Uz Latvijā lielākās zinātnes skatuves kāps LU zinātnes rokZVAIGZNES

LU Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1 un 3, Rīgā apmeklētājus gaidīs Lielā zinātnes skatuve un Mazā zinātnes skatuve. Šīs norises būs īpaša Eiropas Zinātnieku nakts daļa, kur pētniecība sastapsies ar mūziku, deju un arī humoru. Programma veidota projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, pirmo reizi LU to īstenojot ar Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība” atbalstu. Tās pamatā ir Jaunā Eiropas Bauhaus pieeja, kas rosina meklēt jaunus saskares punktus starp zinātni, mākslu, tehnoloģijām un sabiedrību.

Abas skatuves aicinās piedzīvot zinātni kā dzīvu un daudzveidīgu procesu, kurā iespējams ne tikai uzzināt ko jaunu, bet arī uzdot jautājumus, diskutēt, eksperimentēt un pašiem kļūt par daļu no notiekošā. Eiropas dimensiju izcels Baltijas zinātnes tiešraide un citas aktivitātes.

Lielajā zinātnes skatuvē Zinātņu mājā uzstāsies LU pētnieki, kurus sabiedrība iepazinusi zinātnes rokZVAIGŽŅU kampaņā. Kopā ar komiķu apvienības “IB draugi” improvizācijas aktieriem viņi savus pētījumus atklās asprātīgās skatuves etīdēs. Programmā piedalīsies LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) pētniece ķīmijā Aina Semjonova un LU MDZF profesors (asinsvadu ķirurģijas profesors), ārsts angioķirurgs Dainis Krieviņš, fiziķis, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors, vadošais pētnieks Mārcis Auziņš un LU Doktorantūras skolas direktore, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, vadošā pētniece Zanda Rubene un LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks žurnālistikas un mediju jomā Raivis Vilūns.

Lielās skatuves programmu papildinās zinātniski muzikālā performance “Trešās skaņas fenomens”, kur satiksies LU Pūtēju orķestris un LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) pētnieki, zinātnes viktorīna un eksperiments ar tautasdziesmu. Tajā apmeklētāji kopā ar ansambli varēs mainīt dziesmas ritmu un žanru, atklājot kopdziedāšanas spēku un ļaujoties kopīgai skanējuma transformācijai.

Tiešraidēs plkst. 19.45 un plkst. 20.45 uz skatuves pavērsies logs uz Baltiju – būs iespēja ielūkoties, kā Eiropas Zinātnieku nakts norit Lietuvā un Igaunijā. 

Divi īpaši mākslas notikumi – “Elpošanas koris”, kur neirobioloģijas atziņas pārtaps skatuves mākslā, pētot saikni starp elpu un smadzeņu stresa centriem, un “Mikrokosmoss kustībā – dejas un zinātnes simbioze”, kurā LU deju kolektīvu dalībnieki dejā atklās dabā sastopamas likumsakarības – vakara gaitā gaidāmi uz abām Eiropas Zinātnieku nakts skatuvēm.

Mazā zinātnes skatuve Dabas mājā būs atvēlēta jaunajiem pētniekiem un skolēniem. Latvijas labāko zinātniski pētniecisko darbu autori no visas Latvijas prezentēs savus pētījumus, savukārt LU doktoranti zinātnes improvizācijās savas pētniecības tēmas atklās radošā un neierastā formā – no skaitļošanas un teorētiskās ķīmijas līdz sportam, smadzeņu darbībai, psihoemocionālajai veselībai, Āzijas studijām, akvakultūrai un zilajai bioekonomikai, dezinformācijai un sabiedrības polarizācijai. Programmu papildinās zinātnes viktorīnas, sarunas un muzikāli priekšnesumi. 

Mazajā zinātnes skatuvē atraktīvās īsprezentācijās varēs uzzināt arī par Eiropas Savienības ieguldījumu zinātnē – kā ES atbalsts palīdz īstenot pētījumus, attīstīt zinātnieku karjeru un īstenot jaunas idejas. Savukārt Zinātņu mājā īpaša tematiskā zona būs veltīta Eiropas ieguldījumam zinātnē un iespējām, ko ES atbalsts sniedz gan jaunajiem, gan pieredzējušiem pētniekiem.

LU zinātnes zvaigznes un talantīgos skolēnus – zinātniski pētniecisko darbu autorus varēs sastapt arī Radio NABA studijā Dabas mājā. Radioviļņos būs dzirdami profesors Mārcis Auziņš, fiziķis Reinis Lazda, izglītības zinātņu pētniece Santa Dreimane, profesors Henrijs Kaļķis un citi LU pētnieki. Studijā viesosies arī Eiropas Pētniecības izpildaģentūras (REA) pārstāve, lai pārrunātu Eiropas Zinātnieku nakts nozīmi un LU iesaisti tās Eiropas tīklā, savukārt skolēnu zinātniski pētniecisko darbu nacionālā līmeņa laureāti dalīsies pieredzē par saviem pirmajiem pētījumiem un idejām.

25. septembrī lielākā zinātnes skatuve Latvijā būs atvērta ikvienam! LU programma šogad aptvers daudzveidīgas zinātnes jomas – no kvantu tehnoloģijām, mākslīgā intelekta un fotonikas līdz astronomijai, dabas pētniecībai, valodai, kultūrai un ilgtspējai. Aktivitātes Rīgā notiks LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, LU HZF institūtos Centrā, Fridriha Candera bērnības mājā Šampēterī, LU Cietvielu fizikas institūtā Ķengaragā, LU Botāniskajā dārzā Dzirciemā un Rīgas Fotonikas centrā Vecrīgā. Savukārt ārpus galvaspilsētas apmeklētāji būs gaidīti LU Baldones observatorijā Riekstukalnā un LU Ornitoloģisko pētījumu centrā Papē. Zinātne tiks atklāta piecos tematiskajos virzienos: “Gaisma un matērija”, “Atomu balsis”, “Datu māksla”, “Dzīvot nākotnē” un “Zinātnes skatuve”.

Pasākumu programma ir pieejama LU tīmekļvietnē. 

Aicinām uz Zinātnieku nakti doties videi draudzīgi, nokļūšanai LU Akadēmiskajā centrā izvēloties sabiedrisko transportu, vilcienu vai velosipēdu. Autostāvvietu skaits pasākuma norises vietā ir ierobežots.

Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”

Eiropas Zinātnieku nakts LU norisinās Latvijas Universitātes projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu.

Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju, veicināt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, interesi par pētniecību un iesaisti tajā, kā arī sekmēt zinātnes un mākslas mijiedarbību. Eiropas Zinātnieku nakts ir viena no centrālajām LU projekta aktivitātēm.

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.