LU konference
Sociālā atmiņa ietekmē ne tikai nācijas saliedētību, bet arī dažādu sabiedrības grupu savstarpējās attiecības. Jaunākā Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojuma pamatu veido reprezentatīvas sabiedriskās domas aptauja, kurā tika noskaidroti iedzīvotāju priekšstati par dažādiem ar Latvijas vēsturi saistītiem jautājumiem, tai skaitā, cik daudz iedzīvotāju svin 4. maiju, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, kā arī citas valsts oficiālās svētku dienas, kāda ir attieksme pret dažādiem Latvijas vēstures periodiem, tai skaitā par laikmetu kopš neatkarības atjaunošanas, un citiem jautājumiem. Iepriekšējo monitoringa ziņojumu M. Kaprāns un A. Saulītis publicēja 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika Latvijas atceres telpa ir pieredzējusi ārkārtīgi straujas pārmaiņas – nojaukti padomju režīmu cildinoši objekti, pārdēvētas ielas un ieviestas jaunas atceres dienas. Tas viss ir noticis uz Covid-19 pandēmijas un Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fona. Vai un kā šis trauksmes un nedrošības apzīmogotais laiks ir izmainījis Latvijas sociālo atmiņu? Uz šo jautājumu prezentācijā centīsies atbildēt analītiskā ziņojuma “Sociālās atmiņas monitorings 2025” autori.
Aptauja tika veikta Valsts pētījumu programmas atbalstītā projekta “Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012–2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024–2025)” (VPP-KM-SPASA-2023/1-0002) vajadzībām, aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus.
 Latvijas Universitātes vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēs pētījuma “Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025” rezultātus.
){kind=link}