Ēšanas ieradumi

Mūsdienās cilvēki izjūt diezgan lielu sabiedrības un masu mediju spiedienu attiecībā uz savu ārējo izskatu. Daudzi nevar iztēloties to, ka, neatbilstot noteiktam standartam, kāds dzīvē un mīlestībā varētu gūt panākumus. Pēdējā desmitgadē ļoti tiek akcentēta slaida figūra, kas uzsver, ka “tievs – tātad skaists”. Televīzijā, žurnālos un laikrakstos redzamās skaistās, slaidās modeles kļūst par meiteņu ideāliem un elkiem. Tādēļ daudzi no mums reizi pa reizei ievēro kādu diētu šo standartu ietekmē. Tomēr dažus cilvēkus tas noved pie ēšanas traucējumiem, slimībām: anoreksijas vai bulīmijas. Ir būtiski kontrolēt savus ieradumus, kurus izmantojam, lai panāktu mazāku svaru, bet nenonākt līdz pārmērībām, kas izpaužas kā saslimšana, respektīvi, ēšanas traucējumi. Katrs no mums zina, kas ir diēta. Kāda atšķirība ir starp mēģinājumiem zaudēt svaru un ēšanas problēmām? Nopietnas ēšanas problēmas var sākties pavisam vienkārši. Iespējams, ka tu vasarā gribi uzģērbt savu labāko peldkostīmu. Tādēļ nolem zaudēt nedaudz svara, bet tad nemanāmi šī problēma sāk nodarbināt tevi pārmērīgi. Ja diēta un veselības kopšanas ieradumi kļūst pārāk stingri un neelastīgi, ietekmē spēju priecāties par dzīvi, saglabāt labu veselību un atsaucas uz pašvērtību, tad tas liecina par „ēšanas traucējumiem”. Cik bieži izplatīti ēšanas traucējumi studentu vidū? Pēc veiktajām studentu aptaujām ASV augstskolās var secināt, ka aptuveni 15% sieviešu un arvien lielāku skaitu vīriešu nodarbina ēšanas problēmas, kas rada ēšanas traucējumus, t. i., anoreksiju un bulīmiju. 43% šo cilvēku, kuri cīnās ar ēšanas problēmām, atzīst, ka šīs problēmas viņiem parādījušās 16–20 gadu vecumā. Pēc LU pētījuma, kas tika veikts 2001.–2002. gadā, var secināt, ka 25% pirmā kursa studentu raizējas par savu svaru, kas liek domāt par ēšanas problēmu izplatību studentu vidū. Ēšanas traucējumi. Ikviens no mums ēd, jo tas ir nepieciešams, un šis process arī sniedz mums  baudu. Visi cilvēki nav vienādi, kāds ēd vairāk, cits mazāk, vienam ātri pieaug liekais svars, citam ne. Ir sastopami arī cilvēki, kas pārmēru uzraucas par to, vai neēd par daudz vai par maz. Tādējādi viņi var kaitēt savai veselībai, jo reizēm saslimst ar anoreksiju (anorexia nervosa) un bulīmiju (bulimia nervosa). Anoreksija (apetītes trūkums) un bulīmija (slimīga ēstgriba) ir atšķirīgi stāvokļi, lai gan cilvēks vienlaicīgi var ciest gan no viena, gan no otra. Parasti bulīmija parādās pēc vairāku mēnešu anoreksijas posma. Sievietes ar šīm slimībām slimo desmit reizes biežāk nekā vīrieši. Anoreksija parasti sākas pusaudžu vecumā. Ir dati, ka piecpadsmit gadu vecumā ar to slimo viena no katrām 150 meitenēm. Parasti slimo meitenes no inteliģentām, labi situētām ģimenēm. Anoreksijas pazīmes:
  • bailes no aptaukošanās;
  • nepietiekošs uzturs;
  • vērā ņemams svara zudums;
  • pārmērīgas fiziskās aktivitātes (vingrošana, skriešana).
