LU profesore Māra Grudule kļūst par LZA Lielās medaļas laureāti

Profesores paveiktais ir nozīmīgs gan latviešu, gan vācbaltiešu kopienu kultūras devuma analīzē un izpratnē, un rada priekšstatu par Latvijas sabiedrību kā multinacionālu, atvērtu un eiropeisku daudzu gadsimtu garumā. Māras Grudules interešu uzmanības centrā ir bijuši procesi laika posmā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam. Viņa piedalījusies nozīmīgu kolektīvu pētījumu izstrādē, tostarp “Vācu literatūra un Latvija 1890-1945” (2005), “Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti” (2008), “Latvija: kultūru migrācija” (2019), iesaistījusies LZA enciklopēdiskā izdevuma “Latvija un latvieši veidošanā”.

Māra Grudule ir atbildīgā redaktore rakstu krājumam “Eduards Veidenbaums. Dzīve un daiļrade: konteksti un recepcija” (2020), LNB Zinātnisko rakstu sērijā izdotajam kolektīvajam pētījumam “Garlībs Merķelis (1769 – 1850): cilvēks, domātājs, mīts” (2021).

Divas reizes profesores pētījumi atzīti par gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Šādu novērtējumu izpelnījusies viņas monogrāfija “Latviešu dzejas sākotne kultūrvēsturiskos kontekstos” (2017) un M. Grudules vadītā kolektīvā monogrāfija “Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā” (2018). 2020. gadā Māra Grudule kļuva par LZA Viļa Plūdoņa vārdbalvas laureāti. 

Akadēmiķe Māra Grudule ir viena no erudītākajām Latvijas zinātniecēm savā pētījumu nozarē. Viņas darbs ieguvis augstu sabiedrības novērtējumu un izpelnījies plašu ievērību. Profesore M. Grudule ir arī studentu patiesi cienīta pedagoģe, kura ar ieinteresētību un kaismi nodod savas zināšanas topošajām Latvijas zinātnieku paaudzēm.

LZA Lielā medaļa piešķirta arī LZA ārzemju loceklim Hjūstonas Universitātes profesoram ķīmiķim Olafam Daugulim par izciliem sasniegumiem organiskās sintēzes metodoloģijā un Latvijas ķīmiķu izglītošanā.