No plkst. 17.00 līdz 22.00 septiņās LU adresēs Rīgā un citviet Latvijā dažādu vecumu zinātkārie prāti varēs satikt gan LU zinātnes “superzvaigznes”, gan iepazīt jaunos pētniekus, vērot un iesaistīties, pētīt un atklāt ko jaunu vairāk nekā 100 zinātnes stacijās. Šajā vakarā apmeklētājus sagaida aizraujoši eksperimenti un ekskursijas, kultūras un zinātnes mijiedarbībā tapušas performances, izklaidējošas viktorīnas un iedvesmojoši stāsti.
Iepazīstieties – LU zinātnes skatuves spilgtākās personības!
LU pētniece komunikācijas zinātnē Laura Ardava-Āboliņa labi zina, cik spēcīgs var būt labs stāsts. Līdzīgi kā Teilora Svifta ar savās dziesmās izdziedātajiem stāstiem spēj uzrunāt miljonus, arī Lauras “lauciņš” ir vēstījumi un to ietekme uz cilvēkiem un sabiedrību. Vienai skatuve ir mūzika, otrai – zinātne, bet abas vieno spēja aizraut auditoriju.
Stāsti ir arī LU pētnieka žurnālistikas un mediju jomā Raivja Vilūna uzmanības centrā. Grupas “Pulp” solists Džārviss Kokers savās dziesmās no detaļām veido trāpīgus stāstus. Raivis pēta, kā stāsti top un izplatās medijos un komunikācijā laikā, kad arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts.
Savukārt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone meklē balsis, kuras pelnījušas tikt sadzirdētas. Viņa pēta literatūru, kultūru un sieviešu stāstus, pievēršot uzmanību personībām un idejām, kas dažkārt palikušas ēnā. Gluži kā dziedātājas Adeles mūzikā, arī zinātnē svarīga ir sava balss, labs ritms un dzirksts.
LU pētnieci izglītības zinātnē Santu Dreimani saista stāsti, kas veidojas no daudzām detaļām. Keitijas Melua albums “Piece by Piece” atgādina par maziem gabaliņiem, no kuriem top kopaina. Līdzīgi Santa pētniecībā meklē, salīdzina un savieno detaļas, lai labāk izprastu izglītības procesus.
Jaunus savienojumus meklē arī LU pētniece ķīmijas jomā Aina Semjonova. DJ rada jaunu skanējumu, savienojot dažādus mūzikas elementus, bet Aina kristālinženierijā savieno sastāvdaļas, lai iegūtu uzlabotu kokristālu. Gan mūzikā, gan zinātnē reizēm viss ir atkarīgs no īstās kombinācijas.
Līdzīgi kā mūzika sākas ar noti, arī zinātnes atklājumu ceļš var sākties ar šķietami mazu detaļu un aizvest līdz Visuma mērogam. Fiziķis, LU profesors Mārcis Auziņš un dziesminieks Leonards Koens ir savas jomas klasiķi. Viens uz lielajiem dzīves jautājumiem atbildējis ar mūziku, otrs – ar zinātni. Taču abiem svarīgākais ir meklēt atbildes tur, kur vienkāršu atbilžu nav.
Savukārt LU pētnieka lāzerfizikas jomā Reiņa Lazdas iecienītās grupas “AC/DC” koncertos netrūkst jaudas, kamēr viņa paša ikdienā to nodrošina lāzeri. Viņš pēta, kā gaisma mijiedarbojas ar vielu, tostarp dimantiem. Roks un zinātne it nemaz nav tik tālas pasaules – abas vieno fizika.
Zinātne ļauj ieraudzīt pasauli arvien citādi. LU asociētā profesore un vadošā pētniece redzes zinātnē Tatjana Pladere pēta pašu skatīšanās procesu. Ar spēju vienmēr būt kustībā, eksperimentēt un pārsteigt viņu iedvesmo dziedātāja Gvena Stefani. Tatjanas pētījumi savieno cilvēka redzi un uztveri ar tehnoloģijām un atgādina, ka zinātne maina to, kā raugāmies uz pasauli.
Un reizēm lielākais potenciāls slēpjas tajā, ko nemaz nevaram ieraudzīt. LU Cietvielu fizikas institūta pētniece Annamarija Trausa iedvesmu rod grupas “Florence + the Machine” mūzikā, kas pierāda, ka trauslums var būt jaudīgs. Arī Annamarijas pētītie nanomateriāli nav acīm saskatāmi, taču tie var pavērt lielas iespējas nākotnes tehnoloģijām.
