Politikas zinātne - bakalaura studiju programma

Programmas līmenis: akadēmiskā bakalaura
Studiju valoda: latviešu
Studiju forma un ilgums: pilna laika studijas - 6 semestri
Apjoms kredītpunktos: 180 ECTS
Iegūstamais grāds vai kvalifikācija: Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē
Vietu skaits uzņemšanai 2025./2026. ak. gadā: 20 budžeta vietas, maksas - 50.
Studiju maksa 2025./2026. ak. gadā:  2800 EUR ES/EEZ/ Šveices Konfederācijas pilsoņiem, pastāvīgajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenes locekļiem; 3700 EUR citu valstu pilsoņiem.
Studiju īstenošanas vieta: Rīga, Latgales apkaime

Bakalaura studiju programmas ''Politikas zinātne'' mērķis ir sagatavot profesionāļus ar padziļinātām zināšanām par politiskām sistēmām un valsts administrāciju. Studiju laikā studenti apgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas par starptautiskajām norisēm, Eiropas Savienības sociāli ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kā arī Latvijas valsts vietu šajos procesos. Programmas absolventi ir sagatavoti veikt patstāvīgu pētniecisko darbību, kvalificēti iesaistīties sabiedriski politiskajos procesos starptautiskajā, reģionālajā un vietējā līmenī, kā arī izstrādāt nozares politiku un rīcībpolitikas dokumentus.

Sākot ar 2. studiju gada 4. semestri, studentiem būs jāizvēlas specializācija vienā no divām piedāvātajām studiju apakšprogrammām:

Starptautiskās politikas apakšprogrammā iegūtas tiks padziļinātas zināšanas par starptautiskajām attiecībām un to ietekmi uz valsts iekšējiem un ārējiem procesiem, jo mijiedarbība ar citām valstīm ir valsts pārvaldē, lielajās pašvaldībās un privātajos uzņēmumos strādājošo ikdiena.

Publiskās politikas un pārvaldes apakšprogrammā iegūtas tiek zināšanas par publisko iestāžu uzbūvi un funkcionēšanu, kā arī personāla, finanšu un projektu vadību publiskajā sektorā. Studiju laikā tiek attīstītas praktiskas iemaņas plānošanas dokumentu un iekšējo normatīvo aktu izstrādē personāla, projektu un finanšu vadības jomās, kā arī prasmes sagatavot un īstenot Eiropas Savienības un vietējos projektus.

Studiju programmas direktors p.i.

1. gads
Ievads politikas zinātnē un politoloģijas studijās, ekonomikas teorijas pamati, ievads Latvijas tiesību sistēmā, pētījumu metodes sociālajās zinātnēs, ievads publiskajā administrācijā, Eiropas savienības integrācija un institūcijas, ievads starptautiskajā politikā, Latvijas politika, politisko ideju vēsture

2. gads
Eiropas Savienības politika un lēmumu pieņemšana, pētniecības metodes politoloģijā, politikas teorija, ievads socioloģijā, ārpolitikas analīze, vēlēšanu analīze demokrātijās, politiskās ideoloģijas, demokrātijas modeļi, starptautisko ekonomisko attiecību pārvaldība, kursa darbs I un II

3. gads
Starptautiskā attīstība, reģionālā drošības politika, politiskā pārstāvniecība, politikas analīze, globālā dienaskārtība, mūsdienu ārpolitikas aktuālie jautājumi, politiskā ētika, projektu vadība, starptautiskās organizācijas, bakalaura darbs

Kā studijas tiek sasaistītas ar praksi?
Studiju procesā teorija tiek ilustrēta ar praktiskiem piemēriem, un studenti pielieto teorētiskās zināšanas praktisku problēmu analīzē. Studiju laikā studenti iziet praksi, iegūstot priekšstatu par darba tirgus prasībām un karjeras iespējām pēc politikas zinātnes bakalaura grāda iegūšanas. Vairākos studiju kursos vieslekciju formā tiek piesaistīti vieslektori ar ilgstošu pieredzi politikas, valsts pārvaldes un starptautisko attiecību jomā.

Tu varēsi strādāt visu līmeņu valsts iestādēs (Saeimā, ministrijās, pašvaldībās), sabiedriskajās organizācijās, partijās un dažādos fondos, privātajā sektorā (bankās, konsultāciju biznesā, firmās). Tu varēsi būt biroju vadītājs, diplomāts, pasniedzējs vai deputāts.

