LU konference
Projekta nosaukums: Aprites ekonomikas sociālās ilgtspējas veicināšanas priekšnosacījumu izvērtējums Latvijā: cilvēka orientēta pieeja
Projekta numurs: LU-BA-PG-2024/1-0016
Projekta vadītājs (pēcdoktorants): Ērika Lagzdiņa
Projekta īstenošanas termiņš: 01.09.2024.-31.08.2025.
Projekta kopējais finansējums: 61 380,00 EUR
Projekta mērķis: Pētījuma mērķis ir izstrādāt empīriski informētas un metodoloģiski pamatotas atziņas pētniecībai, politikai un praksei par nosacījumiem, kas ir labvēlīgi sociāli ilgtspējīgas aprites ekonomikas ieviešanai Latvijā.
Projekta rezultāti: iesniegta publikācija – 1, iesniegts projekta pieteikums – 1, cits-1
01.04.2025. – 30.06.2025.
Atskaites posms (2025.gada 1.aprīlis- 30.jūnijs) ir bijis aktīvs un notikumiem bagāts, gan īstenojot pētījumu, gan iesaistoties tīklošanās aktivitātēs, starptautiskos pasākumos un zinātniskās konferencēs. Visnozīmīgākais rezultāts – iesniegts projekta pieteikums FLPP 2025.gada konkursam.
Aprites ekonomikas situācijas izpēte pilot teritorijās aptvēra trīs atkritumu apsaimniekošanas reģionus (AAR) Latvijā, kuru teritorijās tika īstenotas 1-3 dienu lauka studijas empīrisko datu ievākšanai. Pētījuma rezultātā iegūta daudzpusīga informācija par aprites ekonomikas praksi pašvaldībās.
Cēsu novadā, kas iekļaujas Ziemeļvidzemes AAR, aprites ekonomikas prakse tika dokumentēta, apmeklējot 7 objektus un veicot tajos intervijas (ZAAO ekolaukums, aprites ekonomikas skapis, ieber.lv veikals, zindari.lv darbnīca, pašapkalpošanās veļas mazgātava), foto-dokumentējot objektus (šķirošanas laukumus u.c.). Kopumā veiktas 8 daļēji strukturētas intervijas, iesaistot 3 pašvaldību, 4 uzņēmējdarbības un 1 iedzīvotāju pārstāvi.
Liepājas pilsētas un Grobiņas novada pašvaldībās, kuras iekļaujas Dienvidkurzemes AAR, lauka studijas ietvēra 10 objektu apmeklējumu un socioloģisko pētījumu, izmantojot daļēji strukturētas intervijas, līdzdalības pētījumu NVO pasākumā. Intervijās tika iesaistīti 16 respondenti, kuri pārstāv pašvaldību (2), izglītības (5), NVO (3), sociālās uzņēmējdarbības sektoru (2), mikro uzņēmumus (2) un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu (4). 2 intervijas (izglītības un biznesa sektoros) tika organizētas kā fokusa grupas.
Ludzas un Rēzeknes novados, arī Rēzeknes pilsētā (bez intervijām), kuras iekļaujas Latgales AAR, lauka studijās tika intervēti novadu pašvaldību un citu mērķa grupu pārstāvji un veikta vizuālā novērošana un prakses dokumentēšana. Kopumā intervijās iesaistījās 9 pašvaldību pārstāvji, 2 uzņēmumu pārstāvji no Austrumlatgales atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma un 1 NVO pārstāvis.
No zināšanu paplašināšanas skatu punkta nozīmīga ir bijusi pētnieka dalība pasākumos, ko organizēja divas par pionieriem aprites ekonomikas kontekstā uzskatītās pašvaldības, proti:
Frīzlandes province Nīderlandē, kur jūnijā piedalījos starptautiskā konferencē "Circular Summit Fryslân 2025", kura notika Eiropas Zaļās nedēļas ietvaros. Plašā Eiropas un pasaules valstu pārstāvniecība sniedza iespējas iepazīties un diskutēt par aprites ekonomikas risinājumiem dažādās pašvaldību kompetences jomās. Konferencei pieteiktās tēmas “Identifying gaps in human-scale implementation of the circular economy at the local level in Latvian” atziņas tika izmantotas diskusijās fokusa grupās. Tika apmeklēti objekti, kas demonstrē apritīgu praksi, to skaitā kopienu iniciatīvas un sociālie uzņēmumi. Manas atziņas
Cēsu novads Latvijā, kur maijā piedalījos 2. Bioreģiona forumā “Vietējā ekonomika, apritīgums un bioloģiskā pārtika” un aktīvi iesaistījos diskusijās par aprites ekonomikas ceļa karti novadam.
