Novērtējumu organizē Izglītības un zinātnes ministrija, bet neatkarīgo ekspertīzi nodrošina starptautiska pētniecības un konsultāciju organizācija “Technopolis”. Process tiek īstenots pa zinātņu jomām, ievērojot CoARA1 principus. Katrā ekspertu grupā strādā seši dažādu valstu pētnieki, kuri vērtē pētniecības kvalitāti, zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, pētniecības vidi un infrastruktūru, kā arī attīstības potenciālu.
Aprīlī paziņotajos rezultātos visas sešas Latvijas Universitātes (LU) fakultātes saņēmušas novērtējumu 4 jeb “ļoti labi” piecu punktu skalā, savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts ieguvis augstāko – 5 jeb “izcili”. Šāds novērtējums sniedz neatkarīgu skatījumu uz Universitātes pētniecības kvalitāti, attīstības potenciālu un starptautisko konkurētspēju.
LU fakultāšu izvērtēšanas procesu koordinēja LU Zinātnes departamenta direktore Antra Boča, kura žurnālam “Alma Mater” atklāja gan procesa aizkulises, gan izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties.
Gatavošanās un pašvērtējums: iespēja paskatīties uz sevi no malas
Gatavošanās starptautiskajam novērtējumam LU sākās 2024. gada nogalē. Tas nozīmēja gan organizatoriskus jautājumus, gan datu apkopošanu, gan precīzu pienākumu sadali – kurš par ko atbild un kā informācija nonāks vienotā sistēmā.
Viens no būtiskākajiem novērtējuma posmiem bija pašvērtējuma ziņojumu sagatavošana. LU komanda apkopoja datus par 2019.–2024. gada pētniecības projektiem, publikācijām, starptautisko sadarbību, doktorantu iesaisti un citiem rādītājiem. Ziņojumu rakstīšana sākās 2025. gada janvārī, bet iesniegšana – aprīlī.
“Ar skaistām frāzēm vien nepietiek – katrā jautājumā 400 vārdos jāspēj precīzi parādīt, kas paveikts. Eksperti vēlas redzēt faktus, skaitļus un rezultātus, nevis tukšvārdību. Tāpēc svarīgi bija palīdzēt fakultātēm izcelt paveikto,” stāsta Antra Boča. Ziņojumi tika vairākkārt precizēti, lai tie būtu skaidri un saprotami starptautiskajiem ekspertiem. Papildus tam fakultātes gatavoja prezentācijas un vizuālos materiālus, kas palīdzēja uzskatāmi parādīt LU pētniecības rezultātus un to ietekmi sabiedrībā.
Treniņprocess pirms ekspertu vizītēm
LU Zinātnes departamenta komanda pārskatīja visu fakultāšu ziņojumus un sniedza detalizētu atgriezenisko saiti. “Mums bija jāiedziļinās sagatavotajās pašvērtējuma anketās 80–100 lappušu apjomā. Domājām, ko un kā iespējams uzlabot, nevis tikai meklējām trūkumus. Vienlaikus centāmies centralizēti apkopot datus, lai fakultātēm nebūtu jādublē darbs, piemēram, par doktorantūru vai sabiedrības ietekmi,” stāsta Boča.
Līdztekus datu vākšanai un pašvērtējumu sagatavošanai komanda rīkoja arī vairākas treniņintervijas un sagatavošanās sesijas. “Mēs simulējām izvērtēšanas procesu – uzdevām jautājumus, pārrunājām atbildes, palīdzējām sagatavoties sarunām ar ekspertiem,” atklāj Boča.
Īpašs izaicinājums bija panākt, lai fakultāšu rezultāti tiktu atspoguļoti drosmīgāk. “Mums raksturīga piezemētība – mēs bieži paveicam daudz, bet par to pietiekami skaļi nerunājam,” norāda Boča. “Bija svarīgi par sasniegumiem stāstīt spilgti un pārliecinoši.”
