Māra Delesa-Vēliņa vēl priecīgus Ziemassvētkus!

Ziemassvētku gaidīšanas laiks šogad man šķiet īpaši cerību piepildīts un intensitātē atgādina bērnības sajūtas. Aiz loga valda pastkartes cienīga ziemas ainava, turklāt pēc dramatiskiem notikumiem piepildīta gada ticība brīnumam – taisnīgumam, labvēlīgu pārmaiņu iespējamībai un vienotībai – ir īpaši vajadzīga.

Vēlos domāt, ka Ziemassvētki kā pazīstama laika rita daļa sniedz drošību un spēj mūs vienot ar savu tradīciju spēku. Vienalga, vai mūsu politiskā pārliecība būtu konservatīva vai liberāla, vai krusts mums ir svēts vai nesaprotams, vai svētku vakarā ēdam cepeti vai esam pārliecināti vegāni. Nākamajā mirklī domās saraucu uzacis: kā gan man spriest, vai Ziemassvētki vieno vai nē? Neesmu ne sociologs, ne politologs, un nav pa rokai reprezentatīvas datu kopas, no kuras izdarīt statistiski pamatotus secinājumus. Esmu tikai statistiķis, bet statistiķis bez datiem ir kā kalējs bez dzelzs.

Kad kolēģiem jautāju, par ko rūdīts statistiķis varētu domāt Ziemassvētkos, uzzināju, ka vienam rūp eglīšu izdzīvošanas analīze un kādi apstākļi saistāmi ar tās veiksmīgu izstādīšanu no poda mežā. Cits aizdomājies par korelāciju starp laimes akā izlikto dāvanu izmēru un vērtību, un par to, vai atšķirība starp veikalā pirkto un mājās cepto piparkūku garšu ir statistiski nozīmīga. Un protams, klasiskais jautājums – kāda ir varbūtība, ka šogad noteiktā Latvijas novadā gaidāmi balti Ziemassvētki.  Kā redzams, jautājumu loks aptver mežzinātni, mārketingu, pārtikas tehnoloģiju un meteoroloģiju; būtu tikai piemēroti dati – visu varētu noskaidrot! Mūsdienu uzskats, ka “dati ir jaunā nafta” riskē kļūt par statistiķa lepnības grēku, raugi – pašu Ziemassvētku vecīti no datiem izmānīs! Tomēr tas nebūtu vēlams. Kā kalējam bez dzelzs vēl vajadzīga smēde, tā statistiķim – zinātnes joma un eksperti, kuri uzdot saprātīgus un kontekstuāli pamatotus jautājumus. 

Visbeidzot, punkts uz “i” ir kalēja āmurs – statistiskā metodoloģija, jaunu statistisko metožu izstrāde, statistiķa dzīves saldais ēdiens. Šī nu ir tā darba istaba, kur statistiķis var atļauties būt un kur tam jābūt autonomam. Racionāli grūti paskaidrot, kāpēc jārada arvien jaunas metodes, ja lietotājs vislabāk saprot vecās labās un klasiskās. Tomēr jo lielāku lomu dati ieņem sabiedrības dzīvē, jo būtiskāk radīt arvien precīzākus amata rīkus to apstrādei un analīzei. 

Es ticu, ka vienotība tomēr ir iespējama, un ne tikai Ziemassvētkos. Pats mazākais – novēlu, lai esam vienoti zinātnē: lai dati, zinātnieka ekspertīze un rūpīga statistiskā analīze saslēdzas vienotā veselumā un Jaunajā gadā ļauj nokļūt līdz aizraujošiem atklājumiem! Priecīgus Ziemassvētkus!

Dalīties

Saistītais saturs

Veidojam sniegu paši!
12.12.2022.

Veidojam sniegu paši!

Kā Ziemassvētkus svin citur pasaulē?
09.12.2022.

Kā Ziemassvētkus svin citur pasaulē?

Neiesēdies svētkos – izkusties!
07.12.2022.

Neiesēdies svētkos – izkusties!

Zaļi Ziemassvētki ir ilgtspējīgi Ziemassvētki
06.12.2022.

Zaļi Ziemassvētki ir ilgtspējīgi Ziemassvētki

Brīvprātīgais darbs – palīdzība gan sev, gan citiem
04.12.2022.

Brīvprātīgais darbs – palīdzība gan sev, gan citiem

Ziemassvētkos loģika nav jāmeklē – tie ir jāizbauda!
01.12.2022.

Ziemassvētkos loģika nav jāmeklē – tie ir jāizbauda!