Akadēmiskais centrs
Pamatskolas gaitas aizvadīju Bauskā, kur aktīvi un ar panākumiem piedalījos kā matemātikas un fizikas, tā latviešu valodas, vēstures un mūzikas olimpiādēs. Pēc pamatskolas diploma iegūšanas vēlējos paplašināt savu redzesloku, tāpēc iestājos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur mācījos fizikas novirziena klasē. Tieši šie trīs ar eksaktajām zinātnēm tik piesātinātie gadi man palīdzēja saprast, ka, lai arī esmu apveltīta ar loģiski domājošu un matemātiski spriestspējīgu prātu, mans aicinājums un sirdslieta tomēr ir humanitārās zinātnes. Par to pārliecinājos, izstrādājot zinātniski pētniecisko darbu literatūrzinātnē par vectēva atmiņu pierakstiem, piedaloties literārajā nometnē “(Iz)aicinājums”, kā arī darbojoties praksē kultūras interneta žurnālā “Satori”. Iegūtā pieredze manī iedzīvināja domu turpmāko dzīvi saistīt ar latviešu valodu un kultūru, un, meklējot studiju programmu, kas atbilstu šai iecerei, izraudzījos Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmu Latvijas Universitātē.
Atminos, ka, stājoties šajā studiju programmā, tika piedāvātas piecas studiju jomas, proti, valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, teātra zinātne un lituānistika. Toreiz nodomāju, ka varētu izraudzīties jebkuru no tām, tikai ne lituānistiku. Pirmajā studiju gadā palēnām sāku apzināties, ka izvēle, visticamāk, būs starp literatūrzinātni un folkloristiku.
Studiju gaitā radās arī iespēja savu zināšanu loku paplašināt darbā. Pasniedzēju rosināta, sāku darboties Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā. Tur ilgu laiku digitalizēju Latviešu folkloras krātuves arhīva materiālus, pēcāk sāku iesaistīties arī institūta Literatūras nodaļas darbā, papildinot latviešu literatūras datubāzi literatura.lv.
Laika gaitā arvien vairāk mainījās arī domas par to, ka varētu pievērsties jebkam, tikai ne lituānistikai. Pateicoties burvīgajam lietuviešu valodas un literatūras pasniedzējam asoc. prof. Edmundam Trumpam, sāku arvien vairāk interesēties par kaimiņtautu un tās kultūru. Interesi par Lietuvu veicināja arī iespēja kopā ar kursabiedriem paviesoties Viļņā, Traķos un Kernavē, kā arī tulkošanas darbnīcās sadarboties ar tādiem Lietuvā atzītiem rakstniekiem kā Rimants Kmita un Vlads Brazjūns. Pasniedzēja Edmunda rosināta, apmeklēju arī lietuviešu valodas un kultūras kursus Vītauta Dižā Universitātē, kā arī Viļņas Universitātē. Ja studiju sākumā lietuviski varēju pateikt vien “labas dienas” (kas, starp citu, nav pareizi, jo jāsaka “laba diena”), tad tagad Lietuvā varu brīvi komunicēt gan ar draugiem, gan svešiniekiem. Saikne ar šo valodu un kultūru man kļuvusi tik cieša, ka arī bakalaura darbs uzrakstīts par visnotaļ lituānistisku tēmu, proti, lietuviešu literatūras tulkojumiem Latvijā laikā no 2008. gada līdz 2022. gadam. Arī turpmākās studiju gaitas iecerēts saistīt ar Lietuvu, jo esmu nolūkojusi ar literatūru saistītu maģistra studiju programmu Viļņas Universitātē.
Vēl viens būtisks aspekts, kas kopsakarīgs ar manu studiju pieredzi, ir pievienošanās senākajam augstskolu korim Latvijā, proti, Latvijas Universitātes jauktajam korim “Juventus”. Dziedāšana šajā kolektīvā man ļāvusi iepazīt daudzus LU studentus un absolventus, kā arī piedzīvot tādus skaistus notikumus kā kora simtgades koncerts “Jauns sākums”, Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”, kā arī 17. Starptautiskais koru konkurss “Gallus Maribor”. Drīzumā kopā ar juventiņiem piedzīvosim arī XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku maģiju.
Latvijas Universitātei būšu mūždien pateicīga par iespēju iepazīt lietuviešu valodu un kultūru, pievienoties LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta saimei, kā arī dziedāt korī “Juventus”.
 absolvente Elīza Paula Graudiņa. Studēt latviešu valodu un kultūru, apgūt un iemīlēt lietuviešu valodu, strādāt institūtā, dziedāt korī – tas viss ir iespējams studiju laikā, rāda Elīzas pieredze. Ieklausies viņas stāstā. ){kind=link}