Vācu kultūra kontaktu un kontrastu situācijā: identitāšu veidošanās aspekti valodā un literatūrā Baltijas reģionā VII

Projekta vad.: dr. philol. Dzintra Lele-Rozentāle

 

Latvijas un Igaunijas mūsdienu kultūra  šā vārda plašākajā nozīmē ir veidojusies  dažādu ietekmju mijiedarbībā. Vācvalodīgā vide pieder pie tām, kas to ir ilgstoši ietekmējusi, un laika gaitā šī ietekme ir guvusi vērtējumu, kas zinātniskajā literatūrā, masu saziņas līdzekļos un ikdienā vēl joprojām ir atšķirīgi aprakstīts. Sarūkot vācu valodas lietotāju skaitam un izzūdot prasmei lasīt senos rokrakstus un iespieddarbus, sašaurinās arī plašākas sabiedrības iespējas iepazīties ar arhīvu un bibliotēku bagātīgo materiālu klāstu, Latvijas vēstures rakstu liecībām.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Baltijas ģermānistikas centrā jau vairākus gadus notiek  reģiona valodu un kultūru kontaktu pētniecība, kas balstīta galvenokārt vēsturisko vācvalodīgo un atbilstošā perioda latvisko avotu izpētē. Tie ir literāri teksti, publicistika, zinātniski un populārzinātniski manuskripti un iespieddarbi, lietišķie teksti, tiesību teksti, privāta rakstura arhīvu materiāli. Uzmanība ir veltīta arī Latvijas kultūrvēsturē  zināmām tēmām, skatot tās visa reģiona un Eiropas ideju attīstības kontekstā, piemēram, apgaismības laikmeta izpausmēm Vidzemē un Kurzemē, latviešu tradīciju, piemēram, dziesmu svētku  veidošanās procesam kultūrkontaktu rezultātā un citām mūsdienu latviešu kultūrai svarīgām parādībām un notikumiem, kas skaidrojami  Baltijas vācvalodīgās kultūras kontekstā. Arī pati vācu valoda ir būtiska šā procesa sastāvdaļa. Tās izpēte (gan senākais viduslejasvācu periods, gan vēlākā vācbaltu sarunvalodas forma) sniedz ne tikai skaidrojumus un papildinājumus reģionālajai valodas vēsturei, bet  ļauj izprast un modelēt arī mūsdienu latviešu valodas kontaktlingvistiskos aspektus.

2012. gada projekta rezultāti ir atspoguļoti  15 zinātniskās konferencēs Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Somijā un Latvijā nolasītos referātos, 7 zinātniskos rakstos, kas nākuši klajā rakstu krājumos Vācijā un Igaunijā, kā arī virknē citu plaša spektra darbību. Šeit vispirms jāpiemin sagatavošanā vai jau iespiešanā esošās publikācijas par kultūru kontaktiem un kontrastiem un to izpausmēm  dažādos laika posmos Baltijas reģionā. Ne mazāk svarīga ir arī pētniecības rezultātu integrācija studiju procesā un jaunās paaudzes iesaistīšana pētnieciskajā darbībā. Tā, piemēram, 2012. gadā ir izveidota studentu pētniecības grupa, kurā iekļāvušies Vācu filoloģijas bakalaura un maģistra studiju programmas studenti ar mērķi izpētīt Daugavas kā “latviešu likteņupes” idejas veidošanos, tās interpretāciju starpkultūru perspektīvā, sagatavojot antoloģiju latviešu un vācu valodā.

Pētniecības profila padziļināšanai ir paplašināta starptautiskā sadarbība, bagātinot vienlaicīgi arī studiju procesu. Tā, piemēram, 2012. gadā tika sagatavota iespēja vācu filoloģijas maģistra studiju programmā piedāvāt kursu par paleogrāfiju un edīciju, kas ir būtisks ieguldījums diahroniski orientētas pētniecības ilgtspējai Latvijā.

Ar projekta aktuālajiem rezultātiem plašāk būs iespējams iepazīties Baltijas ģermānistikas centra mājas lapā www.lu.lv/bgz/