Gandrīz vienmēr anoreksija sākas ar stingru diētas ievērošanu, kas kļūst par dzīves galveno sastāvdaļu. Pirms diētas uzsākšanas lielākai daļai sieviešu ar anoreksiju patiešām ir liekais svars. Taču tad, kad jau sasniegts normāls svars, sievietes diētu nepārtrauc, bet turpina badoties, līdz to svars drīz vien ir zem pieļaujamās vecuma normas. Nereti sievietes arī intensīvi nodarbojas vingrošanu vai lieto svaru samazinošus medikamentus, lai uzturētu mazo svaru. Lai gan jēdziens “anoreksija” nozīmē apetītes zudumu, patiesībā anoreksijas slimniecēm apetīte ir, bet tā tiek nemitīgi ierobežota. Ar laiku šīm sievietēm var parādīties arī bulīmijas simptomi – labprātīgi sev izraisot vemšanu vai lietojot caurejas līdzekļus, viņas cenšas noturēt nemainīgu svaru. Atšķirībā no īstās bulīmijas, viņu svars saglabājas zemāk par normu. Bulīmija biežāk sastopama sievietēm 20–30 gadu vecumā. Ir zināms, ka bulīmija ir trim no katrām 100 sievietēm. Tāpat kā anoreksijas gadījumā noteicošā pazīme ir nepārvaramas bailes no liekā svara. Tomēr sievietēm ar bulīmiju svars parasti ir normas robežās. Sievietes ar bulīmiju īsā laikā pārēdas, pēc tam izraisot vemšanu vai lietojot caurejas līdzekļus, atbrīvojas no uzņemtā uztura. Sliktā pašsajūta pēc tam nereti izraisa depresiju. Rodas tāds kā “apburtais” loks, no kura grūti tikt laukā, jo šis haotiskais ēšanas paradums viņu dzīvē ir kļuvis par noteicošo. Bulīmijas pazīmes:
  • bailes no aptaukošanās;
  • pārmērīga ēšana;
  • normāls ķermeņa svars;
  • vemšana un/vai caurejas līdzekļu lietošana.
Kā izvairīties no anoreksijas un bulīmijas?
  • Ir būtiski ņemt vērā veselīga uztura principus. Lieto daudzveidīgu ēdienu, nevis ievēro mokošas un nevajadzīgas diētas. Tikai sabalansējot uzturu ar fizisko aktivitāti, vari gūt labus panākumus svara samazināšanā. Atceries, vienmēr jāievēro mērenība.
  • Necenties dzīves sarežģījumus atrisināt, badojoties vai pastiprināti ēdot. Ja nepieciešams, izrunājies ar tuviniekiem vai draugiem, vai, ja nepieciešams, meklē palīdzību pie psihologa, psihoterapeita.
  • Atmet domu, ka tad, ja tu iegūsi noteiktu svaru vai ķermeņa izmērus, tu atbrīvosies no problēmām un jutīsies pavisam laimīgs (-a).
  • Neļaujies, lai tava pašcieņa būtu atkarīga no tā, ko tu izlasi vai novēro. Izvērtē, kādas tavas rakstura iezīmes, dotumi nosaka tevis pašas un citu cilvēku vērtību.
  • Ņem vērā to, ka masu mediju tēli paredzēti tam, lai pārdotu kādus izstrādājumus. Tu vari izvēlēties neņemt pretī to, ko viņi tiecas iegalvot.
  • Ierobežo tendenci sevi komentēt negatīvā veidā. Aizvieto šos apgalvojumus ar pozitīvākiem apgalvojumiem.
  • Apgūsti veidus, kā pārvarēt sarežģītākas situācijas, kas rada stresu, nevis izmanto ēšanu. Veselīgi stresa pārvaldīšanas un veselības kopšanas ieradumi ir daudz lietderīgāki.
  • Izveido sarakstu par to, ko tu esi paredzējis darīt, bet esi atlicis to uz laiku, kad būsi „īstajos apmēros”. Sāc kaut ko no tā darīt jau tagad. Piemēram, iet uz baseinu vai aerobiku, vai dziedāt korī
Kad būtu jāmeklē palīdzība. Ja tu pamani jebkurus anoreksijas vai bulīmijas simptomus, tad nekavējoties būtu jāvēršas pēc palīdzības. Vilcināšanās, piemēram, anoreksijas gadījumā, var radīt pat smagus veselības traucējumus. Vieglākos gadījumos pacientiem ar ēšanas traucējumiem spēj palīdzēt psihologs vai psihoterapeits. Taču daļai cilvēku varētu būt nepieciešama nopietna ārstēšana pie psihiatra, izmantojot arī medikamentus. Ieteikumi: Pašcieņa, Sociālā trauksme, Bailes no neveiksmes, Vientulība, Viegla depresija. Kur vērsties pēc palīdzības. LU Studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 7034392 e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 7034020 Ambulatori konsultatīvā nodaļa. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs. Tālr. 67080112 Bērnu un jauniešu uzticības tālrunis 116111    Noderīgu informāciju var iegūt tīmekļa vietnē: http://www.liis.lv/vesels http://www.utdallas.edu/counseling/selfhelp/eating-disorders.html