“Šogad Universitātes vēsturiskā ēka piedzīvos ilgi gaidītu atjaunošanu. Tā nav tikai administrācijas un vairāku LU fakultāšu darba un studiju vieta – šeit katru gadu izlaidumos diplomus saņem vairāk nekā 4000 absolventu, notiek nozīmīgi studiju, zinātnes un kultūras pasākumi. Šī ēka ir nozīmīga ne tikai Universitātei, bet arī visai Latvijai, tāpēc mums ir svarīgi, lai, saglabājot tās vēsturisko raksturu, mēs vienlaikus radītu mūsdienīgu vidi, kas kalpos vēl nākamajām paaudzēm,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.
Projekts “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Latvijas Universitātes ēkā Raiņa bulvārī 19, Rīgā” notiek saskaņā ar LU Nekustamo īpašumu attīstības plānu. Tā izmaksas ir 4,8 miljoni eiro. Būtisku atbalstu nodrošina Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII), kas līdzfinansē projektu 3,4 miljonu eiro apmērā jeb aptuveni 70% no attiecināmajām izmaksām. Savukārt LU ieguldījums projektā ir 1,4 miljoni eiro.
Apjomīgākā darbu daļa – vēsturisko logu, durvju un vitrāžu nomaiņa un restaurācija – uzticēta Polijas uzņēmumam "GN-Knit Sp. z o.o.". Šie darbi ir īpaši nozīmīgi, jo tie tieši ietekmē gan ēkas energoefektivitāti, gan tās arhitektonisko veidolu. Savukārt pārsegumu siltināšanu un virsgaismas logu hermetizēšanu veic pašmāju uzņēmums "SIA Māju būvniecība", nodrošinot papildu siltuma zudumu samazinājumu. Būvuzraudzību objektā nodrošina "SIA JURĒVIČS UN PARTNERI".
Pēc atjaunošanas pabeigšanas 2028. gada sākumā plānots panākt nozīmīgu vides ieguvumu – siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināsies vismaz par 52,3 tonnām CO₂ gadā. Vienlaikus būtiski samazināsies arī apkures enerģijas patēriņš, nepārsniedzot 77,46 kWh/m² gadā, kas ļaus ēku uzturēt ievērojami efektīvāk un ekonomiskāk.
Par LU galveno ēku
Latvijas Universitātes galvenā ēka Raiņa bulvārī 19 ir vecākā augstskolu ēka Latvijā. Tās būvniecība aizsākās 1866. gadā, bet pašreizējo telpisko risinājumu ēka ieguva 1935. gadā, noslēdzoties Lielās aulas būvniecībai. Nama arhitektūrā harmoniski savijas neoromānikas, renesanses un bizantiešu stila iezīmes, padarot to par nozīmīgu Rīgas centra pilsētvides elementu.
Mūsdienās ēka kalpo kā centrālā LU administrācijas darba vieta, kā arī studiju norises vieta vairākām fakultātēm, vienlaikus saglabājot savu kultūrvēsturisko vērtību kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas vēsturiskais centrs” un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma teritorijā.
Papildus izglītības funkcijai ēka ir arī nozīmīgs kultūras un tūrisma objekts, kurā atrodas LU Muzejs – tajā iespējams iepazīt monumentālās telpas, piemēram, Lielo un Mazo aulu, kur norisinās nozīmīgi zinātnes un kultūras notikumi, kā arī unikālo, vienīgo Baltijā autentiski saglabāto Studentu karceri, kas sniedz ieskatu studentu dzīvē 19. gadsimtā. Ēkā un tās teritorijā apskatāmi vēl vairāki citi pieminekļi – baroka portāli, ērģeles, Carnikavas muižas kapiteļi. Uz LU galvenās ēkas jumta atrodas Rīgas vēsturiski pirmās triangulācijas ģeodēziskais nullpunkts – atskaites punkts, kas nosaka ģeogrāfisko koordinātu sākumpunktu tuvākajā apkaimē un to izmanto arī augstas precizitātes ģeodēziskajiem mērījumiem. Turpat darbojas astronomiskais tornis, kur ik gadus no oktobra līdz martam notiek sabiedrībai pieejami debess ķermeņu novērojumi.
Projekts tiek īstenots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos” ietvaros.
 spērusi nozīmīgu soli savas vēsturiskās infrastruktūras attīstībā – sākta galvenās ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 19 atjaunošana. Tās gaitā tiks uzlabota ēkas energoefektivitāte, vienlaikus saglabājot tās kultūrvēsturisko vērtību, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.){kind=link}