novērtēt, kas darbojas, kas aizrauj, kas varbūt nav tik veiksmīgi. Gan ar ekspertu palīdzību izvērtējot, gan empīriski pārbaudot darbā ar studentiem, es izstrādāju spēliskošanas pedagoģisko modeli mācību motivācijas attīstīšanai,” stāsta LU pētniece.
Primārais mērķis nav atzīmes, bet gan vēlme mācīties, izzināt un iesaistīties mācību procesā. Un pēc tam jau nāk arī rezultāti “taustāmā veidā”. Skolēniem patīk nākt uz stundām, viņam patīk skolotājs, patīk tēma, ko mācās utt. Gala rezultātā mācīšanās ir daudz veiksmīgāka, jo zināšanas ir noturīgāks un dziļākas. “Būtībā es pētīju un pētu, kā mēs ar spēles elementu integrēšanu mācību procesā varam attīstīt izglītojamo mācību motivāciju.”
Lielākais gandarījums esot, ka pētījuma rezultāti reāli tiek izmantoti praksē. Santa savas zināšanas par spēliskošanu un spēlē balstītu mācīšanos nodod arī topošajiem pedagogiem savu lekciju ietvaros, kuri tālāk to izmanto savā pedagoģiskajā darbā skolās. Santas sapnis ir visas iegūtās zināšanas un secinājumus apkopot grāmatā, kas noderētu ikvienam pedagogam Latvijā. “Ir skaidrs, ka neviens nebursies cauri manam promocijas darbam, meklējot noderīgu praktisku informāciju, tādēļ šāda rokasgrāmata vai vadlīnijas būtu kā nākamais solis zināšanu nodošanā plašākai sabiedrībai.”
2025. gadā dokumentu iesniegšana studijām doktorantūrā LU notiks no 18. līdz 29. augustam klātienē LU Doktorantūras skolā (Rīgā, O. Kalpaka bulvārī 4) un elektroniski. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem un doktora studiju programmām pieejama tīmekļvietnē doktorantura.lu.lv
Doktorantūra LU – ceļš uz pētniecību un izcilību!
