2. februāris, 2018

09:00 - 17:00
Aspazijas bulv. 5, 225. telpā

Sekcijas sēde "Arheoloģija Latvijā vakar un šodien"
Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija (HZF)
Vadītāji: Andris Šnē, Elīna Guščika

Mārcis Kalniņš
Silūra slāņu krama izplatība un apstrāde neolītā mūsdienu Latvijas teritorijā

Gunita Zariņa
Pirmie Latvijas seno iedzīvotāju DNS pētījumi

Andrejs Vasks
Akmens vienkāršie (darba) cirvji: tipoloģija, hronoloģija, izplatība

Mārtiņš Vāveris
Romiešu monētas Latvijas arheoloģiskajā materiālā: Austrumbaltijas konteksts

Jānis Ciglis
Gaujas lejtece senākajā un agrajā dzelzs laikmetā

Ēriks Vēmanis
Kultūras pārmaiņas Gaujas baseinā no 8. līdz 11. gadsimtam

Liena Sakne
Kurzemes un Skandināvijas iedzīvotāju kultūrkontakti vēlajā dzelzs laikmetā

Katerina Valentirova (Kateryna Valentyrova)
Kultūras kontakti starp mūsdienu Latvijas un Ukrainas teritorijām viduslaikos

Alise Šulte
Agrās ripas keramikas podu vāki

Elīna Guščika, Uģis Urtāns, Valdis Bērziņš
Kokogļu ieguves vietu izpēte Ropažu novadā: arheoloģiskās apzināšanas un izrakumu rezultāti

Andris Šnē
Kultūrvēsturiskā tradīcija Latvijas arheoloģijā (19.-20. gs.): kultūrpārmaiņu skaidrojumi un identitātes meklējumi

Armands Vijups
Francis Balodis un Latvijas Universitāte

Zenta Broka-Lāce
Arheoloģija nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā (1941-1944)

Aivars Siliņš
Arheoloģisko pieminekļu saraksts agrāk un tagad: Rīgas plānošanas reģiona piemērs

16. februāris, 2018

10:00 - 16:00
Kalpaka bulvārī 4, Rīgā, LU Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zāle

Sekcijas sēde "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām" 
Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija (HZF)
Vadītājs Guntis Gerhards

Tatjana Bogdanoviča
Sakrālās mākslas loma Inflantijas iedzīvotāju rekatolizācijā

Klāvs Zariņš
Vācu militārās pārvaldes sociālā politika un civiliedzīvotāju stāvoklis okupētajā Kurzemes guberņā (1915 - 1918)

Inna Gīle
Medicīnas nozare no pacienta redzes punkta: komponista Jāņa Straumes sūdzība 1916. gadā

Aiga Bērziņa
Galvenā cietumu valde Neatkarības kara laikā: struktūra, personāls un galvenie darbības virzieni

Viktors Dāboliņš
Livonijas monētu viltotāji (15. -17 .gs)

Ieva Pīgozne
Zaļās krāsas ienākšana latviešu apģērba tekstilijās

Zenta Broka-Lāce
Latvijas arheoloģiskā mantojuma popularizēšana 19.-21.gs.

Inga Doniņa, Alise Ķepīte, Arta Indriksone, Laimdota Kalniņa, Aija Ceriņa
Ūdens līmeņa svārstības Vilkmuižas un Talsu ezerā un to korelācija ar kapulauku: līdzšinējie pētījumi un problēmas

Eduards Plankājs
Suņu līdzapbedījumi lībiešu kapulaukos vēlajā dzelzs laikmetā un to izpētes problemātika

Dita Auziņa
Pirms-spāņu perioda uzkalniņu un petroglifu arheoloģiskais komplekss Aguas Buenas, Nikaragvā

Dardega Legzdiņa
Stabilo izotopu lokālā variācija: teorētiskie iemesli un piemēri arheoloģijas literatūrā

7. marts, 2018

10:30 - 15:00
Visvalža ielā 4a, 202. aud.

Plenārsēde "Latvistikas plenārsēde "Mūžības skartais "Dvēseļu putenis" laikmetu griežos""
Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija (HZF)
Vadītājs Ojārs Lāms

10.30.-11.00. Ieva Kalniņa
Divi kara romāna tipi 20. gadsimta 20.–30. gados – K. Štrāla “Karš” un A. Grīna “Dvēseļu putenis”

11.00.-11.30. Kaspars Zellis
“Dvēseļu putenis” kā latviešu strēlnieku kultūratmiņas sastāvdaļa

11.30.-12.00. Anna Vulāne
Krāsu gamma “Dvēseļu putenī”. Lingvistisks skatījums

12.00.-12.30. Līga Ulberte
“Dvēseļu puteņa” komercpotenciāls Latvijas simtgades kultūras programmas kontekstā

12.30.- 13.00 pārtraukums
pastaigām un atelpai

13.00.-13.30. Jānis Šiliņš
Aleksandrs Grīns karavīra gaitās un portāls "Dvēseļu putenis"

13.30.-14.00. Janīna Kursīte
Ieskats “Dvēseļu puteņa” mitoloģijā

14.00.-14.30. Sigita Kušnere
A. Grīna romāns "Dvēseļu putenis" recenzijās un preses pieminējumos

14.30.-15.00. Mārtiņš Laizāns
"Melnās Bertas" intermēdijas