Vispārīgie nosacījumi 

Vidējā izglītība

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību sākot no 2004. gada: 

CE latviešu valodā*
CE angļu valodā vai CE franču valodā, vai CE vācu valodā*
CE matemātikā*
CE kopvērtējumu vidējais vērtējums procentos, kuru aprēķina no personas nokārtotajiem CE visos mācību priekšmetos*
CE sociālajās zinātnēs* (nav obligāts, bet dod papildu punktus)

*LU netiek noteikta prasība pēc noteikta līmeņa CE uzņemšanai, bet ir jāņem vērā, ka CE rezultātu savstarpējas salīdzināmības nodrošināšanai piemēro šādus koeficientus:

  • optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • vispārīgā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem tiek piemērots koeficients 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem;
  • centralizēto eksāmenu rezultāti, kas iegūti līdz 2022. gadam, tiek pielīdzināti optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem un tiem tiek piemērots koeficients 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem.

Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2008. gadam, centralizētais eksāmens matemātikā var tikt aizstāts ar vidējās izglītības dokumenta gada atzīmi matemātikā (vai vidējo atzīmi algebrā un ģeometrijā)

Konkursa kritēriji personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un personām, kuras ir atbrīvotas no CE kārtošanas:

Gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā
Gada atzīme angļu valodā vai franču valodā, vai vācu valodā
Gada atzīme matemātikā (vai vidējā atzīme algebrā un ģeometrijā)
Gada vidējā atzīme obligātajos mācību priekšmetos
Gada atzīme sociālajās zinībās un vēsturē, vai gada atzīme vēsturē un sociālajās zinātnēs, vai gada atzīme sociālajās zinātnēs vai gada atzīme politikā un tiesībās (nav obligāta, bet dod papildu punktus)

Kā LU tiek aprēķināts konkursa vērtējums jeb iegūtie punkti.

Papildu punkti: Latvijas valsts skolēnu ZPD konferences sociālo zinātņu nozaru grupas 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2024. un 2025. gadā un LU Jauno politiķu skolas 1. – 3. vietas ieguvēji 2024. un 2025. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes/vietas ieguvēji saņem 100 punktus, 2. pakāpes/vietas ieguvēji – 75 punktus, 3. pakāpes/vietas ieguvēji – 50 punktus; Latvijas valsts Politikas un tiesību olimpiādes 1. – 3. pakāpes diploma ieguvēji 2024. un 2025. gadā saņem papildu punktus: 1. pakāpes ieguvēji saņem 75 punktus, 2. pakāpes ieguvēji – 50 punktus, 3. pakāpes ieguvēji – 25 punktus;

Priekšrocības: pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to un kuri atbilst studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, bez konkursa tiek nodrošinātas no valsts budžeta finansētas studiju vietas, piesakoties ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc dienesta termiņa beigām un atvaļināšanas rezervē.

Viena studiju cikla laikā studentiem ir iespēja ārvalstīs studijās vai praksē pavadīt līdz pat 12 mēnešiem. Šobrīd fakultātei ir vairāk nekā 320 Erasmus+ sadarbības līgumu ar universitātēm dažādas valstīs Eiropā un ārpus tās. Studējošie var doties apmaiņas studijās uz Austriju, Vāciju, Spāniju, Itāliju, Somiju, Zviedriju, Turciju, Portugāli, Slovākiju, Maltu u.c. Bez tam, studentiem ir iespēja piedalīties apmaiņas programmās divpusējo līgumu ietvaros, kas paredz to, ka studenti var studēt apmaiņā 53 pasaules valstīs - Japānā, Dienvidkorejā, Taivānā u.c. 

Papildus pieejamas arī īstermiņa mobilitātēs FORTHEM alianses ietvaros, kur studenti var jaunas zināšanas un prasmes gūt Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Rumānijā, Itālijā, Francijā, Somijā un Spānijā.

Papildu informācija un studiju plāns

Nodarbības notiek darba dienās laikā no plkst. 8.30 līdz 18.00 saskaņā ar konkrētā semestra lekciju grafiku.

Fakultātes e-pasts: eszf@lu.lv

Informācija par studijām:
Studiju direktore Inga Poļaka
E-pasts: inga.polaka@lu.lv 
Tālrunis: 67140022