Milzu potenciāls slēpjas ne tikai materiālos, bet arī cilvēkā un viņa darba vidē. Frenks Sinatra dziedāja par drosmi iet savu ceļu. Savu īsto ceļu zina arī LU profesors biznesa efektivitātes, cilvēkfaktora un ergonomikas jomā Henrijs Kaļķis. Viņš zinātnē meklē jaunus risinājumus produktīvākai un veselīgākai darba videi. Ergonomika ir joma, kur zinātne satiekas ar mākslu, radot cilvēkam piemērotāku pasauli.
Savukārt LU asinsvadu ķirurģijas profesors, ārsts angioķirurgs Dainis Krieviņš zina, ka mūzika var dziedināt dvēseli, bet medicīna – arī ķermeni. Tāpat kā kantrimūzika spējusi mierināt ne vienu vien salauztu sirdi, Daiņa darbs un pētījumi palīdzējuši daudziem Latvijas cilvēkiem atgūt veselību.
Zinātnē ir arī savas dīvas, un viena no tām noteikti ir izglītības zinātņu profesore Zanda Rubene. Viņas lielais iedvesmas avots ir opera, bet pašas “skatuve” ir darbs ar jauno pētnieku paaudzi LU Doktorantūras skolā. Ikkatra viņas uzstāšanās un grāmata ir aicinājums dzīvot īstu un labu dzīvi.
Mūzika un zinātne katram skan citādi, taču tieši personīgā dzirksts ir tā, kas palīdz uzdot lielos jautājumus, meklēt neparastas sakritības un atklāt ko nozīmīgu. Tāpat kā mūzika, zinātne sākas ar vēlmi klausīties, jautāt un meklēt savu balsi.
25. septembrī lielākā zinātnes skatuve Latvijā būs atvērta ikvienam. Šogad Zinātnieku nakts notikumi LU pirmo reizi iegūst izteiktu Eiropas dimensiju, kļūstot par daļu no Eiropas Komisijas iniciatīvas “MSCA un sabiedrība”. LU Eiropas Zinātnieku nakts balstās Jaunā Eiropas Bauhaus pieejā un idejā, ka zinātne ir mums visapkārt - tā palīdz izprast pasauli, kurā dzīvojam, un meklēt risinājumus nākotnei. Eiropas Zinātnieku naktī LU būs iespēja paraudzīties arī pāri Latvijas robežām, tiešraidē ielūkojoties, kā zinātni sabiedrībai atklāj pētnieki Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas Zinātnieku nakts LU šogad norisināsies septiņās LU adresēs Rīgā, Baldonē un Papē. Visplašākā programma paredzēta LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā – Dabas mājā un Zinātņu mājā. Zinātnieku nakts norisēs varēs sastapt arī zinātnes rokzvaigznes dažādās lomās – improvizācijā uz Lielās skatuves, zinātnes stacijās, ekskursijās, laboratorijās u.c. Zinātnes zvaigžņu LU ir krietni vairāk, un tās visas mirdzēs pie Zinātnieku nakts debesīm!
Aicinām sekot informācijai LU portālā – pasākumu programma gaidāma drīzumā!
Par MSCA un LU projektu “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu”
Eiropas Zinātnieku nakts LU norisinās Latvijas Universitātes projekta “Aurora Nexus: savienot cilvēkus, zinātni un mākslu” ietvaros, kas tiek īstenots ar Eiropas Komisijas programmas “MSCA un sabiedrība: Eiropas Zinātnieku nakts un pētnieki skolās 2026–2027” atbalstu.
Projekta mērķis ir stiprināt zinātnes komunikāciju, veicināt sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, interesi par pētniecību un iesaisti tajā, kā arī sekmēt zinātnes un mākslas mijiedarbību. Eiropas Zinātnieku nakts ir viena no centrālajām LU projekta aktivitātēm.
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās aktivitātes (Marie Skłodowska-Curie Actions – MSCA) ir Eiropas Savienības iniciatīva, kas atbalsta pētniecību, inovācijas, pētnieku profesionālo attīstību un zinātnes komunikāciju.
. ){kind=link}