Atskaites posmā ir nolasīti referāti par pētījuma starpposma rezultātiem divās starptautiskās konferencēs:
“Exploring Consumer Awareness and Behavioral Dynamics in Circular Systems through the Lens of Human Scale Development (H-SD) Theory”. Referāts nolasīts Apvārsnis Eiropa COST aktivitātes ECO4ALL starpposma konferencē "Challenges, Processes, and Policies for a Circular Economy That Works for Consumers", kura notika 2025. gada 9-10.maijā Iasi Universitātē Rumānijā (tiešsaistē)
"Assessing complementarity and gaps in multigovernance frameworks for social sustainability in the circular economy: The case of Latvia". Referāts nolasīts 16. starptautiskajā zinātniskajā praktiskajā konferencē “Vide. Tehnoloģijas. Resursi", kura notika 2025. gada 19.-20.jūnijā RTU Rēzeknes akadēmijā, Latvijā.
Pētniecības kapacitātes celšanai un finansējuma piesaistes prasmju nodrošināšanai maijā tika apmeklēti divi Eiropas Komisijas finansēti semināri (Briselē, Beļģijā un Kauņā, Lietuvā), kur tika sniegtas teorētiskās un praktiskās zināšanas par pētījumu programmas Apvārsnis Eiropa 5. klāstera "Klimats, enerģētika un mobilitāte" projektu konkursiem.
Savukārt nacionālajā līmeni aprīlī tika iesniegts projekta pieteikums Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) konkursam, attīstot idejas EZTF zinātnieku grupas pētnieciskajā virzienā, kas vērsts uz sabiedrības iesaisti enerģētikas sektora transformācijā.
Pētījuma aktivitāšu un rezultātu publicitātei pētnieka sociālajā kontā LinkedIn kontā ievietotas 6 oriģināla satura ziņas angļu valodā, sasniedzot 187-477 skatījumus, un FaceBook kontā - 2 ziņas latviešu valodā, kurām kopā ir 67 skatījumi
01.01.2025. – 31.03.2025.
Atskaites periodā (2025.gada 1.janvāris-31.marts) liels uzsvars projektā ir bijis uz dalību zinātniskās konferencēs un pētījuma sākotnējo rezultātu (literatūras analīzes, konceptuālā ietvara, pilotaptaujas rezultātu) validāciju akadēmiskās diskusijās.
Dalība 3 starptautiskās konferencēs ar referātiem par pētījuma sākotnējiem rezultātiem:
- “Circular economy and social sustainability research: Human scale development (H-SD) approach”, 2nd Open-Air Cities International Conference “Local and Regional Sustainable Development & Urban Reconstruction”, Harokopio University of Athens, Atēnas, Grieķija, 14.02.2025.
- “Social Sustainability in the Circular Economy: An Analysis of Citizen Behaviors and Policy Frameworks in Latvia”, Rīgas Stradiņa Universitātes pētniecības nedēļas (Research Week 2025) ietvaros starptautiskā starpdisciplinārā konferencē PLACES sekcijā “GREEN TRANSITION TO EMPOWER "HOMO CLIMATICUS"” Rīga, Latvija 28.03.2025.
- “Concept of social sustainability in circular economy research: Human scale development (H-SD) approach”, 83. LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Aprites ekonomika: integrētās pārvaldības pieejas resursu un sociālās ilgtspējas veicināšanai”, Rīga, Latvija 21.03.2025.
