Sociālā trauksme

Sociālā trauksme saistīta ar bažīgumu un nervozitāti, ja atrodies cilvēkos. Tā saistīta ar stiprām bailēm par to, ka varbūt apmulsīsi vai jutīsies pazemots sociālajā vidē vai cilvēku grupā, jo tev liekas, ka tevi vēro un vērtē. Tā tas notiek arī auditorijā, kad tiek apspriests kāds jautājums, vai arī jāuzstājas seminārā. Šāds iekšējs nemiers īpaši pieaug jaunos apstākļos, jo tad visapkārt ir daudz jaunu un  nepazīstamu cilvēku, pie kuriem jāpierod.  LU pētījumā, kas tika veikts 2001.-2002. gadā, 30% pirmā kursa studentu atzinuši, ka viņiem ir grūtības iejusties sociālās situācijās. Pēc 2006. gada rudens LU pētījuma datiem par pirmā kursa studentiem (otrā studiju mēneša beigās) tika secināts, ka 61% jauno studentu reti apspriež studiju jautājumus ar kursa biedriem un, neskaidrību gadījumā, 84% pirmā kursa studentu neuzdod jautājumus pasniedzējiem, lai tos noskaidrotu. Tam var būt dažādi iemesli, bet daļu no tā veido sociālā trauksme, pašcieņa, stresa izpausmes u. c. Kā var izpausties sociālā trauksme:

• tev liekas, ka citi tevi novēro, raugās uz tevi, vērtē tevi sociālajā situācijā;
• citu klātbūtnē tev pieaug tendence kontrolēt sevi;
• tu raizējies, ka citi varētu pamanīt to, ka tu nervozē;
• citu klātbūtnē tu nekad nespēj pilnībā atslābināties;
• tu baidies, ka tu apjuksi vai jutīsies pazemots, piemēram, baidies pateikt ko „muļķīgu”;
• tu atzīsti, ka bailes ir pārspīlētas un nepamatotas, bet tev tas maz ko palīdz;
• iespējams, ka tu mēģini izvairīties no sociālām situācijām vai arī tās pārciet, izjūtot diezgan lielu stresu;
• tu, iespējams, piedzīvo dažādas traucējošas izpausmes, tādas kā: svīšanu, trīcēšanu, sarkšanu, diskomfortu vēderā, biežu urinēšanu, muskuļu saspringtību, grūtības koncentrēties.

Kādi tam varētu būt iemesli? Kā ļoti būtisks faktors, kas saistīts ar sociālās trauksmes izcelsmi, ir tava bērnības pieredze. Ja vienaudži tevi ķircinājuši vai esi juties atstumts no savu vecāku puses, tad tas var veicināt kautrības rašanos. Vēlāk, pusaudžu vecumā, kad nākas izjust lielāku vienaudžu spiedienu sociāli iesaistīties, kautrība var pārveidoties par sociālo trauksmi. Ir viedoklis, ka šādai trauksmei var būt arī bioloģiski cēloņi, kas veido pamatu augstākam jūtīgumam sociālajā vidē. Sociāla trauksme var parādīties vēlīnā pusaudžu vecumā un kļūt noturīga. Īpaši tad, ja indivīds ir ļoti piesardzīgs, un tādēļ ļoti reti izmantojis izdevību sevi pieteikt sociālās situācijās, lai tā gūtu izpratni par to, kā apkārtējie cilvēki reaģē uz viņa iesaistīšanos. Ko tu varētu darīt savā labā

• Neesi pārāk prasīgs pret sevi. Piemēram, ja jūti, ka kādā ziņā esi vājāks par citiem, tad mēģini reāli izvērtēt tās kvalitātes, kas tev piemīt un kas citiem varētu likties tīri pievilcīgas.
• Uzlabo savas komunikāciju iemaņas.
• Ņem vērā to, ka ikvienam no mums piemīt kādas bailes vai nedrošība, pat ja tās nav tā uzreiz pamanāmas.
• Par to, kā tu jūties, vajadzētu aprunāties ar cilvēku, kuram tu uzticies. Tā tu uzzināsi, ka citi cilvēki tevi saredz pilnīgi citādāk, nekā tu pats sevi.
• Iespējams, ka tu pārspīlē savas bažas. Piemēram, tu domā, ka esi pateicis ko „muļķīgu”, bet var taču būt, ka citi to nemaz tā neizjūt, un, ja nu gadījumā tas ir tā, tad viņi to novērtē citādi, varbūt uzskata to par „amizantu” vai „diezgan jauku gājienu”.
• Ja jūti, ka trauksme tevi pārņem, tu vari izmantot dažus elpošanas vingrinājumus, tādus kā trīs dziļas ieelpas.

Kad būtu jāmeklē palīdzība. Ja jūti, ka trauksmes līmenis ir ļoti augsts un ietekmē tavu ikdienas darbību, akadēmisko darbu, attiecības, pašvērtību, vajadzētu apdomāt jautājumu par palīdzības meklēšanu. Kāda veida palīdzība būtu noderīga. Sociālās trauksmes gadījumā var palīdzēt konsultanti. Noderīga var būt uzvedības maiņu terapija, kas palīdz izprast sava domāšanas veida saistību ar emocijām un uzvedību. Tās galvenais uzskats ir tas, ka mūsu domas provocē mūsu izjūtas, un ja iemācāmies ietekmēt mūsu domas, mēs apgūstam prasmi ietekmēt savas izjūtas. Noderīgi ir sociālo iemaņu treniņi, ko piedāvā konsultanti, kuru vadībā  iespējams izspēlēt dažādas sociālās situācijas. Šī pieeja ļauj vingrināties uzturēt labāku acu kontaktu, runāt skaļāk, runāt nedaudz lēnāk u. tml. Grupu terapija var būt visai efektīva, jo grupā tu vari uzzināt arī to, ka citiem ir līdzīgas problēmas. Grupā iespējams tās kopīgi pārrunāt, un tā var iegūt daudzpusīgu izpratni par notiekošo. Kur vērsties pēc palīdzības. LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 7034392 e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 7034020 Vari ieskatīties tīmekļa vietnē: http://www.kbt.lv