Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5. – 12. gadsimts):  bioarheoloģisks pētījums

Projekta nosaukums latviski: Dzīve un nāve dzelzs laikmetā Latvijā (5. – 12. gadsimts):  bioarheoloģisks pētījums 

Projekta nosaukums angliski: Life and Death in Iron Age Latvia (5th – 12th centuries CE): a Bioarchaeological Study. 

Projekta numurs: lzp-2025/1-0051 

Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte (LU) 

Projekta sadarbības partneri: Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs 

Projekta vadītājs: Guntis Gerhards 

Projekta īstenošanā vadošā iestāde LU Humanitāro zinātņu fakultāte 

Projekta īstenošanas periods: 2026. gada 1. janvāris – 2028. gada 31. decembris 

Projekta kopējais finansējums: 300 000 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 201 000 EUR 

Plānotie projekta rezultāti: 

Projekta pētījumu rezultāti tiks aprobēti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēti zinātniskos žurnālos, kas indeksēts Scopus / Web of Science Core collection datubāzēs, t.sk. vismaz divi raksti Q1/Q2 kvartiles žurnālos. 

Projektā plānots iegūt jaunas zināšanas par dzelzs laikmeta iedzīvotājiem Latvijā, kuras varēs izmantot augstskolu studiju kursu un publisko lekciju sagatavošanā. Sadarbībā ar valsts, pašvaldību muzejiem un NVO tiks organizēti zinātniskie semināri, populārzinātniskas lekcijas un pasākumi. Līdz ar to projekta rezultāti būs pieejami visiem interesentiem, kuriem ir svarīga Latvijas vēstures izpēte un arheoloģiskā mantojuma saglabāšana.  

Zinātniskā grupa: projekta vadītājs / vadošais pētnieks Guntis Gerhards (LU), galvenā izpildītāja / vadošā pētniece Renāte Ranka (BMC), galvenā izpildītāja / vadošā pētniece Elīna Pētersone – Gordina (LU), izpildītāja/pētniece Antonija Vilcāne (LU), izpildītājs/pētnieks Jānis Ķimsis (BMC), izpildītāja (studējošā) / laborante Inga Doniņa – Kalniņa (LU) un izpildītāja (studējošā) Alise Akermane - Pokšāne (BMC).  

Informācija par projektu 

Projekta mērķis ir pētīt iedzīvotāju dzīves kvalitāti un apbedījumu struktūru kapulaukos dzelzs laikmetā Latvijā (5.-12. gs.) pēc bioarheoloģijas datiem. Tiks izmantots arheoloģisko izrakumu materiāls no teritoriāli dažādām apbedījumu vietām ar izpētei pieejamu antropoloģisko materiālu. Dzīves apstākļu un kvalitātes raksturojums balstīsies uz apbedījumu paleopatoloģisko izpēti, kā arī stabilo izotopu (diētas) un mikrobioma datiem. Projektā tiks realizēta inovatīva pieeja kapulauku iekšējās struktūras izpētē, līdztekus apbedīšanas tradīciju arheoloģiskajai izpētei, pielietojot molekulārās bioloģijas (DNS) un fizikāli ķīmiskās (izotopi, peptīdi) metodes. DNS analīzes tiks izmantotas gan atsevišķu indivīdu, gan apbedījumu grupu un populācijas ģenētiskajam raksturojumam, nosakot savstarpējo radniecību un izcelsmi. Savukārt izotopu analīzes sniegs informāciju gan par diētas atšķirībām starp indivīdiem un apbedījumu grupām, gan arī mobilitāti. Jaunāko tehnoloģiju un analītisko metožu pielietošana sekmēs arheoloģijas nozares attīstību Latvijā. Projekta rezultātus varēs izmantot arī citu zinātņu nozaru speciālisti Latvijā un arī ārpus tās. Tas palīdzēs izprast kopīgo, atšķirīgo un vienojošo Baltijas un Eiropas zemju pagātnē.