Publikācijas (konferenču tēzes):
- Lagzdina, E. Concept of social sustainability in circular economy research: Human scale development (H-SD) approach. In: University of Latvia. (2025). 83rd ISC of the University of Latvia 2025. Book of Abstracts. Section "Circular economy: integrated governance approaches promoting resource and social sustainability", March 21, 2025 Riga, Latvia. p.6. Pieejams Open Access https://doi.org/10.5281/zenodo.15166315
- Lagzdina, E. Social Sustainability in the Circular Economy: An Analysis of Citizen Behaviors and Policy Frameworks in Latvia. In: Rīga Stradiņš University. The 4th International Interdisciplinary Conference PLACES. Abstracts. 26-28 March 2025, Riga, Latvia, p.40. Pieejams https://rw2025.rsu.lv/sites/default/files/documents_en/RW2025_Abstract-Book-PLACES.pdf
- Otrs darbietilpīgākais process šai posmā saistāms ar iedzīvotāju socioloģiskās aptaujas par aprites ekonomikas iespējām Latvijā sagatavošanu MS Forms vidē un izplatīšanu sociālajos medijos, augstskolās un konferencēs. Sasniegt pietiekamu respondentu skaitu ir joprojām izaicinājums, tāpēc anketa būs atvērta visu aprīli.
- Kā liels sasniegums ir minama veiksmīgi noorganizētā 83. LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcija “Aprites ekonomika: integrētās pārvaldības pieejas resursu un sociālās ilgtspējas veicināšanai” 2025.gada 21.martā https://conferences.lu.lv/event/670/ , kurā piedalījās 40 dalībnieks, runātājiem pārstāvot 8 augstskolas no 4 valstīm. Konferences organizācijā iesaistījās arī “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācijas” granta saņēmēji no Banku augstskolas.
- Publicitātes nolūkā pētnieka sociālajā kontā LinkedIn kontā ievietotas 3 oriģināla satura ziņas. Tās skatījuši 312-734 lietotāji.
01.10.2024. – 31.12.2024.
Šai atskaites periodā aktivitātes tika vērstas uz zinātniskās un pētnieciskās kapacitātes stiprināšanu un ilgtermiņa sadarbības veidošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Citu starpā tika izveidots starptautisks universitāšu konsorcijs un iesniegts projekta pieteikums Apvārsnis Eiropa Partnerība programmas uzsaukumā Driving Urban Transition (DUT call 2024) tēmā– Multi-city strategies for circular urban economy monitoring and management.
Veikta sagatavošanās LU 83. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijai “Aprites ekonomika: integrētās pārvaldības pieejas resursu un sociālās ilgtspējas veicināšanai”, kas plānota 2025.gada 21.martā. Konference paredzēta kā LU un Banku augstskolas pētnieciskās kapacitātes konsolidācijas veicināšana aprites ekonomikas jomā, diskusijā integrējot arī rīcībpolitikas veidotājus, it īpaši Klimata un enerģētikas ministrijas ES Life integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem” pieredzi.
Tika izstrādāts pētnieciskais instrumentārijs socioloģiskās aptaujas un fokusa grupu realizācijai. Ir īstenota aptaujas aprobācija, pilotpētījumā iesaistot studiju kursa “Vides aizsardzība” studentus. Respondentu grupas lielums aprobācijas posmā sasniedza 80 respondentus. Turpinās pētījuma datu kopu sagatavošana analīzei.
01.09.2024. – 30.09.2024.
1.atskaites periodā ir uzsākta projekta 1.aktivitāte “Pētījuma konceptuālas pieejas dizains”, kas ietver zinātniskās literatūras analīzi sistēmiskā ietvara izstrādei cilvēka pamatvajadzību, kas balstās uz Maks Nīfa modeli, pētīšanai un interpretēšanai aprites ekonomikas pārvaldības kontekstā. Literatūras pārskata rezultāti ir strukturēti pētījuma un zinātniskā raksta vajadzībām sekojošās sadaļās: 1) izpratne par sociālo ilgtspēju; 2) aprites ekonomika kā transformatīvs modelis; 3) sociālā ilgtspēja aprites ekonomikas kontekstā; 4) aprites ekonomikas politika un 5) aprites ekonomikas biznesa modeļi: veicinošie un bremzējošie faktori; atlasīti avoti, lai izpētītu 6) aprites ekonomiku pašvaldību līmenī. Darbs šai sadaļā turpinās. Uzsākts darbs pie pētījuma Datu pārvaldības plāna (DPP) izstrādes.