Visi svētku notikumi interesentiem pieejami bez maksas. Ieeja koncertos, kas notiek iekštelpās, ar bezmaksas ieejas kartēm, kuras no 8. jūnija plkst. 10.00 būs iespēja saņemt “Biļešu paradīzes” kasēs un bilesuparadize.lv
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Rīgā piedalīsies Baltijas valstu augstākās izglītības iestāžu studentu kolektīvi – 64 kori, 38 tautas deju ansambļi, deviņi pūtēju orķestri. Svētku programmā iekļauti septiņi koncerti, tos apmeklēt aicināts ikviens interesents.
19. jūnijs
No plkst. 14.00 Doma laukumā tradicionālo Zāļu tirgu papildinās īpaša “Gaudeamus” tautas mūzikas un deju programma, kurā uzstāsies visu triju Baltijas valstu dalībnieki.
Plkst. 17.00 Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā skanēs XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku Atklāšanas koncerts. Koncerts iecerēts kā apliecinājums pirms 70 gadiem iesāktā ceļa turpinājumam, atverot arvien jaunus apvāršņus Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku stāstā. Koncertā uzstāsties kori no Latvijas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris. Svētku atklāšanas vakarā tiks godināti svētku virsdiriģenti un virsvadītāji. Atklāšanas koncerta mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols, režisors – Sandis Kalniņš. Ieeja koncertā ar bezmaksas ieejas kartēm.
Savukārt plkst. 20.00 Dailes teātrī notiks Tautas deju ansambļu koncerts “Uz viena ceļa”. Krāsains, trīs Baltijas valstu nacionālo kultūru caurausts ceļojums, atklājot gan kopīgo, gan savdabīgo un atšķirīgo. Koncertā katru dalībvalsti pārstāvēs vairāki tautas deju ansambļi. No Latvijas – Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju ansamblis (TAD) “Vektors”, LU TDA “Dancis”, Rīgas Stradiņa universitātes TDA “Ačkups”. Koncerta mākslinieciskā vadītāja – Dagmāra Bārbale, režisore – Diāna Kaijaka, scenārija autors – Kaspars Bērziņš. Ieeja koncertā ar bezmaksas ieejas kartēm.
20. jūnijs
20. jūnijā Vērmanes dārzs pārtaps par muzikālu satikšanās vietu jaunībai, enerģijai, profesionālai meistarībai un Baltijas valstu pūtēju mūzikas tradīcijām – skanēs pūtēju orķestru koncertprogramma. Plkst. 11.00 uzstāsies Lietuvas pūtēju orķestri, plkst. 13.00 spēlēs Latvijas pūtēju orķestri, bet plkst. 14.30 – Igaunijas pūtēju orķestri.
Plkst. 18.30 LU Lielajā aulā Lietuviešu tautas mūzikas koncerts “Baltijas dziesmas”. Koncertā piedalīsies 230 lietuviešu studentu tautas mūzikas izpildītāji. Programma veltīta trim tēmām – nacionālajai identitātei, ģimenei un mīlestībai pret dzimteni. Tautas mūzika savīsies ar laikmetīgu skanējumu, saglabājot dzīvu tradīciju garu. Mākslinieciskā vadītāja Jolanta Ķisielīte-Sadauskiene. Ieeja koncertā ar bezmaksas ieejas kartēm.
Plkst. 20.00 Rīgas Doma baznīcā skanēs Garīgās mūzikas koncerts. Koncertam katra svētku dalībvalsts izvēlējusi savu garīgās mūzikas programmu ar nacionālajiem komponistiem. Līdzās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas koru garīgās mūzikas programmām skanēs arī varenās Doma baznīcas ērģeles, ērģelnieks – Aigars Reinis. Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols. Ieeja koncertā ar bezmaksas ieejas kartēm.
21. jūnijs
Svētku noslēdzošajā dienā, 21. jūnijā, plkst. 16.30 svētku dalībnieki dosies gājienā no Vecrīgas līdz Brīvības laukumam, kur plkst. 17.00 sāksies XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” lielkoncerts “Līdz Bezgalībai…”. Tas būs svētku centrālais un noslēdzošais notikums – vienā mākslinieciskā mirklī satiksies 3903 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Koncerts veidots kā vēstījums par cilvēku nepārtrauktā kustībā, kas mijas starp tradīciju un nākotni, starp personisko un kopīgo, starp zemi un bezgalīgo Visumu. Caur mūziku, dejas soļiem, vārdiem un simbolisko norises vietu – Brīvības laukumu, tiks izcelta jaunības drosme meklēt, radīt un pārveidot pasauli sev apkārt, nezaudējot saikni ar savu kultūras mantojumu un Baltijas kopības sajūtu. Lielkoncertu bagātinās gan valstu individuālās programmas, gan kopdziesmas un vienoti mirkļi, godinot svētku tradīcijas. Koncerta režisors – Juris Jonelis, režisora asistents un tekstu autors – Sandis Kalniņš, koru programmas mākslinieciskais vadītājs – Edgars Vītols, deju programmas mākslinieciskā vadītāja – Dagmāra Bārbale, pūtēju orķestru programmas mākslinieciskais vadītājs – Māris Martinsons.
Par svētkiem:
“Gaudeamus” tradīcija sākās 1956. gadā Tartu un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā.Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm. Svētku organizēšanu nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar LU un Rīgas pašvaldību.
