Tiesību evolūcija Latvijas teritorijā Krievijas impērijas sastāvā

Projekta vadītāja Sanita Osipova

Projekta realizācijas gaitā tika tulkotas un padziļināti studētas tiesības, kas bija spēkā Latvijas teritorijā XIX. gs. un XX gs. sākumā. 1918. gada 18. novembrī dibinātajā Latvijas Republikā, saskaņā ar Latvijas Republikas Tautas Padomes 1919. gada 5. decembra likumu „Par agrāko Krievijas likumu spēkā atstāšanu Latvijā”, tika saglabātas spēkā agrākās Krievijas tiesības, kas bija bijušas spēkā Latvijas teritorijā. Līdz ar to tika ievērots tiesību kontinuitātes princips. XX gs. 20. un 30. gados LR tika veidota nacionāla tiesību vēsture. To noteica nepieciešamība stiprināt latviešu nacionālo pašapziņu, kas īpaši iezīmējās pēc 1934. gada, un noveda pie vācu un krievu ietekmes tiesību evolūcijā Latvijas teritorijā nenovērtēšanas un pat noliegšanas. Nacionālā vēsture bija ļoti svarīga patriotisma un nacionālās identitātes stiprināšanai, taču nesniedza objektīvas atbildes uz jautājumiem, kā veidojusies Latvijas tiesību sistēma un tās institūti.

Līdz šim Latvijas tiesību vēsturē netika piegriezta pietiekama vērība, kādas bija šīs Krievijas tiesības, kas saglabās savu spēku LR pēc dibināšanas, uz kuru bāzes tika veidota jaunā LR tiesību sistēma. Projekta ietvaros trīs doktoranti; Ieva Roze, Modrīte Vucāne un Elīna Grigore- Bāra profesora Jāņa Lazdiņā un profesores Sanitas Osipovas vadībā, padziļināti pētīja XIX un XX gs. sākuma tiesības savu tēmu ietvaros. Minēto tēmu izpētē tika iesaistīti arī fakultātes maģistranti. Ieva Roze pētīja, kā transformējās juridiskā doma krievu profesora Ļeva Petaržicka darbības rezultātā un kādu ietekmi Petražicka mācība atstāja uz jaundibināto neatkarīgās Latvijas jurisprudenci (caur profesoru Dišlera, Sinaiska, Krugļevska darbiem un darbību). Modrīte Vucāne pētīja bāriņtiesu veidošanos Latvijas teritorijā XIX gs. un to tālāko evolūciju. Elīna Grigore- Bāra pētīja īpašumtiesiskās attiecības un to idejisko pamatu aplūkojamā periodā. Pētījumu rezultāti ir publicēti projekta daībniekiem uzstājoties starptautiskās zinātniskās konferencēs. Pētījuma ietvaros 2008. gada 2. oktobrī notika starptautiskā zinātniskā konference„PROFESORAM ARVEDAM ŠVĀBEM 120”, kurā piedalījās vēsturnieki un tiesību vēsturnieki no Latvijas, Igaunijas un Krievijas. Uzmanība tika pievērsta kopīgās Krievijas impērijas laika tiesību vēstures izvērtēšanai. Nolasītie referāti: Dr. iur. Prof. Jānis Lazdiņš, „Profesors Arveds Švābe politiķis, vēsturnieks, jurists un .... (1888. – 1959.)”, Dr. iur. Prof. Sanita Osipova, Latvijas Universitāte, „Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā 20. gs”, Dr. iur. Prof. Peeter Jarvelaid, Igaunija, „Концепция изучения права Эстонии в первой половине 20 века и профессор Юрий Улуотс” („Igaunijas tiesību izpētes koncepcija 20. gs. pirmajā pusē un profesors Jurijs Uluots”), Jur. zin. kand. Doc. Vadims Voiņikovs, I. Kanta valsts universitāte Kaļiņingrada Krievija, „Kодификация гражданского права в дореволюционной России” („Civiltiesību kodifikācija Krievijas impērijā”), Jur. zin. kand. Vēst. zin. kand. Doc. Aleksandra Dorskaja, A. I. Hercena pedagoģiskā valsts universitāte, Sankt-Pēterburga, Krievija, „Вероисповедное законодательство по Прибалтийским губерниям и его роль в становлении свободы совести в Российской империи” (Reliģijas brīvību regulējošās tiesību normas Baltijas guberņās un to nozīme apziņas brīvības izveidē Krievijas impērijā”). , Jur. zin. kand.. Doc. Олег Карамышев, Pēterburgas valsts universitāte Krievija, „Нормы российского законодательства о незаконнорожденных и узаконении детей.” („Krievijas impērijas tiesību normas par ārlaulībā dzimušiem bērniem un to leģitimāciju” ), Mag. iur Hesi Siimets-Gross, Tartu universitāte, Igaunija, „Neuredaktion des Instituts von Verarbeitung in dem Baltischen Privatrecht - ein einflussreicher Wendepunkt.” („Baltijas privāttiesību pārstrādātā jaunā redakcija- nozīmīgs pagrieziena punkts”), Dr. hist. Prof. Gvido Straube, Latvijas Universitāte, „Vēsturnieks profesors Arveds Švābe”, ar diskusiju referātiem piedalījās ,Mag. iur. Elīna Grigore- Bāra, Mag. iur. Modrīte Vucāne.

Projekta ietvaros no jauna tika pētīta Krievijas impērijas laika tiesību nozīme un vieta Latvija tiesību sistēmas evolūcijā. Projekta rezultātā uz LR 90. gadu jubileju zinātniskas atziņas ir paustas konferencēs un publikācijās (latviešu, vācu un angļu valodās), ar kurām var iepazīties gan LU studenti, gan visi interesenti, kas caur tiesību avotu analīzi un to nozīmes izvērtējumu, sniedz jaunu skatu uz Latvijas vēsturi (skat. atsaites rezultatīvajos rādītājos). Projekta mērķis sniegt jaunu zinātniski pamatotu skatu uz XIX gs. un XX gs sākuma tiesību avotiem, kas saglabāja savu spēku pēc LR dibināšanas un kalpoja par pamatu tālākai tiesību jaunradei un iepazīstināt ar jauniegūtajiem secinājumiem un avotu tekstu studentus, Latvijas tiesību vēsturniekus un to valstu, ar kurām mūs vieno vēsturiska saites- Igaunijas, Vācijas un Krievijas zinātniekus ir sasniegts, taču projekta ietvaros nav izdevies iztulkot visus būtiskākos šī posma tiesību avotus. Projekta darba grupa turpinās darbu pie pētāmā posma tiesību avotu apzināšanas, izpētes, analīzes un publiskošanas.