Kursa mērķis ir veidot padziļinātu izpratni par latviskā ornamenta izmantošanu 20. un 21. gadsimta mākslā un dizainā.
Uzdevumi: attīstīt kritiskās domāšanas prasmes; veidot analītisku pieeju latviskam ornamentam; attīstīt komparatīvās analīzes prasmes, saistot laikmetīgo latvisko ornamentu ar tā paraugiem 19. un 20. gadsimtā. Kurss veidots pēc hronoloģijas un secīguma principa, akcentējot latviskā ornamenta izmantošanas tradīcijas izveidošanos 20. gs. pirmajā trešdaļā, un tās daudzveidīgās izpausmes 20. un 21. gadsimtā. Vienlaikus kursā paredzēta studējošo patstāvīgā latviskā ornamenta zīmju un to nozīmju izpēte un to ietekme uz laikmetīgu dizainu pētniecība.
Kursa mērķis ir veidot studentu izpratni par galvenajiem procesiem latviešu pirmās brīvvalsts laika literatūrā, no valsts izveidošanas līdz Otrajam pasaules karam.
Kursā tiek īstenotas lekcijas un semināri, kuros studenti attīsta zināšanas, prasmes un kompetences.
Kursa uzdevumi:
1) sniegt zināšanas par latviešu literatūru 20. gadsimta 20.–30. gados, sasaistot literāros notikumus ar kultūrvēsturisko kontekstu;
2) sniegt zināšanas par 20. gadsimta 20.–30. gadu latviešu nozīmīgākajiem rakstniekiem un literārajiem darbiem;
3) attīstīt studentu spējas analizēt literārus tekstus.
Kursu docē latviešu valodā.
Kurss ir veidots uz hronoloģiskā principa. Vēsturisko periodu ietvaros tiek analizēti kultūras procesi Latvijā 20.gs. un mūsdienās, uzsvaru liekot uz idejiskās domas un garīgās kultūras attīstību Latvijā dažādu ideoloģisko, ekonomisko un politisko apstākļu šķērsgriezumā. Kursa ietvaros ir paredzētas tematiskas nodarbības muzejos, tematiskas diskusijas, tv filmu analīze.
Studiju kursa mērķis ir nodrošināt humanitāro zinātņu maģistratūras studentiem iespēju iegūt zināšanas par 19.-20. gs. filozofiju Japānā, svarīgākajiem domātājiem, viņu darbiem, skolām un virzieniem. Paredzēts pētīt Rietumu filozofu darbu un ideju ietekmi uz japāņu domātājiem. Paredzēts analizēt Japānas kultūrvides specifiku 19-20.gs sakarā Rietumu kultūras un pasaules skatījuma interpretācijas tradīcijām, adaptācijas veidiem un kritiku Japānā.
Studiju kursa uzdevumi:
1. apskatīt 19.-20. gs. filozofiju Japānā;
2. analizēt Rietumu filozofisko tekstu ietekmi uz Japānas domu;
3. pētīt svarīgākos procesus, skolas, virzienus, domātājus un viņu darbus filozofijā Japānā 19. un 20. gadsimtā.
Studiju kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodā.
Kursa mērķis ir nodrošināt humanitāro zinātņu maģistra līmeņa studentiem iespēju iegūt zināšanas par Japānas vēsturisko un politisko attīstību 20.-21.gs.
Studiju kursa uzdevumi:
1. iepazīstināt studentus ar modernās Japānas sabiedrisko un politisko uzstādījumu priekšvēsturi kopš Meidži restaurācijas (1868);
2. iepazīstināt studentus ar Japānas 20.gs. ekonomiskās attīstības savdabības fenomenu;
3. iepazīstināt studentus ar Japānas imperialisma ģenēzi.
Kurss tiek docēts angļu un latviešu valodā.
Kursa mērķis ir veidot padziļinātu izpratni par latviskā ornamenta izmantošanu 20. un 21. gadsimta mākslā un dizainā.
Uzdevumi: attīstīt kritiskās domāšanas prasmes; veidot analītisku pieeju latviskam ornamentam; attīstīt komparatīvās analīzes prasmes, saistot laikmetīgo latvisko ornamentu ar tā paraugiem 19. un 20. gadsimtā. Kurss veidots pēc hronoloģijas un secīguma principa, akcentējot latviskā ornamenta izmantošanas tradīcijas izveidošanos 20. gs. pirmajā trešdaļā, un tās daudzveidīgās izpausmes 20. un 21. gadsimtā. Vienlaikus kursā paredzēta studējošo patstāvīgā latviskā ornamenta zīmju un to nozīmju izpēte un to ietekme uz laikmetīgu dizainu pētniecība.
Studiju kursa mērķis ir veicināt padziļinātu izpratni par Latvijas politiskās, ekonomiskās un sociālās vēstures galvenajām problēmām laika posmā no 1905. gada revolūcijas līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā 2004. gadā.
Kursa uzdevumi ir iepazīstināt studentus ar:
1. Procesiem, kas ietekmēja norises Latvijas teritorijā 20. gs. pirmājās divās desmitgadēs;
2. Latvijas kā neatkarīgas valsts izaicinājumiem starpkaru periodā;
3. Okupācijas varu izraisītajām sekām Latvijas teritorijā;
4. Latvijas neatkarības atjaunošanas procesiem un valsts izaicinājumiem gadsimtu mijā.
Šajā kursā tiek pētītas radikālās transformācijas mākslinieciskajā praksē 20. gadsimtā. Tajā tiek analizētas galvenās mākslas kustības, tehnoloģiskās inovācijas, starpdisciplīnu hibridizācija un konceptuālās paradigmas uzsvaru maiņa, kā rezultātā ir paplašinājusies vizuālās mākslas definicīja. Studenti kritiski iesaistīsies piemērizpētē, lai pētītu, kā inovācijas virzījuši estētiskie eksperimenti, sociālās pārmaiņas un tehnoloģiju attīstība.
Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju studentiem apgūt zināšanas, lai spētu orientēties 20.gs. otrās puses vēsturiski literārajos procesos, pilnveidot literāro fenomenu analīzes iemaņas sociāli kulturālajā un vēsturiski politiskajā kontekstā.
Kursa uzdevumi ir iepazīstināt studentus ar svarīgākajām 20.gs. otrās puses krievu literatūras tendencēm, notikumiem, cilvēkiem un tekstiem (1960.-1990.g.), ar 20.gs. otrās puses daiļdarbu un individuālu māksliniecisku sistēmu svarīgākajām interpretācijām gan to rašanās un pastāvēšanas laikā (kritika, literārā polemika, valsts ideoloģiskā politika), gan arī mūsdienu literatūrzinātnē.
Studiju kurss tiek īstenots krievu valodā.